Jautājiet! - Atbildēsim....

VAAD atbildes lauksaimniekiem

Jūnija beigās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un citas lauksaimnieku organizācijas tikās ar Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD), lai pārrunātu būtiskākos lauksaimnieku jautājumus un saņemtu atbildes par neskaidrībām. Piedāvājam iepazīties ar VAAD atbildēm.

Kā budžeta samazinājums ietekmēs kontroles un VAAD darbību:
a.Vai necietīs bitenieki un apkārtējā vide gadījumos, ja būs mazāk kontroļu un laukus miglos ar dienas laikā neatļautiem līdzekļiem. Cik personas šogad ir sodītas un kāds šis rādītājs bija pērn šajā periodā?
2008.gada pirmajā pusgadā bija veikta 521 pārbaude pie augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem un ierosinātas 10 administratīvā pārkāpuma lietas par nepareizu AAL lietošanu, no tām 3 par AAL lietošanu bišu aktīvās lidošanas laikā (2008.gadā pavisam par AAL lietošanu bišu aktīvās lidošanas laikā ierosinātas 7 lietas).
2009.gadā veiktas 474 pārbaudes un ierosinātas 7 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām pašlaik ierosināta viena administratīvā pārkāpuma lieta par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu bišu aktīvās lidošanas laikā.
Ja samazinās pārbaužu skaits, protams, samazinās iespēja pārkāpumu konstatācijai. Lai kompensētu pārbaužu skaita samazināšanu, inspektoriem pārbaužu veikšanas vadlīnijās ir uzdots pārbaudes veikt tieši aktīvajā augu aizsardzības līdzekļu lietošanas sezonā, kas savukārt lauksaimniekam var traucēt darbu.

b.Kā VAAD darbību ietekmēs kārtējais, pēc vēlēšanām noteiktais, budžeta samazinājums? Vai gaidāma tālāka darbības optimizācija, veidojot vienotu darbības punktu ar citām ar lauksaimniecību saistītām institūcijām rajona līmenī?
Dienestā salīdzinot ar 2009.gada budžetu (izsludināts 23.12.2008.) pēc 2009.gada precizētā budžeta (otrajā lasījumā) kopējais samazinājums ir 652 382 latu, tai skaitā atlīdzība samazināta par 286 077 latiem, tāpēc dienestam ir jāveic strukturālās reformas un pasākumi, kas nodrošinātu izdevumu samazinājumu. Tiek plānots arī pārskatīt reģionālo nodaļu skaitu un dienesta filiāļu atrašanās vietas. Veicot izmaiņas galvenais nosacījums paliek, lai dienesta klienti saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus, kas tiks nodrošināti neatkarīgi no darba vietu izvietojuma.


c.Kādas ir gaidāmās VAAD darbības izmaiņas turpmākajos gados, ņemot vērā jau patlaban prognozēto līdzekļu samazinājumu valsts budžetā arī 2010., 2011. un 2012.gadā?
Ņemot vērā prognozēto līdzekļu samazinājumu arī turpmākajiem gadiem, tiks pārskatīti visi nepieciešamie resursi, veicamās funkcijas, izvērtēts risks kontroļu un uzraudzības nodrošināšanai.
Par 2009.gada mēslošanas plānu iesniegšanas sezonu. Cik mēslošanas plāni tika iesniegti, par kādu platību, cik no iesniegtajiem mēslošanas plāniem tika sagatavoti vides jutīgajās teritorijās? Kā VAAD skaidro nelielo iesniegto plānu skaitu, kāda gaidāma tālākā rīcība? Kāda ir tālākā iesniegto plānu sasaiste ar saimniecību kopas atlasi savstarpējās atbilstības kontrolei?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, dienestā 2009.gadā tika iesniegti 339 kultūraugu mēslošanas plāni, kas ir 23% no kopējā skaita, apkopojums par kopējo platību nav veikts. Visas saimniecības, kuras ir iesniegušas kultūraugu mēslošanas plānu ir īpaši jūtīgo teritoriju apsaimniekotāji.
Personas, kuras nav iesniegušas mēslošanas plānus, būs iekļautas atlases kopā, no kuras atlasīs personas, pie kurām dienests veiks kontroli.

Vai ir kādi rezultāti un secinājumi, ņemot vērā kopīgi ar LAALRUTA realizētajam pasākumam, lai apzinātu nelegālos augu aizsardzības līdzekļu lietotājus un nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatību?
Kopīgi veicot pārbaudes ar LAALRUTA tika pārbaudītas 9 saimniecības, no tām 3 tika konstatētas, ka saimniecībā atrodas Latvijā nereģistrēti AAL, par ko ierosinātas administratīvā pārkāpuma lietas. Līdzekļi bija ievesti no Lietuvas vai no Polijas, pamatojoties uz to, ka attiecīgie līdzekļi nav pieejami, bet, audzējot attiecīgās kultūras, tie ir nepieciešami.
Pozitīvi, ka pēc pārbaudēm notiek lauksaimnieku organizāciju sarunas ar LAALRUTA par iespējām palielināt reģistrēto AAL līdzekļu klāstu Latvijā, kas noteikti palīdzēs risināt šo problēmu, kā arī tiek meklēti citi normatīvajos aktos paredzētie risinājumi. Dienestā jau ir saņemti dārzeņu audzētāju iesniegumi ar lūgumu izsniegt atļaujas nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanai uz 120 dienām, kā arī lietošanas jomas paplašinājumam reģistrā iekļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Šādas atļaujas dienests var izsniegt saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem „Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība” 69. un 87. punktu.

Patlaban komisijā, kas akceptē valstī atļautos augu aizsardzības līdzekļus, iekļauti ieinteresēto izplatītāju uzņēmumu pārstāvji. Vai pastāv iespēja komisijā palielināt neatkarīgo ekspertu īpatsvaru, piemēram, iesaistot vairāk pārstāvjus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes vai lauksaimnieku organizācijām? 
Komisijā, kas akceptē valstī atļautos augu aizsardzības līdzekļus, nav un nekad nav bijuši iekļauti ieinteresēto izplatītāju uzņēmumu pārstāvji.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem „Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība” 33.punktu, augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas komisijas sastāvā ir septiņi locekļi- divi pārstāvji no dienesta, viens vides zinātņu pārstāvis, divi lauksaimniecības zinātņu pārstāvji, viens medicīnas zinātņu pārstāvis un viens bioloģijas zinātņu pārstāvis, tādēļ iepriekš minētās komisijas sastāvs ir sekojošs:
Inese Margeviča - komisijas priekšsēdētāja, Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktore;
Regīna Čūdere - Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes daļas vadītāja;
Ģederts Ieviņš - Latvijas Universitātes profesors, Augu fizioloģijas katedras vadītājs;
Viesturs Liguts - Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētais profesors;
Ināra Turka - Dr.h.agr., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore;
Gunārs Tirzītis - Dr.chem., Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks;
Biruta Bankina – Dr.biol., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore
Komisijas sastāvu ir apstiprinājis zemkopības ministrs ar Zemkopības ministrijas 2004.gada 25.novembra rīkojumu Nr.422.

Vai VAAD nepieciešams uzturēt šķirņu salīdzināšanas iecirkņus, ja to veiksmīgi veic arī privātās struktūras?
Sēklu aprites likuma 4.pants uzdod dienestam novērtēt šķirņu saimnieciskās īpašības (SĪN) saskaņā ar augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas attiecīgo metodiku. Rezultātā tiek izvērtēta šķirņu atbilstība Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem. SĪN rezultātu izvērtēšana kā valsts funkcija tiek veikta tādēļ, ka dienests atbild arī par Latvijas augu šķirņu kataloga (kas ir ES Kopējā kataloga sastāvdaļa) veidošanu un uzturēšanu. Lai šķirni iekļautu šajā katalogā ir nepieciešams pozitīvs rezultāts par AVS testa veikšanu, pozitīvs SĪN pārbaudes rezultāts un apstiprināts šķirnes nosaukums.
Dienests šīs funkcijas veikšanu jau ir deleģējis privātajam sektoram noslēdzot 4 līgumus par šķirņu salīdzināšanas veikšanu konvencionālajā lauksaimniecībā un vēl 4 par izmēģinājumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā. Dienests veic SĪN izmēģinājumus Saldū un tos veic dienesta struktūrvienība - Sēklu kontroles departamenta Lauku izmēģinājumu daļa, kas atrodas Saldū, kurā strādā tikai 2 darbinieki un ir noslēgts sadarbības līgums par zemes pamatapstrādi.

