Briseles koridoros lemj par mums

EK: Reņģu krājumi Baltijas jūrā ir ilgtspējīgi un var palielināt nozveju

Pirmo reizi kopš kopējās zivsaimniecības politikas reformas Eiropas Komisija ( EK ) nākusi klajā ar priekšlikumu par svarīgāko komerciālo zivju krājumu zvejas iespējām Baltijas jūrā 2015.gadā, apstiprinot, ka reņģu krājumi Baltijas jūrā ir ilgtspējīgi, un ierosinot nākamajam gadam palielināt zvejas iespējas.

EK norādījusi, ka tiek ierosināts četriem reņģu krājumiem nozvejas apjomu palielināt par vidēji 31%, toties ierosināts samazināt mencas rietumu krājumus - par 48%, brētliņu - par 17% - un divu veidu lašu krājumus - par 15%. Zinātnieki uzskata, ka tad, ja tiks apstiprināti EK ierosinātie nozvejas limiti, 2015.gadā Baltijas jūrā varētu divkāršoties to krājumu skaits, kuru nozvejas līmenis ir ilgtspējīgs - šis pieaugums būtu no trim uz sešiem krājumiem.

Kopš pie Baltijas jūras esošās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pērn pieņēma zemāku kopējo pieļaujamo nozveju nekā EK ierosināto, EK var jau otro gadu pēc kārtas ierosināt lielākas zvejas iespējas abiem vislielākajiem Baltijas jūras krājumiem, proti, reņģēm Baltijas jūras centrālajā daļā un reņģēm Botnijas līcī. To KPN pieaugs attiecīgi par 51% un 35% un to nozveja būs atbilstīga maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principa (MSY) līmenim.

Rīgas jūras līča reņģēm kopējo pieļaujamo nozveju palielinās par 26%, nozvejas apjomam pieaugot līdz 38 780 tonnām. Pamatojoties uz šo priekšlikumu, reņģu krājumu zvejas iespēju vērtība 2015.gadā varētu palielināties par gandrīz 80 miljoniem eiro, un to kopējā vērtība varētu sasniegt 164 miljonus eiro.

Tāpat EK ierosina par 48% samazināt Baltijas jūras rietumdaļas mencas kopējo pieļaujamo nozveju , kas tādējādi nepārsniegs 8793 tonnas. Šis samazinājums ir reakcija uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) lēmumu izmainīt kopējās pieļaujamās nozvejas aprēķinos izmantotos datus. Tas arī atbilst MSY līmenī esošai kopējai pieļaujamajai nozvejai un Baltijas jūras mencu pārvaldības plānam.

Tāpat EK norādījusi, ka pagājušos gados diviem laša krājumiem jūras centrālajā baseinā un Somu līcī nozvejas limiti ir samazināti, un nākamajam gadam ierosina vēl lielāku samazinājumu par attiecīgi 8% un 23%, lai saglabātu šos krājumus . Samazinot zvejas izraisītu zivju mirstību, izdosies sasniegt 75% smoltu atražošanas potenciālās kapacitātes upēs. To uzskata par MSY līmeni lašu krājumiem.

Abu lašu krājumu kopējā pieļaujamā nozveja pilnībā atbilst zinātnieku ieteikumiem un pamatojas uz Baltijas laša pārvaldības plānā ierosinātajiem ieguves noteikumiem, norādījusi EK.

Atbilstoši zinātnieku padomam par to, kā sasniegt MSY, EK arī ierosina par 17% samazināt brētliņas kopējo pieļaujamo nozveju, kas tādējādi nepārsniegs 199 622 tonnas.

Tāpat zinātnieki ir izstrādājuši metodiku, ar kuru var novērtēt jūras zeltplekstes krājuma lielumu, par kuru pieejami ierobežoti dati. Pamatojoties uz šo metodiku, ko piemēro jau vairākus gadus, ir ierosināts jūras zeltplekstes kopējo pieļaujamo nozveju samazināt par 5% jeb līdz 3249 tonnām.

Šo priekšlikumu apspriedīs par zivsaimniecību atbildīgie dalībvalstu ministri. Tas sagatavots, ievērojot Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) un ICES zinātnieku ieteikumus. Par šo priekšlikumu notikušas konsultācijas arī ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi, pamatojoties uz padomiem, kas saņemti no ICES.