Briseles koridoros lemj par mums

Latvijas zvejniekiem 2016.gadam panāktas labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā nekā sākotnējā regulas priekšlikumā

Ceturtdien, 22.oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2016.gadam. Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespējas samazinājumu.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 22.oktobra lēmumu, Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem 2016.gadam tika provizoriski (pirms regulas publikācijas) noteiktas šādas nozvejas kvotas, salīdzinājumā ar 2015.gadu:

- Brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 5,3%, kaut arī Eiropas Komisija (EK) priekšlikumā tika paredzēts 13,7% samazinājums. Šī 8,4% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 2490 tonnas zvejas iespējas 2016.gadā. Nozvejas kvota - 27 990 tonnas.

- Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājums par 10%. Nozvejas kvota - 18 791 tonnas. EK priekšlikumā bija paredzēts 21% samazinājums.

- Reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā būs 8,6% palielinājums. Pieaugums Latvijai par 389 tonnām. Nozvejas kvota - 4921 tonnas.

- Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā saglabāsies nemainīga. Nozvejas kvota - 12 644 gabali.

- Mencu zvejas iespējas gan Baltijas jūras austrumu daļā, gan rietumu daļā samazinātas par 20%. Savukārt EK sākotnējais priekšlikums rietumu daļas mencai paredzēja 32% samazinājumu. Rezultātā samazinājums Latvijai būs par 115 tonnām rietumu daļas mencai un 879 tonnām austrumu daļas mencai. Nozvejas kvota rietumu daļas mencai - 459 tonnas, austrumu daļas mencai - 3514 tonnas.

BALTFISH dalībvalstis uzskata, ka reņģu un brētliņu krājumi jūrā ir pietiekami stabilā stāvoklī un lielāks nozvejas kvotu kritums radītu pārāk negatīvas sociāli ekonomiskās sekas.

Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgas ir reņģu, brētliņu un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas, šo sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas tajā. Īpaši tas attiecas uz zivju konservu ražošanu, zivju kūpināšanu, kā arī saistīts ar zvejnieku realizētajiem projektiem (zivju saldēšana, fileju ražošana) papildus pievienotās vērtības radīšanai no šo zivju sugu nozvejām. Turklāt Rīgas jūras līča reņģe ir galvenā nozvejas suga piekrastes zvejā. Baltijas jūras zvejā Latvijā kopumā ir iesaistīti 678 kuģi un laivas (no tām 615 laivas zvejo piekrastes ūdeņos). Tādēļ visas Baltijas jūrā pieejamās zvejas iespējas ir būtiskas Latvijas zivsaimniecībai un dod stabilu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.