Kooperācija

Bez reālas ražošanas nav iespējama valsts augšupeja. Ministru Dūklavu "piespiež" publiski padalīties viņa domās par lauksaimniecības un lauku politikas aktualitātēm

Lielisku darbiņu veicis informācijas portāls "Nozare.lv", uzjautājot Zemkopības ministram Jānim Dūklavam viņa redzējumu gan par vairākām šodienas agrobiznesa nozares aktualitātēm, gan par viņa skatījumu uz ilgāka termiņa politikas virzību. Kooperācija, biznesa rēķināšana un piena eksportspēja ir daļa no ministra uzskatu pamatstiebra. Tomēr no skatījuma par laukiem arī ārpus lauksaimniecības ministrs konkrēti izvairījies.

Lielisku darbiņu veicis informācijas portāls "Nozare.lv", skaidri uzjautājot Zemkopības ministram Jānim Dūklavam viņa redzējumu gan par vairākām šodienas agrobiznesa nozares aktualitātēm, gan par viņa skatījumu uz ilgāka termiņa politikas virzību.
Sev visai raksturīgajā piesardzīgās izteiksmes stilā ministrs priekškaru daļēji pavēris.
Ja koncentrēti - kooperācija, biznesa rēķināšana un piena eksportspēja ir daļa no ministra uzskatu pamatstiebra. Tādējādi ministrs, iespējams, centies visai atturīgi paust savu no pārstāvētās partijas (ZZS) publiskā uzskata atšķirīgo viedokli, ka lauksaimniecība kā ražošana tomēr arī ir biznesa nozare. Kas prasa zināšanas, uzņēmību un racionālu rīcību.
Ministrs nav arī aizmirsis iedziedāt mūsu kopējā stabulītē par godīgo un līdztiesīgo KLP, pasapņojot, ka 210 Ls par hektāru zemes Latvijas lauksaimniekiem būtu pavisam labs rādītājs. Viņš gan neko nepiemin par šā maksājuma saņemšanai izpildāmo nosacījumu maiņu, nepieminot risku, ka šos nosacījumus nemainot, lauksaimniecības zemes tirgus cena pie tik liela maksājumu līmeņa, visticamāk, pieaugtu par Ls 1000-1500....
Un saistībā ar citu intervijā skarto tēmu - citzemnieku aktivitāti Latvijas zemes izpirkšanā šis aspekts nemaz nav tik maznozīmīgs. Un arī ministrs dala bažas, ka zemi izpērk. Un piekrīt, ka kaut ko jādara. Piemēram, jāpagarina moratorijs (vismaz līdz 2015. gadam) zemes tirgus brīvai atvēršanai arī citzemju pilsoņiem un arī jārada atbalsta programmu Latvijas lauksaimniekiem zemes pirkšanai. Vai ar šādu programmu būtu pietiekami, lai kompensētu lētāku kapitāla pieejamību citzemniekiem un novērstu arī ziclatviešu iesaistīšanos šajos darījumos, ministrs gan savu viedokli skaidri nepauž. 

Un vēl ministrs neaizmirsa paust atbalstu industriālo piena pārstrādes produktu lielražotāju viedoklim par piena plūsmu it kā kropļojošo agrāk bijušo atbalstu kooperatīvajām sabiedrībām. Kas veicinot resursa nonākšanu blakusvalsts tirgū. Viņš gan nenoliedz, ka arī bez šī atbalsta piena plūsma nav mazinājusies. Jo "...Lietuvieši maksā kādu santīmu vairāk, kas no mūsu zemnieku viedokļa ir tīri ekonomisks skatījums uz biznesu." Un rezultātā "...piens uz Lietuvu joprojām tiek izvests -  ja man ir pareiza informācija, tad apmēram 9% lietuviešu iepirktā kvalitatīvā piena nāk no Latvijas." Un, savukārt- mūsu vērtējumā, vienīgais reālais ieguvums no atbalsta kooperatīviem atcelšanas ir neizmantota iespēja sniegt atbalstu par saimniecisku darbību reālām lauksaimniecības biznesa vienībām. Jo tādu pašu atbalstu kooperatīvi varēja saņemt arī par savākto un Latvijas pārstrādātājiem pārdoto pienu. Tik tā cena nez kāpēc visu laiku bija zemāka un līgumi īsāka termiņa... Tomēr - kas bijis, bijis.

Ministram tika pavaicāta arī viņa Latvijas lauku vīzija pēc gadiem divdesmit. Kur atbildē no skatījuma par laukiem arī ārpus lauksaimniecības ministrs konkrēti izvairījās. Varbūt tādēļ, ka viņš domā, ka mēs baidāmies sadzirdēt atbildi - tik šokējoša tā būtu? Bet varbūt vienkārši rūpes par zemkopības nozarēm ir tik resursus prasošas, ka domas par laukiem plašākā nozīmē vienkārši pagaidām nav dienas kārtībā...

Lai vai kā, varam paust savu atbalstu ministra skaidrajai pozīcijai: "...bez reālas ražošanas nav iespējama valsts augšupeja".