Agrobizness un lauki skaitļos

Piensaimniecība Latvijā: izaicinājumi un risinājumu elementi

Situācija piena nozarē joprojām neuzrāda pozitīvu attīstību – lai arī dažviet piena iepirkuma cena pārsniedz 20 centus par kilogramu, tā joprojām ir zem pašizmaksas. Ko darīt piensaimniekam? Nogaidīt un cerēt, ka gan jau viss sakārtosies, vai tomēr rīkoties, cenšoties rast optimālāku risinājumu šai situācijai? Šos aspektus aizvadītajā nedēļā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā analizēja ekonomists Andris Miglavs. Lauksaimniecībā piena lopkopība ir lielākā lopkopības nozare un otrā lielākā nozare lauksaimniecībā vispār: laukkopība veido 42%, bet piena lopkopība – 22%. Andris Miglavs atzina, ka Latvijā ir tiešām bagātīgi zemes resursi zālēdāju audzēšanai, jo 60% lauksaimniecības zemes ir ar zālēdāju lopbarības kultūrām. Tas ir resurss vismaz 550 tūkstošu liellopu vienībām pie ekstensīvas turēšanas tipa. Jāpiezīmē, ka 2014. gada beigās Latvijā bija 422 tūkstoši liellopu, t. sk.166 tūkstoši slaucamo govju. Lai arī lopu skaits mūsu valstij liekas milzīgs, Latvijas saražotā piena daļa ES kopējā piena ražošanas apjomā 2013. gadā bija vien 0,6%. Andris Miglavs, ekonomists: “Kas tad rada problēmas piensaimniecības biznesam? Ne vien ārējie faktori, kā piena produktu tirgus vispārēja lejupslīde, bet arī iekšējie faktori. Latvija ir piena neto eksportētāja valsts, tādēļ risinājumi jāmeklē iespējās eksportēt produktus. Saimniecībās jāskatās uz nepilnīgi izmantotajām iespējām spēkbarības sagatavošanā, kūtsmēslu apsaimniekošanā, jaunlopu izaudzēšanā un govju produktīvā mūža garumā.” Pēc A. Miglava domām, risinājumi ir divi. Pirmais – ļauties plūsmai un cerēt, ka būs labāk. “Nav gan zināms, kad tas “labāk” var pienākt, jo ES piena cena krītas jau 20 mēnešus – samazinājums ir 10 eiro par tonnu jeb par 25%. Latvijā šis kritums novērojams jau 18 mēnešus. Lai gan tas ir īsāks laika posms nekā pārējā ES, samazinājums ir ievērojami lielāks – kopā par 15 eiro tonnā vai par 40%”, norāda A. Miglavs. Otrs variants ir rīkoties, izstrādājot stratēģisku rīcības plānu nozares dziļāko problēmu risinājumam. Eksperts atgādina – ikvienam piena lopkopībā strādājošam saimniekam jābūt gatavam regulārām tirgus lejupslīdēm reizi trijos gados par 200–220 eiro tonnā pusgada ilgumā. Šajā laikā saimniecībai jāspēj finansēt vismaz tiešās mainīgās izmaksas, iekļaujot personāla pamatizmaksas un arī – kredītu procentu izmaksas. ### Pievienota runājuma bilžugrāmata. Un saite uz LLKC sagatavoto runājuma atreferējumu.

Piensaimniecība Latvijā: 
izaicinājumi un risinājumu 
elementi
Ozolnieki. 2015-11-13
Andris Miglavs, andris@lvaei.lv
ar Agneses Krieviņas atbalstu
Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas Institūts
2
Šodien
 Problēmas definējums šodien –
piensaimniecības biznesam ir nepietiekams ienākums
 Cēlonis šodien- tirgus lejupslīde
 bet arī - vispārēji zemākas par ES vidējām cenas
 Tāpēc šodien vairāk –
 Par iespējām palielināt ienākumu no piena ražošanas nākotnē
 Tas ir primārais faktors nozares izaugsmei nākotnē
 Bet visupirms
 Ieskats vēsturē 
 Piena sektors lauksaimniecībā
3
Piena nozare Latvijā
 Lauksaimniecībā
 Lielākā lopkopības nozare
 Otrā lielākā 
lauksaimniecībā
 Pārtikas industrijā
 Nozare ar lielāko izlaidi
 Otrā lielākā eksporta 
nozare
3 2015.g. Pētījuma plāns
22%
36%
42%
Piena ražošana
Laukkopība
Pārējā lauksaimniecība
25%
75%
Piena pārstrāde
Pārējā pārtikas rūpniecība
4
Lauksaimniecības zemes izmantošanas 
struktūra, tūkst.ha
655,2
100,1 53,8 341,4
813,222
Graudi
Rapši
Citi sējumi
Lopbarības kultūras
Pļavas un ganības
Latvijā – bagātīgi zemes resursi zālēdāju 
audzēšanai
 60 % lauksaimniecības 
zemes ir ar zālēdāju 
lopbarības kultūrām 
 Resurss vismaz 550 tūkst. 
