Citi raksta

Zemniekus sanikno nodokļu izmaiņas

Laikrakstā "Latvijas Avīze" rakstīts par 11. novembrī  notikušo LOSP pārstāvju ikmēneša sapulci, kurā Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece skaidroja paredzamās izmaiņas nākamā gada nodokļu sistēmā.

Lielākie lauksaimnieku protesti pret nodokli darba automašīnām

Ar skaļiem lauksaimnieku protestiem, kādēļ gaidāmās nodokļu izmaiņas netiek apspriestas ar viņiem, vakar nācās rēķināties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktorei Dainai Robežniecei. Viņa bija ieradusies Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomē (LOSP), lai izskaidrotu gan skaidri, gan ne tik skaidri zināmās izmaiņas nākamā gada nodokļu sistēmā.

Kaut bija sagaidāms, ka visskaļākos iebildumus lauksaimnieki izteiks par ES un valsts atbalsta iekļaušanu kopējā ar nodokļiem apliekamajā ieņēmumā, tā nenotika. Visskaļākie protesti bija pret nodokļa piemērošanu darba automašīnām.

Katram savi rati tuvāki

"Latvijas Avīze" jau rakstīja, ka no nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliks labumu, ko gūst no dienesta automašīnu izmantošanas privātām vajadzībām. D. Robežniece skaidro, ka nodokļu piemērošanai ir divi veidi. Viens no tiem paredz, ka persona, kas izmanto automašīnu, akurāti aizpilda ceļazīmes, norādot, kur, kad un kādus attālumus ar automašīnu veiks darba vajadzībām un kādus – privātām. Ar nodokli apliks katru privātajām vajadzībām nobraukto kilometru. Viena kilometra vērtību naudas izteiksmē, kam piemērot nodokli, FM vēl neesot precīzi rēķinājusi. D. Robežniece min, ka Igaunijā vērtība esot apmēram četras kronas (nepilni 18 santīmi). Tiem, kas neaizpildīs ceļazīmes, piemēros nodokli no fiksētas summas – 150 latiem.

"Tiem, kas privātajām vajadzībām nobrauc lielus attālumus, izdevīgāka ir fiksētā likme," skaidro D. Robežniece.

LOSP pārstāvji minēja, ka zemnieku saimniecībām esot ļoti sarežģīti nodalīt, kad automašīnu izmanto privātām, kad – saimniecības vajadzībām. Zemnieks, braucot uz pilsētu, kārto darīšanas gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Lauku atbalsta dienestā, gan dodas uz veikalu paša vajadzībām, gan iepērk, piemēram, barības piedevas lopiem. Cik tad lielus attālumus šādos braucienos rēķināt kā darba vajadzībām nobrauktus un cik – privātām? Vai privātiem braucieniem jāpērk atsevišķa automašīna?

FM pārstāve pacietīgi skaidroja – nodoklis par dienesta auto izmantošanu jāmaksā neatkarīgi, vai to izmanto zemnieku saimniecība, saimnieciskās darbības veicējs vai SIA. D. Robežniece: "Tie, kas brauc ar personisko auto, nekādus labumus negūst, viņiem pašiem jāmaksā gan par automašīnas apskati, gan par remontiem, gan citi izdevumi. Darba automašīnām šīs izmaksas sedz darba devējs, līdz ar to automašīnas izmantotājs ir personiskā labuma guvējs."

Šis skaidrojums lielāko daļu lauksaimnieku saniknoja ne pa jokam – ministrijā likumus rakstot cilvēki, kas nenieka nejēdz no saimnieciskās darbības laukos. Valsts esot pārāk mantkārīga, tai nevajadzētu censties iedzīvoties uz lauksaimnieku rēķina.

Tiesa, ne visus lauksaimniekus šis jautājums nokaitināja, jo dažiem jau turpmākā rīcība ar saimniecības automašīnām ir skaidra. Tā jāpārreģistrē no zemnieku saimniecības uz personiskā vārda.