Ņemot vērā budžeta samazinājumus dienests strukturālo reformu ietvaros pašreiz izvērtē arī šīs struktūrvienības turpmāko darbību .

Situācija: intensīvās saimniecības labības lauki robežojas ar bioloģiskās lauksaimniecības labības laukiem. Intensīvi ražojošā saimniecība izmanto dažādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībai, lai nepieļautu kaut mazāko varbūtību ķīmisko vielu klātbūtnei bioloģiski audzētajos graudos, jānomā tehnika, lai nokultu platību (buferjoslu), kur iespējams šo vielu piejaukums. Nav pieļaujams, ka tehnika, kas tiek izmantota bioloģisko graudu nokulšanai, tiek izmantota arī konvencionālo graudu kulšanai, kas rada papildu izmaksas un arī zaudējumus, jo buferjoslā nokultos graudus nevar realizēt kā bioloģiskos. Kāds varētu būt risinājums, lai darbotos princips – piesārņotājs maksā par zaudējumu radīšanu?

Normatīvie akti nenosaka, ka konvencionālās lauksaimniecības laukos, kuri robežojas ar bioloģiskās lauksaimniecības laukiem, būtu jāievēro aizsargjoslas vai buferjoslas.
Augu aizsardzības līdzekļu lietotājam ir jānodrošina tas, ka lietotie augu aizsardzības līdzekļi nokļūst tikai uz tiem kultūraugiem, kuros augu aizsardzības līdzekli ir paredzēts lietot, nepieļaujot to nokļūšanu uz blakus esošajos laukos augošajiem kultūraugiem. Tādējādi dienests neuzskata, ka būtu nepieciešams noteikt aizsargjoslas vai buferjoslas.

Par ģenētiski modificētu kultūru audzēšanas kontroli, uzraudzību, izmaksām. Ja būtu aizdomas par ģenētiski modificētu kultūru – laukaugu esamību (lai gan legāli šīs kultūras Latvijā un Eiropas Savienībā neaudzē), tad kāda būtu praktiskā kārtība pārbaudei un izmaksas jautājuma risināšanai? Vai VAAD būs pieejami testeri ĢMO/ne ĢMO kultūru atpazīšanai?
Valsts dienestam ir nodevusi funkcijas – ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas uzraudzības kontrole un ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra izveidi, budžeta līdzekļus šīs funkcijas veikšanai neparedzot.
Ja būs personas iesniegumi iekļaušanai reģistrā, dienests to pieņems. Personu uzraudzība būs atkarīga no tā, vai dienestam tiks piešķirts attiecīgs budžets. Tehniski šādai uzraudzības veikšanai dienests ir gatavs.
 Esošā budžeta ietvaros jau 2005.-2007.gados dienests izvērtējot riska valstis un riska sugas, noņēma ap 50 sēklu paraugus gadā un veica šo paraugu kvalitatīvo ģenētiski modificēto organismu iespējamās klātbūtnes analīzi. Nevienā no sēklu paraugiem ĢMO klātbūtne konstatēta netika.

No Jēkabpils rajona zemniekiem ir saņemta informācija, ka rajona dāņu izcelsmes lauksaimnieki tieši no ārvalstīm (Dānijas, Polijas, Lietuvas) importē dažādas lauksaimniecības ķimikālijas, turklāt aicinot vietējos lauksaimniekus tās iegādāties no viņiem. Šāda rīcība taču pārkāpj valstī noteikto kārtību, kādi ir nepieciešamie turpmākie soļi?
Par katru tādu gadījumu ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietniekam Raivim Grosbārdim un dienests arī atbilstoši rīkosies. Var arī zvanīt uz uzticības tālruni 67550944.