Liellopu vienībām- pie 
ekstensīva barošanas tipa 
 2014.gada beigās – kopā 
422 tūkst. liellopi, 
 t.sk. slauc. govis – 166. tūkst.
5
Liellopu skaita pārmaiņas Latvijā 
gadsimta laikā
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1913
1915
1920
1929
1935
1938
1940
1950
1960
1970
1980
1990
1991
1992
1993
1994
1995
2000
2005
2010
2014
Liellopu skaits gada beigās
Slaucamo govju skaits
Pašlaik joprojām 3 reizes mazāk 
piena govju kā pirms gadsimta un 4 
reizes mazāk kā 1938.gadā un 3 
reizes mazāk kā 1990. gadā
6
Latvijas daļa ES piena ražošanā 1995.-
2013. gados
0,000
0,200
0,400
0,600
0,800
1,000
1,200
1995 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
%
LV govju daļa ES Piena ražošana LV, % no ES
Produktivitātes pieaugums ļāvis pat 
palielināt Latvijas tirgus daļu ES kopējā 
piena ražošanas apjomā. 
Līdz veseliem 0,6 (!!!) % 
7
Problēmas “piensaimniecības biznesam ir 
nepietiekams ienākums” ģenēze
 Ārējais (ārpus LV tiešas ietekmes esošs) 
faktors
 - piena produktu tirgus vispārēja lejupslīde 
8
Sausā vājpiena cenu pārmaiņas 
pasaulē... Cenas kopš 2013. gada beigām pastāvīgi samazinās. 
Bet...
- patiesībā SVP ES cenas paslīdējušas tik mazliet 
(~25%) zem ~ vidējas SVP pasaules cenas...
9
Sviesta cenu pārmaiņas pasaulē...
Arī sviesta cenas ES noslīdējušas. Bet...
- patiesībā ES cenas ir tikai pielīdzinājušās Okeānijas 
līmenim
un ASV cenas pat augušas rekordaugstumā
10
Piena iepirkuma cenu pārmaiņas pasaules 
vadošajos piena eksporta reģionos
11
Problēmas “piensaimniecības biznesam ir 
nepietiekams ienākums” ģenēze
 Ārējais (ārpus LV tiešas ietekmes esošs) 
faktors
 - piena produktu tirgus vispārēja lejupslīde 
 Bet ir arī LV iekšējie faktori: 
 ....... 
12
Piena ražošana ES-27 valstīs, kg/cilv., 
2012. gadā
Baltijas valstis – pie lielākajām piena 
ražotājām teritorijām. Līdere Baltijā – Lietuva. 
1,5 * vairāk kā LV
13
Piena proficīts, kg/iedz./gadā
-400
-200
0
200
400
600
800
1000
1200
Īrija
Dānija
Nīderlande
Luksemburga
Igaunija
Lietuva
Latvija
Austrija
Francija
Polija
Vācija
Čehija
ES-27
Beļģija
Kipra
Slovēnija
Slovakija
Somija
Bulgārija
Ungārija
Lielbritānija
Rumānija
Spānija
Zviedrija
Portugāle
Itālija
Malta
Latvija – piena neto eksportētāja valsts
Sektora attīstības 
izaicinājums – eksports
14
y = 0,088x - 91,23
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
jūn.03
okt.03
feb.04
jūn.04
okt.04
feb.05
jūn.05
okt.05
feb.06
jūn.06
okt.06
feb.07
jūn.07
okt.07
feb.08
jūn.08
okt.08
feb.09
jūn.09
okt.09
feb.10
jūn.10
okt.10
feb.11
jūn.11
okt.11
feb.12
jūn.12
okt.12
feb.13
jūn.13
okt.13
feb.14
jūn.14
okt.14
feb.15
jūn.15
okt.15
Īrija Zviedrija ES-15 vidējais svērtais Igaunija
Latvija Lietuva Polija Vācija
Linear (Latvija) Linear (ES-15 vidējais svērtais)
Vidējās piena iepirkuma cenas pārmaiņas 
2003.-2014. gados. Slīdošs 6 mēnešu vidējais
LV un LT tirgi integrēti. 
