Briseles koridoros lemj par mums

Eiropā debatē par klonētu mājdzīvnieku gaļas laišanu tirgū

Patlaban Eiropas Savienībā (ES) noris aktīvas diskusijas par klonētu mājlopu gaļu, akcentējot jautājumu, vai ir racionāli to laist tirgū, ja pastāv bažas par pircēju vēlmi to pirkt, vienlaikus rēķinoties, ka šāda gaļa ES tirgū drīzumā varētu ienākt no ASV vai Argentīnas.

Šī problēma tika skatīta ES lauksaimnieku organizācijas "Copa/Cogeca" lopkopības nozares darba grupā, kurā kā eksperte no Latvijas ar Lauksaimniecības konsultāciju centra Lauku tīkla atbalstu piedalījās kooperatīvu asociācijas pārstāve Maija Pontāga.

Kā sanāksmē norādījuši Eiropas Komisijas pārstāvji, patlaban Eiropas Parlamentā notiek detalizētas diskusijas gan par klonētu mājlopu gaļas tirdzniecību, gan par tās marķēšanu, gan arī reproduktīvā materiāla izmantošanas iespējamību. Debatēs joprojām esot daudz viedokļu, kas balstīti tikai uz emocijām, nevis pamatotiem argumentiem, norāda eksperte.

"Klonētu dzīvnieku gaļas marķēšana būs sarežģīta un dārga. Būs nepieciešama arī tirgus restrukturizācija, uzdodot lielu jautājumu - vai patērētājs grib par to maksāt. Ja patērētāji negrib produktus, kas nākuši no klonētiem dzīvniekiem, nav racionāli tos ražot. Tomēr, ja ES nevar piespiest trešās valstis, piemēram, ASV vai Argentīnu, marķēt viņu jau saražoto produkciju, tad kāda jēga būtu to marķēt tikai ES?" teikts darba grupas ziņojumā.

Tāpat norādīts, ka diskusijās ir izvirzīti dažādi priekšlikumi, piemēram, slēgt ES robežu jebkādiem klonētas gaļas produktiem, līdz ar to nebūtu vairs vajadzības neko marķēt. Tāpat norādīts, ka ES topošās direktīvas vietā varētu veidot regulu, kas samazinātu dalībvalstu interpretāciju iespējamību klonētas gaļas marķēšanā un tirdzniecībā.

Vienlaikus debatēs akcentēts, ka klonētas produkcijas aizliegums kopumā ir ļoti komplicēts jautājums. Piemēram, ciltsdarba programmas būšot neizdevīgā stāvoklī un gūs zaudējumus, ja tām nebūs iespēju izmantot izcilu vaislinieku klonu vai to pēcteču spermu, ko lieto visa pārējā pasaule. Savukārt Eiropas ieguvums, atsakoties no klonu vai to pēcnācēju izmantošanas ciltsdarba programmās, būtu glābiņš no bioloģiskās daudzveidības mazināšanās.

Ziņojumā arī secināts, ka izņēmumi, kuros plānots atļaut klonēšanas izmantošanu, ir zinātniskie pētījumi un reto šķirņu saglabāšana.

Patlaban saistībā ar klonētas mājdzīvnieku gaļas ienākšanu ES tirgū tiek veikts EK pētījums, kurš sabiedrībai varētu būt pieejams šā gada oktobra beigās.