Briseles koridoros lemj par mums

Zaļā gaisma ilgtspējīgai ES zivsaimniecības politikai

Agnese Krivade, Mārtiņš Langrāts, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs
11.12.2013

Otrdien, 10. decembrī,  Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jauno kopējo ES zivsaimniecības politiku nākamajiem septiņiem gadiem. EP galvenie mērķi, strādājot pie jaunajiem zivsaimniecības noteikumiem, bija pārzvejas pārtraukšana, zivju izmešanas aizliegums, kā arī uzlabot pircēju informētību par zivju produktiem. Jaunie noteikumi kopumā nodrošinās ilgtspējīgāku zivsaimniecības politiku un stāsies spēkā no 2014. gada.

"Noteikumu reforma atrisinās ES zivsaimniecības galveno problēmu, proti, ilgstošu pārmērīgu nozveju. ES Padomei tagad būs pienākums rīkoties ilgtspējīgi, pieņemot lēmumus par nozvejas kvotām”, norādīja par noteikumu izstrādi atbildīgā EP deputāte Ulrike Rodust (S&D, Vācija).

Zvejniekiem būs jāievēro "maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms", t.i., nezvejot vairāk zivju, nekā attiecīgajā gadā spēj atjaunoties. Jauno ilgtspējīgas nozvejas noteikumu mērķis ir atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmeņa.

Zivju izmešanas aizliegums

Aptuveni ceturtā daļa ES nozvejotā loma tiek izgāzts atpakaļ jūrā, jo noķertās zivis neatbilst vajadzīgajai sugai vai izmēram. Lielākā daļa atpakaļ izmesto zivju iet bojā.

Lai pārtrauktu šo izšķērdīgo praksi, kas pašlaik netiek ierobežota, kuģiem būs jāieved krastā vismaz 95% loma, atbilstoši noteiktam grafikam (noteiktos datumos noteiktām zivsaimniecībām), ko pakāpeniski ieviesīs no 2015. gada. Eiropas Parlamenta deputāti cīnījās par to, lai procentuālo krastā izvedamo zivju īpatsvaru noteiktu pēc iespējas augstāku.

Noteikumos, par ko 2013. gadā deputāti vienojušies ar dalībvalstīm, prasa ES dalībvalstīm, sākot no 2015. gada, noteikt ilgtspējīgas nozvejas kvotas, vai atsevišķos skaidri noteiktos gadījumos - izņēmuma kārtā - līdz 2020. gadam.

Visaptveroša reforma

Noteikumi reformē lielu daļu ES zivsaimniecības politikas. Piemēram, ilgtspējīgas nozvejas principu turpmāk piemēros arī tiem ES zvejas kuģiem, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem, tādējādi ES zvejnieki varēs citu valstu teritoriju ūdeņos zvejot tās zivis, kas šīm valstīm paliek pāri. Dalībvalstis ar pārmērīgi lielām zvejas flotēm tiks sodītas ar ES zivsaimniecības fonda subsīdiju aizturi.

Deputāti pieņēma arī jaunus zivju tirgošanas noteikumus, kas nodrošinās, ka patērētāji būs labāk informēti par zivīm, ko tie pērk, arī pieprasot, lai uz iepakojuma norādītu vairāk detaļu par nozvejas teritoriju vai izmantotajiem nozvejas rīkiem.

Turpmākie soļi

Dalībvalstu pārstāvjiem vēl oficiāli jāapstiprina Parlamenta otrā lasījuma nostāja, pirms to publicēs ES Oficiālajā Vēstnesī un tas varēs stāties spēkā.

Saites

- Pieņemtais teksts par Zivsaimniecības reformu būs pieejams šeit (10.12.2013)

http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.html

- Pieņemtais teksts par zivju tirdzniecības noteikumiem būs pieejams šeit (10.12.2013)

http://www.europarl.europa.eu/plenary/en/texts-adopted.html

- Debašu videoieraksts (09.12.2013)

http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/plenary/search-by-date

- Preses konferences video (10.12.2013)

http://www.europarl.europa.eu/ep-live/en/other-events/schedule

- Sīkāka informācija par Zivsaimniecības politikas reformu

http://www.europarl.europa.eu/news/en/news-room/content/20131206BKG30078/html/Common-Fisheries-Policy-reform

Mārtiņa Langrāta, Eiropas Parlamenta deputāta Kārļa Šadurska padomnieka sabiedrisko attiecību jautājumos sagatavotais komentārs:


Latvija ir labs piemērs jaunajai ES zivsaimniecības politikai

Latvijas zivsaimniecības nozarē īstenotā laba vides pārvaldība un augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošana ir Eiropai pozitīvās pieredzes prakses piemērs, komentējot 10. decembrī Eiropas Parlamenta plenārsesijā apstiprināto jauno kopējo Eiropas Savienības zivsaimniecības politiku nākamajiem septiņiem gadiem, uzsver EP deputāts Kārlis Šadurskis.

Jaunā ES zivsaimniecības politika noteiks pārzvejas pārtraukšanu vai, citiem vārdiem sakot, nezvejot vairāk zivju nekā tās gada laikā spēj atjaunoties, zivju izmešanas aizliegumu, kā arī uzlabot pircēju informētību par zivju produktiem. Jaunie noteikumi kopumā nodrošinās ilgtspējīgāku zivsaimniecības politiku un stāsies spēkā no 2014.gada.

Šadurskis skaidro: "Minētos politikas instrumentus un ierobežojošos noteikumus vairāk var attiecināt uz ES zvejas lielvalstīm Vidusjūras reģionā, daļēji arī Skandināvijas valstīm. Latvijas zivsaimniecību ES kontekstā var vērtēt kā videi saudzīgu un saimniecisku, spējot radīt augstu zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību. Līdz ar to Latviju ES zivsaimniecības kontekstā ir jāskata kā paraugu jaunās politikas īstenošanā."

Šadurskis turpina: "Latvijas zvejnieks vienmēr ir centies ar cieņu un rūpīga saimnieka vērtību izturēties pret mūsu jūras dotajām veltēm, radot augstvērtīgu un eksporta tirgos pieprasītu zivju produkciju. Tam ir arī objektīvs pamats, kas veidojis attieksmi un saimnieka tvērienu. Pirmkārt, mūsu jūra nevar lepoties ar tādu sugu daudzveidību un bagātību kā Vidusjūra vai Atlantijas okeāns. Otrkārt, arī Latvijas sarežģītie ekonomiskie apstākļi ir mācījuši būt saimnieciskiem un radošiem. Šie Latvijas faktori ir paraugs kā saimniekot un izturēties pret vidi Eiropas zvejas lielvalstīm, attiekties pret jūru ar cieņu un vērtību."

Esošā Eiropas zivsaimniecības prakse liecina, ka aptuveni ceturtā daļa ES nozvejotā loma tiek izgāzta atpakaļ jūrā, jo noķertās zivis neatbilst vajadzīgajai sugai vai izmēram! Lielākā daļa atpakaļ izmesto zivju iet bojā. Turpmāk, šī izšķērdīgā un pret vidi nesaudzīgā prakse Eiropā tiks izskausta un kuģiem būs jāieved krastā vismaz 95% loma. "Manuprāt, nav jābūt zvejniekam, lai šādu statistiku uztvertu ar pamatotu sašutumu un dabisku vēlēšanos šādu praksi izslēgt," saka Šadurskis un piebilst, ka Baltijas jūrā gan situācija ir nesalīdzināmi labāka.

"Vērtējot jauno ES zivsaimniecības politiku, vēlos izteikt cerību, ka jaunie regulējošie instrumenti līdzsvaros Eiropas zivsaimniecības nozari un Latvijai radīs labākus nosacījumus nozares attīstībai un konkurētspējai. Zivsaimniecība tradicionāli ir bijusi viena no nozīmīgākajām Latvijas jūras piekrastes saimnieciskās darbības jomām. Tās loma ir svarīga ne tikai piekrastes reģionu ekonomiskajā aspektā un iedzīvotāju nodarbinātībā, bet jo liela tai ir arī latviskās dzīves telpas un kultūras nozīme," uzsver Šadurskis.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs

x

Paroles atgadināšana