Kooperācija

Zemnieku Saeima: piena pārstrādes uzņēmumu varas laiks ir beidzies

Publiski izskanējušie atsevišķu piena pārstrādātāju izteikumi pret lauksaimnieku kooperāciju un kooperatīvu spēju apšaubīšana veiksmīgi attīstīt pārstrādes projektus, liecina par nespēju samierināties ar tirgus struktūras maiņu un nevēlēšanos pieņemt konkurenci. Zemnieku saeima uzsver, ka stiprinot kooperācijas kapacitāti, tiks nodrošināta piena sektora ilgtspēja un piena pārstrādes nozare paliks Latvijas zemnieku rokās.

Līdz šim lielākais cietējs no tirgus cenu svārstībām bija pārtikas ķēdes apakšējais posms – izejvielu ražotājs – zemnieks. Protams, arī pircēji. Tā 2008. gadā, kad sāka kristies piena iepirkuma un graudu iepirkuma cenas, galapatēriņa cenas veikalos mainījās nebūtiski, ļaujot lielāko daļu peļņas iegūt tirgotājiem un piena pārstrādes uzņēmumiem. Šajā laikā ļoti daudzi piena ražotāji nokļuva uz bankrota sliekšņa, jo piena iepircēji slēdza savākšanas maršrutus un atteicās apkalpot fermas. Zemnieki ne tikai nesaņēma godīgu ienākumu, bet nesaņēma ienākumus vispār, savukārt patērētāji nesaņēma piena produktus par taisnīgu cenu. Tikai kooperatīvi, kuri paši pārstrādā biedru saražoto produkciju, piedāvāja zemniekiem stabilu cenu, kas bija augstāka nekā lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.

Piena ražotāji faktiski bija pamesti vieni un tobrīd ne lielie piena pārstrādātāji, kuriem izejvielas bija nepieciešamas, ne arī valsts nesteidzās analizēt, kā krīze ietekmēs piena ražošanu nākotnē. Nespējot piedāvāt konstruktīvu redzējumu situācijas risināšanai, lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju mērs bija pilns – Rīgā ar 2600 lauksaimniecības tehnikas vienību ieradās aptuveni 4000 lauksaimnieku. Līdz ar šiem protestiem amatu nācās zaudēt tā laika zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

Lai stabilizētu piena sektoru ilgtermiņā, visā Eiropā par prioritāti tikai noteikta kooperācijas attīstība un pārstrādes sasaistīšanu ar izejvielas ražotāju. Zemnieku Saeima ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu atbalstīja tādu lauksaimniecības politiku, kas stiprina lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju konkurētspēju. Ražotājiem jāražo kvalitatīvi produkti vietējam un eksporta tirgiem. Bija skaidrs, ka stiprinot kooperācijas kapacitāti, tiks nodrošināta piena sektora ilgtspēja un piena pārstrādes nozare tiešām paliktu Latvijas zemnieku rokās, nevis nonāks svešu investoru pārvaldībā. Pārstrādes uzņēmumi, kas nav zemnieku kooperatīvu īpašumā var tikt pārdoti ārvalstu investoriem jebkurā brīdī.

Piena nozares pārstrukturizēšanai no ES fondiem kopā ar Latvijas līdzfinansējumu pieejami 9,32 miljoni latu. Šobrīd pēc 2 gadu smaga darba, saimniecību izdzīvošanai un kooperatīvu produktivitātes stiprināšanai, divi spēcīgi piena kooperatīviem gaida LAD apstiprinājumu projektiem.

Kooperatīvam „Piena ceļš” piederošās a/s „Jaunpils pienotava” rekonstrukcijas projekta pirmajai kārtai nepieciešams turpat LVL 4 miljoni, projektu paredzēts realizēt 2012. gada vidū. Rekonstrukcija ļaus palielināt iespējamās piena pārstrādes jaudas līdz 120 -140 tonnām dienā. LPKS „Piena ceļš” piederošā a/s Jaunpils pienotava 2010.gadā strauji kāpināja apgrozījumu sasniedzot 4 485 019 Ls (2009. gada apgrozījums 2 717 454 Ls). Kopā LPKS „Piena ceļš” 2010. gada apgrozījums bija 11 814 740 Ls. 65% saražotās produkcijas a/s „Jaunpils pienotava” eksportē – lielākoties uz Krieviju un Vāciju.

Atbalstu gaida arī SIA „Latvijas Piens”, ko veido kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS", kurus atbalsta vel septiņi piena ražotāju kooperatīvi. Ambiciozais projekts Jelgavā - pārstrādes uzņēmums siera un vājpiena koncentrāta ražošanai un eksportam. Realizējot šo kopprojektu, plānots dienā pārstrādāt līdz 300 tonnām piena, kas nozīmē stabilu piena pieprasījumu kooperatīvu biedriem ilgtermiņā. Plānotās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecības izmaksas veidotu ap EUR 12, 4 miljoniem (8.7 miljoni latu), nodrošinot arī vietējās būvkompānijas ar pasūtījumu.Tikai šo divu projektu realizēšana Latvijas ekonomikas ilgtspējai ir ļoti nozīmīga, tādēļ ceram, ka arī citi kooperatīvi, ne tikai piena sektorā spēs, veidot savus pārstrādes projektu un stiprinās lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanu.

Jāuzsver, ka neskatoties uz salīdzinoši mazo periodu un pieredzi, zemnieki – ražotāji spītējot skarbajai krīzei un ar zemākajiem maksājumiem Eiropā ir izdzīvojuši un veiksmīgi saimniekojuši un kooperējoties stabilizējušies, turklāt attīstības tempa ziņā Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi var lepoties - kopējais lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību neto apgrozījums ik gadu strauji pieaug un pieaug arī konkurētspēja, tādēļ Zemnieku Saeima aicinātu pārstrādes uzņēmumus pārdomāt savas partnerattiecības ar izejvielu ražotājiem, domāt pie sava uzņēmuma konkurētspēju un nākotnes attīstību.