Kooperācija

Šņepsts: Kooperācija Latvijā kopš deviņdesmitajiem gadiem ir „sačakarēta” trīskārt

Ilze Vabole, AgroPols
15.04.2011

Kooperācija Latvijā kopš deviņdesmitajiem gadiem ir „sačakarēta” trīskārt, intervijā ''Nozare.lv'' saka AS ''Preiļu siers'' līdzīpašnieks Jāzeps Šņepsts.

Jāzeps Šņepsts noliedz, ka būtu kooperācijas pretinieks: ''Nekad neesmu bijis un arī nebūšu pret kooperāciju šā vārda īstajā izpratnē. Esmu pret kooperācijas izpildījumu, kāds tas bijis Latvijā. Latvijas kooperācija, rupji izsakoties, ir „sačakarēta” trīs reizes".

Pirmā reize, viņaprāt, bijusi deviņdesmito gadu vidū, kad, atbilstoši privatizācijas likumam, visi piena pārstrādes uzņēmumi, arī ''Preiļu siers'', tika atdoti zemniekiem un kooperatīviem un tikai 10% piederēja rūpnīcas strādājošajiem. Kas no tā visa palika pāri? Ļoti minimāli.

''Nākamā reize bija, kad kolhozus pārveidoja sākumā par paju sabiedrībām, pēc tam tika izveidoti klientu kooperatīvi, kuri bez izsoles dabūja savā īpašumā par tā brīža bilances vērtību kaltes, darbnīcas, tehniku utt.," uzskata ''Preiļu siera'' vadītājs. "Kas no tā visa palicis pāri? Nekas. Pat metāllūžņu atsevišķās vietās nav palicis pāri.''

''Patlaban vērojams trešais kooperācijas vilnis, kad tiek mēģināts piešķirt atbalstu ražotāju grupām - atbalstu var saņemt tikai un vienīgi kooperatīvi," saka Šņepsts. ''Ar patieso kooperāciju visiem šiem gadījumiem nav absolūti nekāda sakara. Mazie ražotāji apvienojas kopā, lai būvētu konkurētspējīgu ražotni. Viens ražo lopbarību, otrs - spēkbarību, trešais – zaļo masu, utt. – lūk, tā būtu kooperācijas ideja!''

„Rietumeiropas valstīs kooperatīvu kustība ir veidojusies pirms Otrā pasaules kara. Latvijā šī kustība ir neglābjami nogulēta līdz ar kolhozu veidošanu, jo katrā vēstures posmā ekonomikā var attīstīties un dzīvot tikai noteiktas uzņēmējdarbības formas. Var jau mēģināt šo kustību iedzīvināt ar budžeta naudu, kā tas tiek darīts Latvijā, bet ekonomikai tas neko nedos”, uzskata Šņepsts.

Viņaprāt, visas Latvijas piena saimniecības sakārtošanai paredzētās Eiropas Savienības fondu naudas piešķiršana SIA "Latvijas Piens" topošai piena rūpnīcai Jelgavā, kuras īpašnieki ir kooperatīvi, ir Latvijas vēsturē vēl nebijis nonsenss.

''''Preiļu siers'' pasterizācijas jauda ir 1200 tonnas desmit stundās, mēnesī uzņēmums var saražot vairāk nekā 1200 tonnu siera. Tad sakiet, lūdzu, kāda jēga Latvijā tagad būvēt vēl vienu jaunu siera rūpnīcu, kuras plānotā ražošanas jauda ir 2,5 reizes mazāka kā ''Preiļu siers'' praktiskā jauda?" neizpratnē ir Šnepsts. "Ja Latvijā arī vajadzētu būvēt kādu piena pārstrādes uzņēmumu, tad tā jaudai būtu jābūt no 1500 tonnām piena dienā. Tad šādam projekta būtu kāda jēga, šāds uzņēmums būtu konkurētspējīgs ārzemēs.''

Visu interviju ar Jāzepu Šņepstu lasiet biznesa portālā ''Nozare.lv'' sadaļā "Viedokļi, intervijas''.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana