Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsZM: ES Kopējai lauksaimniecības politikai jānodrošina investīcijas ražošanā un vienlīdzība lauksaimnieku starpāDagnija Muceniece, LR Zemkopības ministrija (ZM)
01.06.2016 ES Lauksaimniecības ministru neformālajā sanāksmē Nīderlandē 31. maijā sākta diskusija un sākotnējā viedokļu apmaiņa par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2020. gada. Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis ES Lauksaimniecības ministru neformālajā sanāksmē uzsvēra, ka Latvijas nacionālās prioritātes KLP turpmākajā darbībā ir ES atbalsta finansējuma investēšana ražošanas attīstībā, vienlīdzīgu konkurences apstākļu starp dalībvalstu lauksaimniekiem nodrošināšana un tiešo maksājumu izlīdzināšana pēc 2020. gada. Ja KLP ietvarā tiek ieviesta kāda jauna aktivitāte, piemēram, klimata izmaiņu samazināšanas pasākumu ietekme uz lauksaimniecisko darbību pēc 2020. gada, tad tam ir nepieciešams paredzēt papildu finansējumu. Latvija izprot, ka lauksaimniecībai nākotnē būs jāsniedz vēl lielāks ieguldījums vides un klimata pasākumos nekā līdz šim. Taču vienmēr jāatceras, ka lauksaimniecības primārā loma ir nodrošināt iedzīvotājus ar drošu un cenas ziņā pieejamu pārtiku. Jau tagad atbalsta finansējums lauksaimniecībai daļēji sedz lauksaimnieku izmaksas, kas saistās ar ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā, ainavas saglabāšanā un uzturēšanā, lauku nodarbinātības un dzīvotspējas nodrošināšanā, sacīja ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Ringolds Arnītis uzsvēra, ka arī nākotnē KLP atbalsts ir jāsaglabā kā kompensējoši ienākumi lauksaimniekiem. Taču KLP atbalsta pasākumiem nākotnē ir jābūt elastīgākiem, lai ņemtu vērā specifisko situāciju katrā valstī, jo daudzos gadījumos vienoti atbalsta instrumenti nerisina katras valsts problēmas vai nav piemēroti specifiskām valsts praksēm. Arī turpmāk KLP mērķiem ir jābūt vērstiem uz to, lai sabiedrību nodrošinātu ar daudzveidīgu un kvalitatīvu pārtiku, apkārtējās vides saglabāšanu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un lauku apdzīvotību. Turklāt ZM uzskata, ka nākotnē KLP ir nozīmīgi pārtikas ķēdēs palielināt lauksaimnieku lomu un preces pievienoto vērtību ražošanas procesā. |