Zināšanas saimniekošanai

Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"

2021.gada 1.jūlijā, projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ietvaros tika rīkots vebinārs par Latvijas augmaiņu praksi ražojošajos laukos. Augmaiņa ir viens no trim zemkopības sistēmas elementiem, ko pētām projekta ietvaros. Pētījums balstīts LAD deklarēto kultūraugu platību datos. Šeit pievienota vebinārā rādītā bilžugrāmata un saite uz tās videoierakstu. 

Projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” Nr.19-00-A01612-000011 ietvaros kā sava veida blakusprodukts tika pētītas Latvijas praktiskās augmaiņas praktiski visā Latvijas ražojošajā lauksaimniecības zemes platībā. Aptvertais laika posms ir 2015.-2019. gadi.  
Augmaiņa ir viens no trim zemkopības sistēmas elementiem, ko pētām projekta ietvaros. 
Sabiedrībā ir dažādi priekšstati par Latvijas zemkopības praksē piemērotajām augumaiņām, un to tipiskumu reģionos. Tomēr vairumā gadījumu tie balstīti uz ikgadējiem statistikas datiem par kultūraugu izplatību lauksaimniecības zemēs, kas principā nesniedz informāciju par augu rotāciju atsevišķos laukos; vai arī uz atsevišķu saimniecību individuālajām lauku vēsturēm un lauksaimnieku sajūtām par praksi kaimiņu vai kolēģu saimniecībās, kas savukārt sniedz vien fragmentētu ainu. 
Lai: 
-    gūtu skaidru izpratni par faktiskajām augumaiņas praksēm visā Latvijas teritorijā, 
-    apzinātu tipiskās augumaiņas un to izplatību dažādos Latvijas apvidos, 
-    apjaustu starpkultūru kā uztvērējaugu izmantošanas potenciālu mūsu zemkopībā, 
projekta ietvaros veikts atsevišķs pētījums par augumaiņu praksi Latvijas lauksaimniecībā 2015.-2019. gados. Pētījums balstīts LAD deklarēto kultūraugu platību datos un ir pirmreizējs vismaz 2 aspektos: 
-    apvienoti, izmantojot ģeotelpiskās izpētes un matemātiski statistiskās analīzes metodes, izsekota faktiskā kultūraugu maiņa vairāk nekā 1,4 miljonos ha 5 augkopības sezonās; 
-    ar statistiskās analīzes metodi identificētas aktuālās tipiskās augumaiņas un to izplatība Latvijā. 

Tā kā šī pētījuma daļa ir savā veidā unikāla gan pēc īpaši radītās metodoloģijas, gan iegūtajiem rezultātiem, tai tika veltīts atsevišķs vebinārs 2021/07/01. 

LLKC augkopības konsultante Laura Kirsanova sagatavojusi īsu atreferējumu (publicēts ej.uz/4wax): 

"Tika izmantoti LAD dati 2015.-2019. par katra atbalsta saņēmēja laukiem un tajos audzētajiem kultūraugiem, lauku kopējā platība 1,62–1,71 milj. ha, ikgadēji vairāk nekā 450 tūkst. lauku (telpisko vienību). No datu kopas tika izslēgti ilggadīgie zālāji (710. kods) un poligoni zem 0,1 ha, bioloģiskās lauksaimniecības platības, dārzkopības kultūras (dārzi, dārzeņi, kartupeļi), aramzemē sētie zālāji. Rezultātā tika analizēta augu maiņa 470 tūkst. vienībās 868,2 tūkst. ha aramzemes. Iegūtie dati vizuāli tiek attēloti 5x5 km kvadrantu tīklā.

Pētījumā gūtie rezultāti:

Augšņu tipu un augsnes granulometriskā sastāva analīze
Grupējot un analizējot lauksaimniecībā izmantojamo zemi pēc augšņu tipa un granulometriskā sastāva un “uzliekot to uz kartes”, tika iegūta ļoti raiba struktūra, un sākotnējā doma, ka pēc tās būtu iespējams veidot Latvijas agronomisko prakšu tipizāciju, izgaisa, jo dažādība ir tik liela, ka runāt pat tipiskiem, homogēniem reģioniem saistībā ar agronomiskām praksēm nav iespējams.

Sējuma struktūras analīze

Izaicinājums bija arī kultūraugu klasifikācija – lai iegūtu pārskatāmāku datu apjomu no LAD izmantotajiem 114 kultūraugu kodiem, vairākus no tiem apvienojot, tika pāriets uz 23 ģeneralizētiem kultūraugu kodiem. Kultūraugu sējumu struktūra konvencionālajā aramzemē skaidri parāda dominējošo kviešu lomu, kura pēdējo gadu laikā ir tikai pieaugusi, 2015. gadā tā bija 44,3%, bet 2019. gadā sasniedza 46,8%. Kvieši tiek audzēti visā Latvijā, intensīvākais to audzēšanas rajons ir Rietumzemgale un Kurzemes lielākā daļa.

Pieaugošas ir arī rapšu platības, patlaban to īpatsvars aramzemē sasniedzis 13,8%, 2015. gadā tie bija tikai 9,2%. Arī rapši tiek audzēti visā Latvijas teritorijā, un to īpatsvars augu maiņā pamatā svārstās no 7 līdz 20%.

Pārējām labību kultūrām – miežiem (7,5%), auzām (5,1%) un rudziem (3,5%) – platību pieaugums kopš 2015. gada vairs nav novērojams, to īpatsvars augu maiņā ir stabils. Šo labību galvenā izplatības teritorija ir Daugavas labais krasts.

Tauriņziežu un pākšaugu platības ir ļoti niecīgas, un pākšaugu platībās pēdējo gadu laikā vērojams samazinājums no 5,1% 2017. gadā līdz 3,2% 2019. gadā. To īpatsvars augu maiņas struktūrā reti kur pārsniedz 10%.

Augu maiņas

Piecu gadu periodā, par kuru analizēti dati, Latvijā kopumā konstatētas ap 20 000 dažādu kultūraugu secību kombinācijas. No visas aramzemes 13,4% visus piecus gadus ir audzēta kāda no labību kultūrām. Kvieši visus piecus gadus monokultūrā audzēti 2,8% aramzemes. Rapši nav audzēti monokultūrā, 36% aramzemes rapši piecu gadu periodā audzēti vienu gadu un 53,5% nav audzēti vispār. Tas norāda, ka,  lai arī rapša audzēšanas platības pieaug, patlaban nav pamata runāt par rapšu pārmērīgu dominanci augu maiņas struktūrās. Bet noteikti jāpiemin tauriņziežu niecīgās platības – 77,1% aramzemju piecu gadu periodā nevienu reizi netika audzēti tauriņzieži, bet vienu gadu tie tika audzēti 19,6% aramzemju. Kopumā 3,8% konvencionālo aramzemju pētījuma periodā ir audzēta monokultūra, 39% bijusi divu kultūraugu augu maiņa, 38,8% trīs kultūraugu augu maiņa un 15,9% četru kultūraugu augu maiņa. Galvenie monokultūrā audzētie kultūraugi ir kvieši un kukurūza, 6% no visām kviešu un 18% no visām kukurūzas platībām tiek audzētas monokultūrā. Kultūraugu audzēšana monokultūrā visvairāk raksturīga Rietumkurzemē un Rietumzemgalē, bet sastopama visā Latvijā. Raksturīgākā divu kultūraugu augu maiņa ir rapsis–kvieši, tā īpaši izplatīta Zemgalē, bet kopumā sastopama visā Latvijas teritorijā."

Šeit pievienota vebinārā rādītā bilžugrāmata un saite uz tās videoierakstu.