Briseles koridoros lemj par mums

EP aicina rīkoties, lai palīdzētu lauksaimniekiem cīnīties pret netaisnīgu tirdzniecības praksi

Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlaments
09.06.2016

EP otrdien, 7. jūnijā, pieņemtajā rezolūcijā prasa Eiropas Komisijai ierosināt tiesību aktus pret negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un plašu izvēli patērētājiem. Ar likumu jānodrošina taisnīgas un pārredzamas attiecības starp pārtikas ražotājiem, piegādātājiem un izplatītājiem. Taisnīga tirdzniecība varētu novērst arī pārprodukciju un pārtikas izšķērdēšanu, viņi saka.

"Līdz šim veiktie pasākumi nav bijusi efektīvi, tāpēc mums ir vajadzīgi jauni ierosinājumi. Jādara vairāk, lai uzlabotu attiecības starp piegādātājiem un lielveikaliem, īpaši attiecībā uz tā sauktā baiļu faktora samazināšanu", teica Eiropas Parlamenta ziņotājs Edward Czesak (ECR, Polija). "Visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem ir jānodrošina vienādas tiesības,” viņš piebilda.

Steidzami jārisina ienākumu un ietekmes nelīdzsvarotība pārtikas piegādes ķēdē, lai palielinātu lauksaimnieku ietekmi sarunās par cenu, teikts rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 600 balsīm par, 48 pret un 24 atturoties. EP deputāti arī saka, ka lielo mazumtirgotāju prakse pircēju pievilināšanai pārdot pārtikas pamatproduktus, kā pienu, augļus un dārzeņus, zem ražošanas izmaksām, apdraud šo produktu ražošanas ilgtspēju ES.

Lauksaimnieki un mazie/vidējie uzņēmumi ir īpaši ievainojami pret negodīgu tirdzniecības praksi. Viņi dažkārt ir spiesti pārdot ar zaudējumiem, zaudējot sarunās ar ietekmīgākiem partneriem, piemēram, viņi tiek spiesti segt izmaksas par lielveikalu veiktajām produktu akcijām un atlaidēm. No tā cieš arī patērētāji, jo tiek ierobežotas viņu izvēles iespējas un piekļuve jauniem un novatoriskiem produktiem.

Robusta īstenošana, lai pārvarētu "baiļu faktoru".

Brīvprātīgu un pašregulējošu sistēmu darbības rezultāti līdz šim ir bijuši "ierobežoti", jo nav pienācīgas īstenošanas iespēju, nav pietiekami pārstāvēti lauksaimnieki, veidojas interešu konflikti, un strīdu risināšanas mehānismi nespēj novērst piegādātāju „baiļu faktoru". Šīs sistēmas arī netiek piemērotas visai piegādes ķēdei kopumā, uzsver EP deputāti. Viņi saka, ka ir nepieciešams "pamatregulējums ES līmenī", lai risinātu negodīgas tirdzniecības prakses problēmu un "dotu iespēju Eiropas lauksaimniekiem un patērētājiem izmantot taisnīgus pirkšanas un pārdošanas apstākļus".

Parlaments norāda, ka piegādes ķēdes iniciatīvu un citas brīvprātīgās dalībvalstu un ES sistēmas vajadzētu popularizēt kā "papildinājumu efektīviem un robustiem dalībvalstu līmeņa īstenošanas mehānismiem, kas nodrošinātu iespēju anonīmi iesniegt sūdzības un noteiktu preventīvas sankcijas", vienlaikus nodrošinot ES līmeņa koordināciju. Viņi mudina ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus, tostarp lauksaimnieku organizācijas, iesaistīties šajās iniciatīvās.

Negodīgas prakses piemēri ir novēloti maksājumi, ierobežota piekļuve tirgum, vienpusējas līguma izmaiņas vai līguma izmaiņas ar atpakaļejošu spēku, pēkšņa un nepamatota līguma laušana, komercriska netaisnīga pārnese un pārvadāšanas un uzglabāšanas izmaksu pārnese uz piegādātājiem.

Eiropas Savienībai jau ir tiesību akti, lai apkarotu netaisnīgu komercpraksi starp uzņēmumiem un patērētājiem (direktīva 2005/29/EK), bet pašlaik ES nav noteikumu pret negodīgu praksi starp dažādiem operatoriem pārtikas piegādes ķēdē.

Fakts: "Baiļu faktors" nozīmē to, ka puse ar mazāku ietekmi nespēj efektīvi iestāties par savām tiesībām un nevēlas arī iesniegt sūdzību par negodīgu tirdzniecības praksi, baidoties zaudēt klientu.

Eiropas Parlaments

x

Paroles atgadināšana