Tirgus krīžu gadījumos 
dziļākais cenu kritums
Īrijā cena >= ES vidējo
15
Piena iepirkuma cenas novirze no ES15 
vidējā līmeņa, EUR/100 kg
-16
-11
-6
-1
4
9
jan.03
jūl.03
jan.04
jūl.04
jan.05
jūl.05
jan.06
jūl.06
jan.07
jūl.07
jan.08
jūl.08
jan.09
jūl.09
jan.10
jūl.10
jan.11
jūl.11
jan.12
jūl.12
jan.13
jūl.13
jan.14
jūl.14
jan.15
jūl.15 valstsX - ES15= EURcenti/kg
LV/EU15 LT/EU15 EE/EU15 PL/EU-15 SE/EU15 IE/EU15
Polija šajā krīzē atraujas 
no Baltijas!
LV atpaliek no ES-15 
cenas par 35%
16
Piena ražošanas pārmaiņas LV ilgāku laiku 
bija izaugsmes 
līderos. Pašlaik-
....
17
Piena ražošanas pārmaiņas ES teritorijā
Pie ilgstošas ES vidējās cenas 30 
EUR/t piena ražošana turpina 
pieaugt. Signāls LV – šī ir ES 
kolēģus apmierinoša cena
18
Piena ražošanas attīstība Latvijā 
2004.-2014.gadā, 2004=100
60
80
100
120
140
160
180
200
220
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Cow's milk Milk solids (fat and proteins)
Milk delivered to dairy processors No. of milk cows
Milk yield
19
Piena nozares eksporta struktūra
Eksports 
(milj. 
EUR)
Imports 
(milj. 
EUR)
Bilance 
(milj. 
EUR)
Piens un krējums 106,9 38,7 68,2
Piens un krējums, koncentrēts 32,1 10,5 21,5
Sūkalas 8,1 1,6 6,6
Piena rūpniecības izejviela 147,1 50,8 96,3
Svaigais siers 52,3 52,9 -0,6
Sviests 14,8 9,5 5,3
Raudzēti piena un krējuma produkti 12,5 16,2 -3,7
Kopā: 226,7 129,3 97,4
65 % no eksporta –
rūpniecības izejviela
99 % no eksporta neto bilances– rūpniecības izejviela. 
piena ražošanas konkurētspēja un piena pārstrādes 
industrijas konkurētNEspējai ES kontekstā 
20
Vērtības pievienošana ES piena 
industrijas ķēdēs, vidēji 2006-
2008.gados
0
20
40
60
80
100
120
140
NL
UK
BE
SE
DE
IE
FR
IT
FI
ESP
AT
PT
HU
EE
CZ
SK
PL
SI
LT
LV
ES
Pievienotā vērtība, tūkst. EUR nod.-1
PV piena lopkopībā (ar atbalstu)/LDV PV piena lopkopībā (no tirgus)/LDV PV piena pārstrādē/nodarbinātie
Latvijā bija viszemākie pievienotās vērtības 
uz vienu nodarbināto rādītāji gan piena 
ražošanas saimniecībās, gan pārstrādes 
rūpniecībā
21
Piena ražošanas 
saimniecība
Kūtsmēsli Teļi Svaigpiens
Telītes Bullīši
Graudu saimniecība, 
lopbarības bizness Teles atražošanai Teles pārdošanai Jaunlopi pārdošanai
Piens 
pašpatēriņam
Biogāze
Organika
Silt.enerģija
El.enerģija
pārdošanā
Piens tiešā 
Augkopība Govkopība Piens pārdošanai
Svaigpiena 
tirdzniecības 
bizness
LV 
piena 
pārstrādes 
industrija
eksportam
Svaigpiens 
Piena 
pār
- strādes 
pro
dukti 
Produkti 
LV tirgum
Produkti 
eksportam
Šie ovāli - ārpus 
uzmanības 
palikušie piena 
efektivitātes aspekti
22
0%
20%
40%
60%
80%
100%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Slaucamo govju skaits
200- 
50-199
20-49
10-19
6-9
1-5
Piena ganāmpulku struktūras 
pārmaiņas Latvijā 2002-2014.gados
Un tie ir 92 tūkst. dzīvnieku 2014. gadā...
