Briseles koridoros lemj par mums

Jānis Dūklavs Briselē: jānodrošina pakāpeniska piena nozares pielāgošanās jaunajiem apstākļiem līdz kvotu sistēmas atcelšanai un programmu „Skolas piens” un „Skolas auglis” turpināšanā jāņem vērā ēšanas paradumi dalībvalstīs

Pirmdien, 17. februārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē atkārtoti uzsvēra, ka Latvija atbalsta piena kvotas sistēmas izbeigšanu no 2015. gada 1. aprīļa, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Jānis Dūklavs norādīja: lai nodrošinātu pakāpenisku piena nozares pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, pēdējā piena kvotas gadā nepieciešams ieviest vairākus pielāgošanās pasākumus, piemēram, tauku korekcijas koeficienta atcelšanu, piena kvotas palielināšanu pēdējā piena kvotas gadā un papildus finansiālo stimulu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju veidošanai.

Kopumā vienpadsmit dalībvalstis  ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē atbalstīja pielāgošanās pasākumu nepieciešamību piena nozarē līdz kvotu sistēmas atcelšanai. Tuvāko nedēļu laikā par šo jautājumu turpināsies gan dalībvalstu ekspertu diskusijas, gan arī diskusijas ar Eiropas Parlamentu par iespējamiem īstermiņa pasākumiem pēdējam piena kvotas gadam pirms kvotu sistēmas izbeigšanas. Diskusijas politiskā līmenī starp dalībvalstu lauksaimniecības ministriem turpināsies nākamajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē 24. martā.

Eiropas Komisija (EK) informēja ES dalībvalstis par priekšlikumu atļaut īstenot informācijas un lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus iekšējā tirgū un trešajās valstīs.

Latvija kopumā atbalsta veicināšanas un informācijas politikas pārskatīšanu. „Tomēr mēs nevaram piekrist, ka netiek paredzēta iespēja dalībvalstij programmu īstenošanā piedalīties ar savu līdzfinansējumu, jo mazie un vidējie uzņēmumi nespēs segt 40 līdz 50 procentu lielu programmas līdzfinansējuma daļu. Pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums rada situāciju, ka šī priekšlikuma mērķauditorija – mazie un vidējie uzņēmumi – tiks izslēgti no programmas,” diskusijā norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tāpat Latvija neatbalsta nacionālo programmu izvērtēšanas funkciju pilnīgu nodošanu EK pārziņā, jo tas liegs iespēju dalībvalstīm uzraudzīt un kontrolēt veicināšanas programmas.

Sēdē tika apspriests arī EK priekšlikumus par programmu „Skolas piens” un „Skolas auglis” nākotni, kuras īstenojot, bērni skolās arī turpmāk saņemtu īpaši izraudzītus lauksaimniecības produktus. Kā zināms, Latvija ir viena no aktīvākajām ES valstīm, kas izmanto abas programmas. Tā kā EK paredz abas programmas apvienot, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs rosināja tās turpmāk īstenot tā, lai neradītu papildu administratīvo slogu.

Latvija uzskata, ka porcijas lieluma programmās „Skolas piens” un „Skolas auglis” noteikšana augļiem, dārzeņiem un pienam ir jāatstāj dalībvalsts ziņā. „Mēs nepiekrītam, ka porcijas lielumu noteiks Eiropas Komisijas, jo produktu cenas un ražošanas izmaksas dalībvalstīs mēdz būtiski atšķirties. Uzskatām, ka vienota atbalsta likme un porcijas lielums var apdraudēt programmu turpināšanu un līdzšinējo rezultātu sasniegšanu,” uzsvēra Jānis Dūklavs. Latvija arī uzskata, ka finansējuma aploksnes noteikšanai gan augļiem un dārzeņiem, gan pienam ir jābalstās uz vienotiem objektīviem kritērijiem, kas būtu, piemēram, bērnu skaits un reģiona attīstības līmenis.