Kooperācija

Spriež COPA-COGECA un EK pārstāvji

Šomēnes notikušajā COPA-COGECA darba grupas un Eiropas Komisijas (EK) padomdevēju grupas sēdē, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības produkcijas veicināšanas jautājumiem, piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Bille.

Šomēnes notikušajā COPA-COGECA darba grupas un Eiropas Komisijas (EK) padomdevēju grupas sēdē, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības produkcijas veicināšanas jautājumiem, piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Bille.  

Lai prioritātes nemainītos, jālemj ātrāk

Akcentējot sēdē pārrunātās galvenās aktualitātes, kas vistiešāk skar tirgus veicināšanas projektu realizāciju, viņa vispirms min tās, ko par primārām atzinušas arī COPA-COGECA dalīborganizācijas. Bet šoreiz organizācijas ir vienisprātis, ka visvairāk traucē lēnais lēmumu pieņemšanas process, jo tādējādi var mainīties projektā paredzēto aktivitāšu prioritāte. Tiesa, izdzirdot šo argumentu, Eiropas Komisijas pārstāvis uzreiz precizēja, ka programma atļaujot mainīt aktivitātes, jo nemainīgs saglabājas tikai projektam paredzētais budžets. Tāpat klātesošie neslēpa, ka dažās dalībvalstīs problēmas rada prasība valstij nodrošināt priekšfinansējumu. Līdzās tam visam ļoti traucē arī lielais atskaišu daudzums, kas uzreiz nozīmē, ka puse laika tiek pavadīta, gatavojot atskaites, nevis koncentrējoties projekta pamatuzdevumam - produkcijas veicināšanas aktivitātēm.

Iespējams, vērtēs vēl stingrāk

LLKA izpilddirektore Linda Bille arī neslēpj, ka, turpinot izteikt savus apsvērumus, kā uzlabot tirgus veicināšanas projektu realizāciju, dalībvalstu pārstāvji pauduši viedokli, ka ne vienmēr esot skaidri saprotami kritēriji, kādēļ atsevišķi projekti tiek noraidīti. Tika izteikts arī pieļāvums, ka, iespējams, Eiropas Komisija šos projektus vērtējot pārāk stingri. Tam nu gan EK pārstāvji nav piekrituši un pat izteikuši domu, ka vērtēšana varētu kļūt vēl stingrāka, jo, piemēram, aizvadītajā gadā (2009.) no projektiem ieplānotā finansējuma netika iztērēti EUR 10 milj. Reizē arī Eiropas Komisija atkārtoti uzsvēra, ka svarīga ir tieši kvalitāte, nevis kvantitāte.

Sēdes dalībnieki arī tikuši informēti, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas publiskotajiem datiem, piena un piena produktu veicināšanas aktivitāšu realizācijai 11 dalībvalstīs ir apstiprinātas 13 programmas. Kopējais šo programmu realizācijai paredzētais finansējums trīs gadu periodā veido EUR 35,8 milj., no kuriem Eiropas Savienība (ES) līdzfinansējums būs EUR 17,9 milj.

Protams, ka EK darba kārtībā ir arī realizēto veicināšanas programmu novērtēšana, kas ļauj izsvērt jau īstenoto programmu efektivitāti un rezultātu, kā arī to ietekmi ilgtermiņā. Tiesa, daži COPA-COGECA biedri gan pauduši viedokli, ka EK katrā tikšanās reizē piedāvā jaunus novērtēšanas dokumentus. Proti - pēdējo četru gadu laikā izstrādāti jau 5 vai 6 dokumenti. Taču dalībvalstīm tā arī nav īsti skaidrs, kādēļ nepieciešams tik daudz šādu līdzīgu dokumentu.

Par semināru un sertifikāciju

Darba grupā aktīvi arī diskutēts par COPA-COGECA ierosināto semināru, kurā akcentētu šīs programmas nepieciešamību arī nākamajā plānošanas periodā un reizē arī sagatavotu priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā saistībā ar KLP reformu un plānoto budžetu pēc 2013. gada. Daļa klātesošo šādu ieceri atbalstījuši, bet vairāki COPA-COGECA biedri bijuši pret to, jo, viņuprāt, nav jēgas šādu semināru organizēt, ja tajā pašā laikā nevar panākt, ka Eiropas Komisija COPA-COGECA izteiktos priekšlikumus ņemtu vērā.

Gaidāmajā seminārā plānots skatīt arī jautājumu par veicināšanas aktivitātēm trešajās valstīs. Te nu LLKA izpilddirektore precizē, ka Latvijā gan neviena programma trešajās valstīs netiekot realizēta, taču EK ne reizi vien uzvērusi, ka tas ir svarīgs virziens, kurā jāstrādā.

Vēl viens no kopīgi pārrunātajiem jautājumiem attiecies uz jaunas sertifikācijas sistēmas ieviešanu. Proti - Eiropas Komisija piedāvā izstrādāt īpašu marķējumu tiem Eiropas Savienības dalībvalstu produktiem, kuru ražošanā strikti ievērotas likumdošanā noteiktās prasības. Piemēram, labturības prasības, kas ES, kā jau mēs zinām, ir augstākas nekā pārējās pasaules valstīs. Šāds marķējums uzreiz dotu iespēju pircējam saprast, kuri produkti ir ražoti, ievērojot stingrākas prasības, salīdzinājumā ar trešo valstu produktiem.