Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsEK sāk pienākumu neizpildes procedūru pret Latviju par ierobežojumiem, ko piemēro ieguldītājiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādiEiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
30.04.2015 Trešdien, 29. aprīlī, Eiropas Komisija nolēma oficiāli aicināt Latviju iesniegt savus apsvērumus par tās tiesību aktiem, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi. Likumā ir iekļauti vairāki noteikumi, kurus saskaņā ar ES tiesību aktiem var uzskatīt par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību ierobežojošiem. Saskaņā ar ES tiesību aktiem šo Līgumā paredzēto pamatbrīvību ierobežojumi ir pieļaujami, ja to mērķis ir aizsargāt sabiedrības sevišķi svarīgas intereses; tomēr ir jāievēro nediskriminācijas un proporcionalitātes principi. Kaut arī dalībvalstīm ir atļauts pieņemt savus noteikumus, lai veicinātu lauku attīstību, saglabātu lauku kopienas, veicinātu lauksaimniecības zemes izmantošanas turpināšanu un novērstu spekulatīvas darbības ar zemes cenām, minētajiem noteikumiem jābūt saskaņā ar ES tiesību aktiem. Komisija uzskata, ka minētie noteikumi ir stingrāki nekā vajadzīgs likuma leģitīmo mērķu sasniegšanai. Šie ierobežojumi ietver, piemēram, nosacījumu, ka iespējamajam lauksaimniecības zemes pircējam vajadzīga atbilstoša profesionālā kvalifikācija, kā arī nedrīkst būt nodokļu parādi. Komisija uzskata, ka likumam būtu jātiecas labāk līdzsvarot dažādās pamatintereses. Sāktā pienākumu neizpildes procedūra attiecas tikai uz ES pilsoņu un ES reģistrētu uzņēmumu veiktiem pirkumiem. Dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var saglabāt ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem no valstīm ārpus ES. Komisija informāciju pieprasa, nosūtot brīdinājuma vēstuli, kas atbilst pirmajam pienākumu neizpildes procedūras posmam, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā. Latvijai atbilde jāsniedz divu mēnešu laikā. Komisijas procedūra pret Latviju seko nesen sāktajām procedūrām pret Bulgāriju, Lietuvu, Slovākiju un Ungāriju (IP/15/4673), kur saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās līgumu piešķirto atkāpju termiņš beidzās 2014. gada janvārī vai maijā. Papildu informācija par kapitāla brīvas aprites noteikumiem atrodama šeit: http://ec.europa.eu/internal_market/capital/framework/index_en.htm Par lēmumiem, kas par pienākumu neizpildi pieņemti aprīlī, sk.: MEMO/15/4871 Vispārīga informācija par pienākumu neizpildes procedūru: MEMO/12/12 Plašāka informācija par pienākumu neizpildes procedūrām: http://ec.europa.eu/eu_law/infringements/infringements_en.htm |