Citi raksta

Mazs, bet var apgāzt visu tautsaimniecību

Laikrakstā "Latvijas Avīze" Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Ringolds Arnītis uzsver, ka, mazinot dienesta jaudu vēl uz pusi, tas vairs nespēs pildīt savas funkcijas, kas savukārt draud paralizēt valsts eksporta plūsmu.

Nākamā gada budžeta projektā Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), kas aptaujās par vajadzīgām un mazāk vajadzīgām valsts institūcijām saņēmis visai necilu sabiedrības novērtējumu, paredzēts budžetu samazināt vairāk nekā divas reizes – no 2,7 miljoniem latu šajā gadā uz vienu miljonu 2010. gadā. Budžeta funkciju vērtētājiem nav priekšstata, cik tas nozīmīgs, nodrošinot ar nepieciešamajiem pavaddokumentiem eksporta un tranzīta kravas un garantējot, ka Latvija izpildīs visas starptautiskās konvencijas, kas saistītas ar kravu fitosanitāro drošību.

Kā maksās, tā strādās?

Darbinieku skaits dienestā jau krietni samazināts, tādēļ VAAD direktors Ringolds Arnītis uzskata, ka, mazinot dienesta jaudu vēl uz pusi, tas vairs nespēs pildīt savas funkcijas, kas savukārt draud paralizēt valsts eksporta plūsmu.

R. Arnītis: "Ja šā gada dienesta budžetu samazina vēl par 50%, finansējums būs 1999. gada līmenī. Ja runa ir par efektīvu valsts pārvaldi, tad mums pārmest nav iemesla – 2000. gadā dienestā strādāja 280 darbinieki, bet 2009. gadā – 170. Eksporta apjoms, ko mēs apkalpojam un nodrošinām, sertificējot augkopības un mežsaimniecības produkciju, pārsniedz vienu miljardu latu. Galvenie eksporta produkti no Latvijas ir koksne, graudi, ziedi, augļi, dārzeņi, lopbarība, kūdra. Šo preču eksports rada lielu naudas plūsmu, ko saņem budžets un ko mēs ar niecīgiem līdzekļiem nodrošinām."

VAAD direktors skaidro, ka dienesta funkcijas ir daudz plašākas nekā tikai kravu pārbaude ostās, jo daudzas valstis prasa, lai Latvija garantē, ka, piemēram, ievestai kūdrai līdzās nav bijuši kartupeļu stādījumi, jo nevēlas ievest Kolorādo vaboles. Savukārt daudzi kokmateriālu pircēji prasa, lai reizē ar eksportēto koksni valstī netiktu ievests kāds bīstams kaitēklis vai slimība. Valstis cenšas sevi pasargāt, lai šie kaitīgie organismi neizplatītos pasaulē un tām būtu mazāki ekonomiskie zaudējumi. Tas nozīmē, ka VAAD ierēdņiem jāveic ne tikai kravu pārbaude, bet arī jāgarantē nepārtraukta novērošana teritorijās, kurā konkrētā eksporta prece tiek ražota. Arī neviens jauns tirgus mūsu ražotājiem pasaulē netiek atvērts, kamēr nav nokārtotas visas fitosanitārās atļaujas.

Uzņēmējiem – zaudējumi

Pagājušajā gadā no Latvijas tika eksportēta koksne un tās izstrādājumi 800 miljonu latu vērtībā. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka, plānojot finansējuma samazināšanu VAAD, nepietiekami tiek izvērtēti draudi zaudēt nevis teorētiski aprēķinātus, bet reālus ienākumus.

K. Klauss: "Ja valsts augu aizsardzības dienests sāks buksēt, citas valstis Latviju var uztvert kā nepietiekami kontrolētu un pieprasīt papildu sertifikātus, papildu pārbaudes, kas radīs koksnes eksportam jaunas barjeras. Tad gan, salīdzinot ar ietaupīto naudu, mēs zaudēsim nesamērīgi daudz.

"Viss ir pareizi – izdevumi ir jāsamazina, taču tas jādara saprātīgi, neapgrūtinot iespēju gūt ienākumus. Jau šodien valsts ir samazinājusi reālas iespējas gūt ienākumus, jo muita piektdienās nestrādā. Mani ļoti satrauc tas, ka šie jau realizētie un vēl plānotie pasākumi nav izvērtēti, salīdzinot cerēto līdzekļu ekonomiju ar iespējamo zaudējumu," uzskata Kristaps Klauss.

Ja VAAD nespēs normāli funkcionēt, cietīs ne tikai eksports, bet arī tranzīts. Par šādu perspektīvu ļoti satraucies a/s "Liepājas osta LM" vecākais ekspeditors, kravas nodaļas vadītājs Igors Matvejevs: "Ja dienesta darbinieki strādās nepilnu darba nedēļu un saīsinātu darba dienu, tranzīta pakalpojumi uz trešajām valstīm tiks ļoti apgrūtināti un varbūt pat paralizēti. Jau tagad esam pilnībā savu darba grafiku pieskaņojuši inspektoru darba laikam, jo bez VAAD izsniegtā sertifikāta neviena krava nevar doties ceļā. Kuģi ienāk ostā pēc grafika, kāds noslēgts līgumā. Ko tagad atliks darīt tos apkalpojošām firmām? Paziņot, lai tie uzkavējas reidā, kamēr vajadzīgais ierēdnis atnāks uz darbu?" Pēc I. Matvejeva domām, tieši šobrīd, kad tiek intensīvi meklēti un atrasti jauni eksporta tirgi, VAAD ierēdņu darba laiku nepieciešams nevis saīsināt, bet tieši otrādi – pagarināt.

I. Matvejevs: "Vēl visas atļaujas neesam saņēmuši, taču mums ir lielas iestrādes projektam, kas paredz jau apstrādātu rapsi eksportēt uz Ķīnu. Tas būs ieguvums gan vietējiem rapša audzētājiem, gan tiem, kas apkalpo tranzītu. Taču bez VAAD līdzdalības šādu līgumu noslēgt nav iespējams."

Ja valsts nespēs nodrošināt fitosanitārās kravu kontroles ostās, tā zaudēs ievērojamus ienākumus no kravu pārkraušanas. Oļegs Nudga, akciju sabiedrības "Ventspils Grain Terminals" valdes loceklis: "Katru mēnesi eksportējam no 90 000 līdz 140 000 tonnu graudu un šie apjomi aug. Kopš septembra Latvijā un Lietuvā audzētos graudus sūtām arī uz Mozambiku, Zimbabvi, Alžīriju, Tunisiju, Maroku. Te nevar būt runa par to, ka Augu aizsardzības dienesta darbinieki strādā nepilnu darba dienu – laikā, kad kraujam kuģus, viņu klātbūtne nepieciešama visu diennakti. Valsts no tā tikai iegūst, jo par katru pārkrautu tonnu kravas īpašnieks kontrolējošai institūcijai maksā desmit santīmus. Tātad, ja mēs iekraujam kuģī 140 000 tonnas graudu, valsts nopelna 14 tūkstošus latu."