Kooperācija

Meža īpašnieku kooperācijas iespējas Latvijā

Otrdien, 20. septembrī Ozolniekos notika LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) reģionālo nodaļu un apmācību centru vadītāju sanāksme. Tās galvenā tēma bija veltīta informācijai un secinājumiem par meža īpašnieku kooperācijas veicināšanas iespējām un pamatprincipiem Latvijā, kas tika izstrādāti Valsts lauku tīkla pasākuma Meža īpašnieku interešu grupas un kooperācijas iespējas ietvaros. Darba grupa tika izveidota šā gada aprīļa sākumā un tagad, darbu beidzot, iepazīstināja ar paveikto. Par to plašā ziņojumā stāstīja viens no aktīvākajiem mežu īpašnieku kooperācijas iniciatoriem Grigorijs Rozentāls.

Sanāksmes rezultātus vērtē MKPC direktors Raimonds Bērmanis:
- Darba grupa tika izveidota, lai veicinātu meža īpašnieku kooperāciju. Bija nepieciešams apkopot iespējami plašu informāciju, lai spriestu par iespējām ieceri realizēt. Tāpēc tika fiksēta pašreizējā situācija mežu apsaimniekošanā Latvijā, un konstatētas nepilnības likumdošanas aktos, kas kavē mežu īpašnieku kooperācijas procesu. Mūsu nozarē valstī vēl nav uzkrāta šāda pozitīva pieredze, tāpēc pētījām, kā kooperācija notiek lauksaimniecības uzņēmumu starpā – graudkopībā un piensaimniecībā, kā arī rūpīgi analizējām Igaunijas un Skandināvijas valstu pieredzi tieši mežu apsaimniekošanas jomā. Veicām aprēķinus, cik lielai jābūt meža teritorijai, cik lielai kokmateriālu plūsmai mēnesī un gadā, lai mežu īpašnieki varētu nodarboties ar pakalpojumu sniegšanu. Apkopotā informācija un secinājumi tiks atspoguļoti bukletā, kas tiek gatavots izdošanai.

- Kāda būs turpmākā rīcība, lai darba grupas paveiktais tiešām praktiski veicinātu meža īpašnieku kooperāciju?
- Par darba grupas paveikto stāstīja Grigorijs Rozentāls, kurš Alsungas pusē pulcē domubiedrus un sācis mežu īpašnieku kooperatīva veidošanu. Domājams, ka iegūtā informācija un praktiskie secinājumi vispirms palīdzēs viņam pašam šajā procesā un iedrošinās arī citus. Paredzams, ka tuvākajā laikā MKPC darbinieki visos Latvijas reģionos organizēs meža īpašnieku grupas, kuru dalībnieki ir ieinteresēti iesaistīties kooperācijas īstenošanā. Šajos pasākumos noteikti aicināsim piedalīties jau esošās aktīvās meža īpašnieku biedrības, kuru gan nav šobrīd daudz.

-Mežu apsaimniekošana Latvijā notiek salīdzinoši aktīvi. Kāpēc tieši šobrīd aktualizējies jautājums par meža īpašnieku kooperāciju?
- Kopīgiem spēkiem ir vieglāk risināt būtiskus jautājumus, piemēram, ierosināt labojumus likumdošanā un normatīvajos aktos, kuros šobrīd nav definēts jēdziens mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumos nr. 63, kas reglamentē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izveidi un reģistrēšanu.

Nepieciešamību kooperēties rada arī citi būtiski apstākļi. Piemēram, Latvijā ir relatīvi maza vidējā mežu īpašniekiem piederošā platība – nedaudz virs septiņiem hektāriem, bet Skandināvijas valstīs – virs 50 hektāriem. Tātad nav iespējams veikt intensīvu saimniekošanu un nodrošināt kokmateriālu ieguvi apjomā, lai ar koksnes pārstrādātājiem veidotos pastāvīga sadarbība. Tas ļauj koksnes pārstrādes uzņēmumiem pret meža īpašnieku izvirzīt savus striktus nosacījumus, neriskējot ar lieliem koksnes apjomiem. Kooperējoties un tirgū piegādājot kopā lielāku kokmateriālu daudzumu, turklāt regulāri, iespējams panākt augstāku samaksu.  

Koksnes pārstrādes uzņēmumi nevar iesaistīties sarunās ar katru no 140 tūkstošiem Latvijas mežu īpašniekiem, un otrādi. Turpretī, izveidojot kooperatīvus, kopīgiem spēkiem mežu īpašnieki var stingrāk aizstāvēt savu viedokli – prasīt lielāku samaksu, izdevīgākus piegādes nosacījumus, kā arī sadarbojoties efektīgāk izmantot mežizstrādes un koksnes transportēšanas tehniku, samazinot kopējās produkcijas izmaksas.

Meža īpašnieku kooperācijas iespēju izpētes darba grupā strādāja šobrīd aktīvāko meža īpašnieku apvienību pārstāvji Grigorijs Rozentāls (Alsunga), Madars Kalniņš (Rūjiena), Laura Grīnberga (Kuldīga), Aigars Grīnbergs (Kurzeme), Jānis Folkmanis (Bārbele), Valērijs Drozdovs (Krāslava), Arnis Muižnieks (Latvijas Meža īpašnieku biedrība), kā arī MKPC direktors Raimonds Bērmanis.