Tā kā 2014.gadā stājās spēkā jaunā Kopējā zivsaimniecība politika (KZP), Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekļi otrdien, 31.martā, apstiprināja pirmo ilgtermiņa plānu zvejošanas uzraudzībai un kontrolei. Tas attiecas uz mencu, brētliņu un reņģu zvejniecību Baltijas jūrā un dod lielākas iespējas zvejniekiem prognozēt izmaiņas.

Ilgtermiņa pieeja un fakts, ka šīs trīs zivju sugas tiks pārvaldītas zem viena kopīga plāna, ļaus zvejošanu Baltijas jūrā padarīt daudz ilgtspējīgāku.

Ziņotājs Jarosław Wałęsa (EPP, Polija): "Šis plāns ir aizsākums jautājumā par tik jūtīgo Baltijas jūras ekosistēmu. To patiešām var uzskatīt par soli attīstībā, kuru var pielāgot, kad zinātnieki izstrādās jaunas pieejas vairāku sugu pārvaldībai. Jebkurā gadījumā, vairāku sugu pārvaldības pieeja ir daudz efektīvāka par katras pārvaldību atsevišķi. Ilgtermiņa plānam būtu jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga attiecīgo sugu izmantošana un zvejniecības iespēju stabilitāte, kas nozīmē arī stabilitāti zvejnieku ienākumos."

Ziņojuma projekts tika pieņemts ar 20 balsīm "par", 1 "pret" un 2 "atturas".

Ilgtspējīga zvejniecība: galvenie mērķi, kas jāievēro pilnveidotajā KZP

EP deputāti uzsver, ka attiecīgo zivju sugu krājumi jāatjauno un jāuztur "virs" biomasas līmeņa, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY - maximum sustainable yield), tādējādi atspoguļojot KZP galveno mērķi. Ilgtspējīgas ieguves apjoms nozīmē nozvejot ne vairāk par to, cik konkrētā suga attiecīgajā gadā var reproducēt.

Plānā ietverti arī nosacījumi citu būtisku KZP elementu ieviešanai, piemēram, "izmešanas" aizliegums un reģionalizācija (vairāk - jaunajā KZP).

Papildinformācija

Apsaimniekošanas plāns Baltijas jūras reģiona mencu krājumiem ir spēkā kopš 2008.gada, bet reņģu un brētliņu krājumu apsaimniekošana tajā nav ietverta. Pašreizējais jaunais plāns visām trīs sugām aizstās iepriekšējo.

Attiecīgie zivju krājumi ir savstarpēji atkarīgi. Piemēram, mencas barojas no brētliņām, mazākā apmērā - arī no reņģēm, savukārt reņģes un brētliņas reizēm barojas no mencu oliņām. Mencu zvejniecības pārvaldīšana var ietekmēt brētliņu un reņģu zvejas iespējas un otrādi.

Ilgtermiņa zivju krājumu pārvaldības plāns cenšas saglabāt zivju apjomu bioloģiski drošās robežās. Šie plāni nosaka maksimālo nozveju un virkni tehnisku pasākumu, ņemot vērā katras sugas raksturlielumus un šo pasākumu ekonomisko ietekmi.

Turpmākie soļi

Par ziņojuma projektu balsojums plenārsesijā plānots Strasbūrā, aprīļa beigās. Pēc balsojuma Eiropas Parlaments un Padome sāks sarunas, piedaloties arī Eiropas Komisijai. Sarunu mērķis ir panākt vienošanos otrajā lasījumā.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs

EP deputāti veido pamatu ilgtspējīgai zivsaimniecībai Baltijas jūrā

Paroles atgadināšana