23
Piena kopējā ganāmpulka struktūra Baltijas 
valstīs pēc govju skaita saimniecībā 
LV-2013
17%
26%
1-9
10-49
50-199
200-
LT-2010
21%
13%
1-9
10-49
50-199
200-
EE -2013
70%
16%
1-9
10-49
50-199
200-
LV un LT līdzīga, bet Igaunijā - būtiski 
atšķirīga struktūra...
24
Piena LV iepirkuma cenas (6 mēn.slīd.vidējais) 
novirze no dažu ES valstu vidējā cenu līmeņa, 
EUR/100 kg
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
jan.03
jan.04
jan.05
jan.06
jan.07
jan.08
jan.09
jan.10
jan.11
jan.12
jan.13
jan.14
jan.15
LV-valstsX= EURcenti/kg
LV/SE LV/PL LV/EE LV/LT
25
Problēmas ģenēze....
 Ārējie faktori .... 
 LV iekšējie faktori: 
 tirgus relatīvi straujāka lejupslīde – vājas tirgus pozīcijas
 Noteicošais – ārējais tirgus 
 Konkurēt- NEspējīgs industrijas komplekss 
 salīdzinoši neefektīvs „pēcgovs” ražošanas process: 
 loģistika (transports tāls un individuālie apjomi mazi), 
 līgumu apkalpošana (mazi līgumi, dārgs klientu mārketings); 
 pārstrāde (nepareizi produkti ar relatīvi zemu ienesīgumu un/vai dārgs 
process); 
 pārdošana (mazs tirgus spēks un dārgi loģistika un mārketings) 
 Nepareiza industrijas stratēģija
 Mērķa tirgi 
 Produkti 
 Pozicionējums
26
UK
IE
LV
PL
IT
ESP
BE
FR
DE
ES CZ
HU
SE FI
NL
PTA T
LT
SK
EE
SI
y = 0.7266x - 0.2193
R
2
 = 0.9561
0.00
0.10
0.20
0.30
0.40
0.50
0.60
0.70
0.80
0.90
0.00 0.20 0.40 0.60 0.80 1.00 1.20 1.40 1.60
Vērtības pievienošana 
(produkcijas vērtība EUR kg- 1) Izmaksu līderība (pārstrādes starppatēriņa izmaksas EUR kg- 1
)
ES valstu piena sektoru raksturojums pēc 1 kg piena 
pārdošanas cenas gatavo produktu tirgū, vidēji 
2006.-2008. gadā
LT no piena 
rada lētāko 
produktu
LV daudz neatpaliek 
lētumā, bet ir lielākas 
industrijas izmaksas
Dažas valstis 
pienu pārdod 
patērētājam ļoti 
dārgi
Vairumam ES 
valstu stratēģijas ir 
līdzīgas
27
Ko darīt? 
Ir 2 alternatīvas
 Ļauties plūsmai – gan būs labāk
 Bet kad? 
 ES piena cenas krītas 20 mēnešus. Kopā par 10 EUR/t, vai par 25%
 LV piena cenas krītas 18 mēnešus. Kopā par 15 EUR/t, vai par 40%
 Rīkoties
 Un tomēr - kolektīvi
 Vajadzīgs stratēģisks plāns (problēmas ir dziļas)
 Katrā ziņā - jābūt gataviem regulārām (1 reizi 3 gados?) tirgus 
lejupslīdēm 
 EUR 200-220/t pusgada ilgumā
 Jāspēj finansēt vismaz 
 tiešās mainīgās izmaksas
 iekļaujot personāla pamatizmaksas
 Patiesībā - arī kredītu procentu izmaksas – ko darīt ar tām?
