Pašvaldībās

Valstspilsētas un pārējā Latvija

Valstspilsētas un pārējā Latvija

Andris Miglavs, AgroPols
18.02.2024

Publiskajā telpā gana bieži tiek attīstīts viedoklis, ka valstspilsētām ir nepieciešams īpašs statuss tāpēc, ka tās ir reģionu ekonomikas dzinējspēks, un ka tikai tur notiek ekonomikas attīstība.  Bet - vai tā patiešām ir?


Publiskajā telpā gana bieži tiek attīstīts viedoklis, ka valstspilsētām ir nepieciešams īpašs statuss tāpēc, ka tās ir reģionu ekonomikas attīstības dzinējspēks. 
 
Izmantojot CSP datus (ej.uz/bnp2), un nedaudz tos apstrādājot (metodiku skatīt piezīmē),  atrodam, ka trijos no 4 Ār-Rīgas reģioniem "laukos" (protams, ieskaitot arī tās pilsētas, kas nav valstpilsētas) saražotais ekonomikas produkts ir lielāks nekā šo statistikas reģionu valstpilsētās. Vienīgi Latgalē abas pilsētas Daugavpils+ Rēzekne kopā tomēr iedod mazliet (par 0,7%punktiem) vairāk nekā pārējie lauki. To parāda šīs bildītes ar Pievienoto vērtību faktiskajās cenās laika posmā no 2013-2021.gadam.
Un, kā citā šādā mikropētijumā (skatīt ej.uz/33i6)  jau rakstīju, dati rāda, ka arī izaugsme valstspilsētās nav straujāka kā "laukos". 
 
 
 
P.S> CSP publicētajos rādītājos "lauku teritorijas" (ne valstspilsētas) atsevišķi  nav parādītas, fokusējoties tikai uz valstspilsētām. Bet, ja datus mazliet apstrādā (viss, kas nav valstspilsētas, nosaukts par attiecīgā reģiona laukiem un izrēķināts no statistiskā reģiona kopējā rādītāja atņemot reģiona lielpilsētām piekritīgo), varam iegūt priekšstatu atsevišķi par ekonomikas augsmi valstpilsētās un pārējās statistikas reģionu teritorijās, kas šeit vienkāršoti nosauktas par "lauku teritorijām".    

AgroPols

x

Paroles atgadināšana