Neapstrādātai zemei – 3% nodoklis

Ne tik kaislīgi tika apspriests otrs būtiskais jautājums, par kuru sabiedrībā bijušas plašas diskusijas. Tas ir – trīs procentu nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana neapstrādātai lauksaimniecības zemei. D. Robežniece skaidroja, ka FM ir atradusi veidu, kā šo nodokli piemērot. Gada pirmajā pusē (parasti martā) pašvaldības visiem nodokļu maksātājiem – lauksaimniecības zemes īpašniekiem – izsūtīs rēķinus, kurā nodoklis būs aprēķināts, piemērojot 1,5% likmi no kadastrālās vērtības. Rudens pusē, kad būs skaidri redzams, kur zeme ir apstrādāta un kur ne, izsūtīs nākamos rēķinus ar 1,5% likmi tiem, kuru lauksaimniecības zemes nebūs apstrādātas. Informāciju par to, kur un cik lielā platībā zeme nav apstrādāta, vākšot vietējās pašvaldības kopā ar Lauku atbalsta dienestu.

Būtisku iebildumu pret dubultliela nodokļa piemērošanu aizlaistām lauku zemēm LOSP pārstāvjiem nebija, taču bija iebildumi pret citām nekustamā īpašuma piemērošanas niansēm.

Finanšu ministrija no nākamā gada, kā jau minēju, īpašuma nodokli zemei palielinās no 1% līdz 1,5%. Vienlaikus šovasar ir pārskatītas zemes kadastrālās vērtības, kas caurmērā ir samazinātas par 30 līdz 40%. D. Robežniece zināja teikt, ka, ņemot vērā šo apstākli, zemes nodoklis būtiski nepieaugs, tas palielināsies vidēji tikai par 10 līdz 20%. Vienlaikus spēkā atstāts nosacījums, ka nodokļa pieaugums nedrīkst pārsniegt 25%.

Taču daudziem zemes īpašumiem zemes nodoklis tāpat nepārsniegs piecu latu vērtību. Tā kā nodokļa administrēšanai jātērē vidēji Ls 2,50 līdz trijiem latiem, nolemts, ka zemākā likme būs pieci lati.

"Daudziem īpašumiem nodoklis šobrīd ir ap latu. Liekot cilvēkiem maksāt piecus latus, tiek pārkāpts nosacījums par 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu, nodoklis būs pat par 500% lielāks," sarēķinājis Latvijas Aitu audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Kozulis. FM pārstāve uzskata, ka pieci lati nav liela nauda, piemetinot – ja reiz lauciniekam atrodas nauda alus pudelei, gan atradīsies nauda arī nodokļa nomaksai. Tādējādi saprotams, ka FM vienlaikus ar valsts budžeta pildīšanu savdabīgā veidā domā arī par alkoholisma samazināšanu laukos.

Pārējie nodokļi

Lauksaimniekus, tāpat kā pārējos valsts iedzīvotājus, skars arī dzīvojamās platības nodoklis, par kuru joprojām nav skaidrības. D. Robežniece vakar minēja, ka dzīvojamām platībām līdz 40 tūkstošiem latu kadastrālās vērtības, piemēros vai nu 0,1%, vai 0,2% likmi, vērtīgākām platībām – 0,2 vai 0,3%. Viņa min, ka Latvijā 98% īpašumu kadastrālās vērtības nepārsniedz 40 tūkstošus latu.

Tāpat lauksaimniekiem jārēķinās, ka 10% iedzīvotāju ienākuma likmi piemēros gan ienākumiem no meža, gan ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma. Tas ir – likmi piemēros depozītu procentu likmēm, dividendēm un ienākumiem no kapitāla pārdošanas.

Labās ziņas – pievienotās vērtības nodokli varēs maksāt tad, kad saņemta nauda par preci vai pakalpojumu, nevis izrakstīts rēķins. Būs daudz elastīgāka pieeja tiem, kam nepieciešama nodokļu maksājumu termiņu atlikšana. No nākamā gada vidus dažādi atvieglojumi sagaidāmi arī maziem uzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus latu.

Katram uzņēmējam šobrīd būtu nepieciešams uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām nodokļu sistēmā, jo tās būs vērienīgas.