Kooperācija

Kooperācija graudkopības nozarē Zviedrijā – vīzija Latvijas un Igaunijas kooperatīviem

Pēc iepazīšanās ar Zviedrijas graudkopības nozares attīstību un lauksaimniecības kooperatīvu darbu, Latvijas un Igaunijas kooperatīvu pārstāvji secina, ka Zviedrijas piemērs ir stimuls lauksaimniecības kooperatīvu attīstībai un izaugsmei Baltijas valstīs.

Pēc iepazīšanās ar Zviedrijas graudkopības nozares attīstību un lauksaimniecības kooperatīvu darbu, Latvijas un Igaunijas kooperatīvu pārstāvji secina, ka Zviedrijas piemērs ir stimuls lauksaimniecības kooperatīvu attīstībai un izaugsmei Baltijas valstīs.

No 24. līdz 28. oktobrim Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un Igaunijas Zemnieku Federācijas biedri viesojās Zviedrijā, kur iepazinās ar Zviedrijas lauksaimnieku pieredzi graudkopības kooperatīvu darbā, nozares attīstībā un Zviedrijas valsts programmu graudkopības nozares ilgtermiņa attīstībai. Pieredzes apmaiņas brauciens tika rīkots ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Pieredzes apmaiņā no Latvijas piedalījās lauksaimniecības kooperatīvu „Latraps”, „Durbes grauds”, „Abra”, „Litenes klēts”, „Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” un „Daiva” pārstāvji, kā arī pārstāvis no Zemkopības ministrijas. Savukārt, Igauniju pārstāvēja kooperatīva „Kevili”, Igaunijas jauno zemnieku apvienības, Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas un Igaunijas Zemnieku federācijas biedri. Zviedrija tika izvēlēta pieredzes apmaiņas vizītei, jo tā ir viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā ir izstrādāts lauku reģionu ilgtspējīgas attīstības plāns un īpaša uzmanība tajā tiek vērsta uz lauksaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Viesojoties Zviedrijas zemnieku federācijā (LRF) brauciena dalībnieki iepazinās ar Zviedrijas zemnieku federācijas darbu. Federācija darbojas jau vairāk nekā 90 gadus un šai laikā tā ir izveidojusies par daudznozaru nevalstisko organizāciju. Federācijai ir 17 reģionālās nodaļas, sava pārstāvniecība Briselē un vairāk nekā 250 algoti darbinieki. Tās galvenie mērķi ir veicināt lauku reģionu attīstību, pārstāvot lauksaimnieku intereses valsts un Eiropas Savienības institūcijās, kā arī izglītojot zemniekus. Zviedrijai ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadu ilga pieredze atjaunojamo energoresursu izmantošanā lauksaimniecībā, rūpnieciskajā ražošanā, publiskajā sektorā un mājsaimniecībās. Atsevišķās pašvaldībās ir ieviestas pat atbalsta programmas zemniekiem tehnikas parka pārveidošanai. Federācijas pārstāvji uzsvēra, ka pašlaik Zviedrijā zemnieki tiek aicināti aktīvi izmantot atjaunojamos energoresursus, tādus kā vēja enerģija, atkritumu pārstrādes rezultātā iegūtā enerģija, zemes siltums u.c. Atšķirībā no Latvijas, biodegvielas ražošana Zviedrijā nav nozīmīga, jo uzmanība tiek vērsta uz lauksaimniecības zemju izmantošanu pārtikas ražošanai. Augi, kas nepieciešami, lai iegūtu atjaunojamos energoresursus, tiek audzēti tikai uz 2% zemju platību. Zviedrijā ir tikai 2 biodegvielas un 1 bioetanola rūpnīca. Lai nodrošinātu iespējami efektīvu resursu izmantošanu, Arī kooperācijai Zviedrijā ir vairāk kā 100 gadu pieredze. Lielākajam Zviedrijas graudkopības kooperatīvam „Lantmännen” pieder 65% Zviedrijas graudaugu tirgus, 50% augu aizsardzības līdzekļu tirgus un 67% mēslošanas līdzekļu tirgus. Kooperatīvs darbojas četros pamatvirzienos: lauksaimniecība, tehnika, enerģijas ražošana un pārtikas ražošana. Kooperatīva reģionālā filiālē Upsalā, kurā viesojās brauciena dalībnieki, atrodas konsultāciju birojs un tā darbinieki sniedz konsultāciju pakalpojumus zemniekiem par dažādiem jautājumiem. Kā atzīst paši Zviedrijas zemnieki, lauksaimniecība ir bizness un tā attīstībai vēl ir ļoti daudz iespēju.

LPKS „Latraps” Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs Jānis Dzelzkalējs stāsta: „Vērtīga bija viesošanās zemnieku saimniecībā, kuras pamatdarbība ir graudaugu audzēšana. Ieguvu vērtīgu informāciju kā zemnieki abpusēji izdevīgi sadarbojas ar pašvaldību izmantojot savus resursus. Šai gadījumā zemnieku saimniecības teritorijā pašvaldība bija ierīkojusi pārtikas atkritumu krātuves, savukārt zemnieku saimniecība pārstrādātos atkritumus izmanto kā mēslojumu. Arī informācija par kooperatīva „Lantmännen” darbu bija vērtīga, jo kooperatīvs „Latraps” darbojas līdzīgi kā skandināvu kooperatīvi, atšķirība vien tā, ka strādājam tikai nedaudz vairāk nekā 10 gadus.”

LLKA īpaši pateicas Latvijas vēstniecības Zviedrijā darbiniekiem un Latvijas vēstniecei Zviedrijā Maijai Manikai par atsaucību vizītes organizēšanā un viesmīlīgajā uzņemšanā.