 Sektora līmenī veidot vienošanos ar bankām...?
28
Prospects for EU agricultural markets and income 2014-
2024
0%
20%
40%
60%
80%
100%
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Piena govis ES 15 (miljoni) Piena govis ES J13
ES piena ražoltāju cenas EUR/100kg
EK neprognozē ES vidējo piena 
cenu izaugsmi tuvākajā 
desmitgadē. Mūsu rezerve –
pielīdzināties ES vidējai cenai. 
35 eiro centi- labs līmenis
29
Standartizētā piena iepirkuma cenas 
(LTO metodika) 
15
20
25
30
35
40
45
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
LV NZ DMK (Nordmilch) Danone
ES vidējā piena iepirkuma cena kopumā ir par 
3-5 eirocentiem augstāka kā NZēlandē, bet LV 
– tā bijusi zemāka...
30
Vai ražot pienu?
15
20
25
30
35
40
45
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
LV NZ Danone
Piena iepirkuma cenām 
kopumā pieaugoša 
tendence visos reģionos
31
Govs piena ražošana pasaulē (Kt)
Valsts 2003 2008 2012
ES 150 846 149 284 150 996
Pārējā Eiropa 61 874 61 254 61 178
Ziemeļamerika 85 023 94 317 99 315
Latīņamerika 63 113 76 218 82 427
Oceania 24 742 24 507 29 604
Asia 68 748 91 378 104 229
DA Āzija 30 742 48 901 51 143
Āfrika 25 723 29 987 34 306
Āzija - Tuvie Austrumi 8 878 11 505 12 452
Pasaule kopā 519 690 587 352 625 649
2,16 2,12
Govs piena ražošana pasaulē ('000 Tons)
± % on the previous year
ES saražo katru ceturto 
pasaules piena tonnu
Bet citur strauja izaugsme
32
Govs piena ražošana pasaulē, 
(kg uz cilvēku)
Valsts 2003 2008 2012
±% on 
2011
ES 306 297 297 0,32%
Pārējā Eiropa 250 250 251 1,58%
Ziemeļamerika 262 277 282 1,95%
Latīņamerika 115 131 135 0,94%
Oceania 759 692 784 9,38%
Asia 43 54 58 3,66%
DA Āzija 15 23 23 2,19%
Āfrika 30 31 32 4,44%
Āzija - Tuvie Austrumi 49 56 55 0,90%
Pasaule kopā 82 87 88
Govs piena ražošana pasaulē, (kg uz cilvēku
Teorētiski – milzīgs tirgus 
izaugsmes potenciāls
33
Cilvēku izvietojums pasaulē, Kcilvēki
Valsts 2003 2008 2012
±% on 
2011
ES 493 066 502 794 508 628 0,24%
Pārējā Eiropa 247 044 244 709 243 785 -0,17%
Ziemeļamerika 324 538 340 090 352 406 0,84%
Latīņamerika 548 529 582 869 609 869 1,13%
Oceania 32 594 35 435 37 775 1,47%
Asia 1 586 295 1 705 133 1 798 022 1,32%
DA Āzija 2 075 972 2 155 270 2 220 180 0,74%
Āfrika 868 467 981 239 1 083 525 2,51%
Āzija - Tuvie Austrumi 181 490 206 099 225 890 2,09%
Pasaule kopā 6 357 995 6 753 638 7 080 080
1,21 1,17
Cilvēku izvietojums pasaulē, tūkst. 
