Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsVēlas redzēt lielāku ES dalībvalstu ambiciozitāti klimata pārmaiņu jomāElla Valtmane, Nac.ag. LETA
14.04.2015 Klimata pārmaiņu jomā būtu vēlama lielāka dalībvalstu ambiciozitāte - ne tikai tiesiskā regulējuma ieviešanā, bet arī pašu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu īstenošanā, 14. aprīlī pirms Eiropas Savienības (ES) Vides un enerģētikas ministru neformālās tikšanās žurnālistiem pauda Eiropas Komisijas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella. Vella norādīja, ka ir dalībvalstis, kurām ar minēto mērķu ieviešanu veicas gausāk, tāpēc būtu jāsaprot, kādi tam ir iemesli un kas darāms, lai problēmas novērstu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LKNNK) pirms tikšanās žurnālistus informēja, ka sarunās amatpersonas diskutēs par diviem svarīgākajiem jautājumiem - bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās nodrošināšanu ekonomiskās izaugsmes laikā, kā arī par klimata pārmaiņu jautājumiem, gatavojoties ANO Klimata pārmaiņu konferencei Parīzē. Abas amatpersonas cer, ka šajā sanāksmē izskanēs priekšlikumi par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ekonomiskās izaugsmes laikā. Gan Gerhards, gan komisārs pauda cerību, ka sanāksmes laikā dalībvalstu pārstāvji dalīsies ar piemēriem, kā nodrošināt bioloģisko daudzveidību līdzās ekonomiskajai izaugsmei. Lai gan šie abi jautājumi ir no divām dažādām nozarēm, tiem ir jāiet rokrokā, jo bioloģiskā daudzveidība ir atkarīga no ekonomiskās izaugsmes, pauda Vella. Jau ziņots, ka 14. aprīlī Rīgā sākas ES Vides un enerģētikas ministru neformālā tikšanās, kuras centrā būs bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un energoefektivitātes veicināšana. Sanāksmē ministri diskutēs par to, kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2020.gadam un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES. Šīs diskusijas ir būtiskas, ņemot vērā gaidāmo ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vidus posma pārskatu. Par pamatu diskusijām lielā mērā kalpos jaunais pārskats "Eiropas vide - stāvoklis un perspektīvas 2015". Tajā secināts, ka Eiropas dabas kapitāls turpina samazināties. Tāpat ministri vērsīs uzmanību uz izaicinājumiem un iespējām integrēt bioloģisko daudzveidību tādās jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un teritoriālā plānošana. Plānota arī dalībvalstu pieredzes apmaiņa par risinājumiem, kuros ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Pirmās dienas neformālā vides ministru sanāksme noslēgsies ar sesiju, kas veltīta starptautiskajām klimata sarunām. Sesijas mērķis ir izvērtēt līdz šim sasniegto progresu, lai 2015.gada nogalē Parīzē panāktu jaunu globālo vienošanos par klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada. Klimata ministri diskutēs par ES lomu starptautiskajās klimata sarunās, kā arī iespējamo valstu vadītāju iesaisti šajā procesā. |