Kooperācija

Zemkopības ministre: jāveicina mežsaimniecības kooperatīvu attīstība

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma aicina atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus „Kooperatīvo sabiedrību likumā”, kas paredz atbalstu mežu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanai, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Saskaņā ar ZM izstrādātajiem likuma grozījumiem tiks ieviests jauns kooperatīvās sabiedrības veids – mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas, tāpat kā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, varēs pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem. Likumprojekts UIN atvieglojumus paredz piemērot tikai atzītām kooperatīvām sabiedrībām ar nodrošinātiem atbilstības kritērijiem un uzraudzību. Meža nozares kooperatīvu iedibināšanas mērķis ir ne tikai apvienot meža īpašniekus kopīgai meža apsaimniekošanai un iegūtās koksnes realizācijai, bet arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu, jo kooperatīvu iepirktie pakalpojumi un realizētā koksne būs legālā apritē.

„Līdz ar šiem grozījumiem kooperatīvu likumā no aprites netiks izņemts neviens nodokļu maksātājs. Ar meža kooperatīvu veidošanos prognozējam aktīvāku privāto mežu apsaimniekošanu. Turklāt palielināsies šajā nozarē nomaksāto nodokļu apjoms. Meža īpašniekiem, apvienojoties kooperatīvos, būs iespēja ilgtspējīgi un ar peļņu apsaimniekot savus īpašumus un daudziem meža īpašniekiem savi meži vairs nebūs jāpārdod uzpircējiem. Tas būs nozīmīgs solis labklājības līmeņa celšanā lauku reģionos, pie tam iegūs arī meža nozare, valsts ekonomika un dabas aizsardzība kopumā, jo koksnes pārstrādātājiem būs stabili un prognozējami partneri un tas perspektīvā ļaus iesaistīt mežsaimnieciskajā apritē pašlaik neapsaimniekotos privātos mežus,” nepieciešamību sekmēt mežsaimniecības kooperatīvu veidošanu pamato zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Latvijā ir apmēram 150 000 meža īpašnieku, vidējais meža īpašums ir apmēram 8 hektāri. Meža īpašnieku zināšanas par labu meža apsaimniekošanu un kokmateriālu tirgu ir ierobežotas. Daudzi meža īpašnieki nedzīvo pie sava meža un viņu iespējas mežu apsaimniekot ir ierobežotas.

„Patlaban daudzi mežu īpašnieki nezina par kooperācijas priekšrocībām. Latvijā labāk pazīst tādas uzņēmējdarbības formas kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība un individuālais komersants. Pazīst biedrības un nodibinājumus, taču ne kooperatīvās sabiedrības. Taču situācija ar katru gadu šajā ziņā strauji mainās pozitīvā virzienā, kooperatīvos apvienojas ne tikai arvien vairāk lauksaimnieku, bet arī mežsaimnieki,” skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Pašreizējā situācijā mazu meža īpašumu īpašniekiem ir problēmas izdevīgi iepirkt pakalpojumus (meža apsaimniekošanas plānošanu, atjaunošanu, kopšanu) un pārdot produkciju – realizējamās koksnes apjomi ir mazi un līdz ar to daudzi meža īpašnieki ir atkarīgi no uzpircējiem un starpniekiem. Īpašniekam ar mazu meža īpašumu neatmaksājas iegādāties savu tehniku un darba aizsardzības līdzekļus, jo tie ir dārgi. Rezultātā mazo meža īpašumu ekonomiskā dzīvotspēja un meža apsaimniekošanas līmenis ir nepietiekams – tas motivē šo īpašumu pārdot, kā rezultātā meži lielos apjomos nonāk ārvalstu uzpircēju vai tiem Latvijā piederošo uzņēmumu īpašumā.

Sk. arī rakstu http://www.agropols.lv/?menu=84&newsid=95437