±% on the previous year
34
Piena nozare Latvijā – ir ar: 
 lielu fizisko ražošanas potenciālu
 joprojām zemu darba ražīgumu piena ražošanas saimniecībās
 ļoti sadrumstalotu piena ražošanas saimniecību struktūru
 sadrumstalotu un maza apjoma piena pārstrādes uzņēmumu 
struktūru
 salīdzinoši zemas pievienotās vērtības (vai vispār bez tādas) 
masveida produkta dominēšanu piena eksporta struktūrā, kas 
raksturo Latvijas (un arī visas Baltijas) piena pārstrādes 
industrijas nekonkurētspēju Eiropas koptirgus telpā
 piena Latvijas (un arī Baltijas) pārstrādes industrijas būtībā pilnīgi 
nepiemērotu tirgus stratēģiju
 paaugstinātu jutīgumu uz neizbēgamām pasaules piena produktu 
tirgus krīzēm
35
Latvijas piensaimniecība –
10 gadu perspektīvā
 Piena ražošanas apjoms - 1,5 Mt
 Izslaukums- 9 t
 Govju skaits – 165 000
 Saimniecību skaits – 1650
 Zeme piensaimniecībai – 412 000 ha
 Tieši piensaimniecībā strādā ~ 4000 pilnas 
noslodzes cilvēki 
 Rūpnieciskās pārstrādes produktu dominance 
nozares eksportā 
36
Prioritārie uzdevumi konkurētspējas 
stiprināšanā
 Audzēt tirgus spēku – lai tuvinātu piena iepirkuma cenas Latvijā 
vismaz ES vidējam līmenim
 Mīkstināt īslaicīgo piena tirgus kritumu ietekmes dziļumu uz 
Latvijas piena nozari, līdz ar to saglabājot investoru un finanšu 
institūciju ieinteresētību nozares attīstības virzībā.
 Vairot zināšanas efektīvas piena nozares attīstības dalībniekiem –
produktu attīstītājiem, saimniecību vadītājiem, darbiniekiem:
 Citi produkti citos tirgos
 Efektīva ražošana
 Kvalitatīvs produkts
37
Rekomendācijas (1): 
eksportspēja un kooperācija
 Tuvināt piena iepirkuma cenas Latvijā vismaz ES vidējam 
līmenim:
 Piena ražotāju kooperācijas attīstība efektīvas loģistikas, 
svaigpiena kvalitātes uzlabošanas un piena ražotāju tirgus 
spēka vairošanai – kooperatīvu konsolidācija un atvērtība
 Kā piemērs ietekmei – LPKS LATRAPS
 Ieguldījumu koncentrācija eksporta orientētajos uzņēmumos. 
 Valsts investīciju atbalsts sniedzams tikai eksportspējīgas 
produkcijas ražošanas projektiem ar nozīmīgu potenciālo tirgus 
spēku, kuru biznesa plāni pieļauj vismaz ES vidējās piena 
iepirkuma cenas izmaksu kvalitatīvas piena izejvielas 
piegādātājiem.
38
Rekomendācijas (2):
ienākumu apdrošināšana 
 Mīkstināt īslaicīgo piena tirgus kritumu ietekmes 
dziļumu uz Latvijas piena nozari, līdz ar to saglabājot 
investoru un finanšu institūciju ieinteresētību nozares 
attīstības virzībā.
 Ienākumu apdrošināšanas sistēmas izveidošana pret dziļām 
īslaicīgām tirgus krīzēm. Šajā sistēmā apvienojami risinājumi, 
 ko piedāvā ES lauksaimniecības un lauku attīstības fonda 
iespējas, 
 ar privāti veidotu iemaksu sistēmu, kuru veidotu un vadītu 
 kādas privātas apdrošināšanas sabiedrības īpaši veidota 
produkta ietvaros 
 vai nozares pašas veidota pašpalīdzības sistēma; atbilstīgi 
pielāgojot tiesisko regulējumu.
39
Rekomendācijas (3): 
pētniecība un attīstība, izglītība
 Vairot zināšanas efektīvas piena nozares attīstības 
dalībniekiem – produktu attīstītājiem, saimniecību 
vadītājiem, darbiniekiem.
 Produktu attīstības [un zināšanu pārneses] centru izveide piena 
pārstrādes industrijai eksportspējīgu produktu izveidei un to 
ieviešanai ražošanā
 Profesionālās kvalifikācijas izaugsmes sistēmas stiprināšana 
jaunveidojamo un attīstāmo tirgorientēto piena ražošanas 
saimniecību nodrošināšanai ar: 
 ražošanas vadīšanas speciālistiem; 
 kvalificētiem darbiniekiem 
40
Stratēģijas skice (no piena ražošanas skatupunkta):
vispārējs plāns – sasniedzamais rezultāts un ejamais ceļš
Saimniecību un 
visas industrijas 
stratēģiskais 
mērķis, 
Risināmie 
jautājumi
Stratēģiskie ceļi
41
Stratēģijas skice (no piena ražošanas skatupunkta):
vispārējs plāns – sasniedzamais rezultāts un ejamais ceļš
Palielināt un stabilizēt ienākumu no piena ražošanas Saimniecību un 
visas industrijas 
stratēģiskais 
mērķis, 
Risināmie 
jautājumi
Stratēģiskie ceļi
42
Stratēģijas skice (no piena ražošanas skatupunkta):
vispārējs plāns – sasniedzamais rezultāts un ejamais ceļš
Palielināt un stabilizēt ienākumu no piena ražošanas Saimniecību un 
visas industrijas 
stratēģiskais 
mērķis, 
Risināmie 
jautājumi
Stratēģiskie ceļi
Zemākās 
iepirkuma 
cenas ES
Lielas 
izmaksas 
(pirktā l-ba, 
kapitāla izm.)
Periodiski 
cenu kritumi
43
Stratēģijas skice (no piena ražošanas skatupunkta):
vispārējs plāns – sasniedzamais rezultāts un ejamais ceļš
Palielināt un stabilizēt ienākumu no piena ražošanas Saimniecību un 
visas industrijas 
stratēģiskais 
mērķis, 
Risināmie 
jautājumi
Stratēģiskie ceļi
Zemākās 
iepirkuma 
cenas ES
Lielas 
izmaksas 
(pirktā l-ba, 
kapitāla izm.)
Periodiski 
cenu kritumi
spēks
Tirgus 
Industr. 
Konkur.sp
Kooper.
Eksports
Efektivitāte
Produkti
44
2. uzdevums. Garantēt ienākumu 
minimumu krīzes brīdī
 Svarīga pašsajūtai un 
investīciju plānošanai
 Priekšnoteikums attīstības 
un darbības kreditēšanai
 Politika 
 Tirgus ienākumu 
apdrošināšana 
 Nolīgums ar bankām par 
kreditēšanu 
Chart Title
15
20
25
30
35
40
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2
3
4
5
6
7
8
9101112
1
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
LV
45
Stratēģijas skice (no piena ražošanas skatupunkta):
vispārējs plāns – sasniedzamais rezultāts un ejamais ceļš
Palielināt un stabilizēt ienākumu no piena ražošanas Saimniecību un 
visas industrijas 
stratēģiskais 
mērķis, 
Risināmie 
jautājumi
Stratēģiskie ceļi
Zemākās 
iepirkuma 
cenas ES
Lielas 
izmaksas 
(pirktā l-ba, 
kapitāla izm.)
Periodiski 
cenu kritumi
spēks
Tirgus 
Ienākumu 
apdro
- šināšana
Lopbarība
Investīc.
Industr. 
Konkur.sp
Kooper.
Eksports
Valsts 
ieguldīj.
Privātā 
apdrošin.
Mazie dzīvn.
Efektivitāte
Produkti
Zinā
- šanas Zināšanas par 
ražošanu LV
Darbienku 
sagatavošana
Ražošana
46
Stratēģijas skice (no piena ražošanas skatupunkta):
vispārējs plāns – sasniedzamais rezultāts un ejamais ceļš
Palielināt un stabilizēt ienākumu no piena ražošanas Saimniecību un 
visas industrijas 
stratēģiskais 
mērķis, 
Risināmie 
jautājumi
Stratēģiskie ceļi
Zemākās 
iepirkuma 
cenas ES
Lielas 
izmaksas 
(pirktā l-ba, 
kapitāla izm.)
Periodiski 
cenu kritumi
spēks
Tirgus 
Ienākumu 
apdro
- šināšana
Lopbarība
Investīc.
Industr. 
Konkur.sp
Kooper.
Eksports
Valsts 
ieguldīj.
Privātā 
apdrošin.
Mazie dzīvn.
1.Piena 
kvalitāte
2.Jauni 
darbinieki 
Efektivitāte
Produkti
Zinā
- šanas Zināšanas par 
ražošanu LV
Darbienku 
sagatavošana
Ražošana
47
Šoreiz tas bija viss sakāmais
Lai veicas un labs noskaņojums!!!!!