Citi raksta

Lauku uzņēmējiem – piga kredīta vietā

Laikrakstā Latvijas Avīze" atspoguļotas lauku uzņēmēju iespējas (pareizāk "nespējas"), iegūt kredītus ES fondu īstenošanai.
ES fondu projektiem laukos naudu dod nelabprāt

ES fondu apguve, kas stimulētu ekonomiku un radītu jaunas darba vietas, ir viena no valsts prioritātēm – tā vēsta ar aizdevējiem noslēgtie līgumi. Lauku uzņēmēji ir mūsu uzticamākie klienti – tā skandina bankas. Apmēram 40% no ES fondiem jau ir apgūti, bet ES lauksaimniecības un zivsaimniecības fonds apgūts par 60%, liecina Finanšu un Zemkopības ministriju sniegtā informācija.

Reālā dzīve liecina, ka ES fondu apguve progresē pārsvarā uz papīra – ir ļoti maz lauku uzņēmēju, kam izdevies iegūt kredītus ES fondu īstenošanai. Iemesls vienkāršs – komercbankas atsakās no projektu finansēšanas, bet valstij piederošajā Hipotēku bankā iespējas saņemt kredītus ir ļoti ierobežotas. Vēl precīzāk – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespējas tikt pie kredīta valsts bankā nav vispār. Tādēļ mazāk skaļi piesauktie dati par uzņēmējiem reāli izmaksāto Eiropas Savienības fondu atbalstu ir krietni pieticīgāki – tie knapi pārsniedz 10%. Savukārt ar katru mēnesi aizvien lielāks kļūst to uzņēmēju skaits, kuri no ES fondu naudas apgūšanas atsakās.

Akūts naudas trūkums – tāda būtu ātrā diagnoze ekonomikas atveseļošanai. Diemžēl, kur ņemt zāles – naudu kredītiem –, skaidru atbildi nesniedz ne bankas, ne valsts iestādes, ne starptautiskie aizdevēji. Ir tikai norādes, ka čakli tiek strādāts pie dažādām programmām un atvieglojumiem uzņēmējiem. Taču fakts paliek fakts – projekti neīstenojas.

"Ezerleju" sapņi uz papīra

Viens no šādiem uzņēmējiem, kurš jau faktiski atmetis ar roku cerībām tikt pie finansējuma ES fondu projektiem, ir Launkalnes novada zemnieku saimniecības "Ezerlejas" īpašnieks Guntis Lauciņš. Viņa saimniecības darbības joma saistīta ar patlaban samērā stabilām nozarēm – pamatdarbības veids ir mežizstrādes pakalpojumu sniegšana, kas pēdējos gados, tajā skaitā arī pērn, saimniecības apgrozījumu palielināja par vidēji 20% ik gadu. Palīgnozares – zivju audzēšana un lauku tūrisms. Ceļotāju pievilināšanai attīstīta arī netradicionālā lauksaimniecība – saimniecībā tiek turētas Āfrikas pundurkazas, tiek attīstīta strausu un fazānu audzēšana. Ieceres putnu audzēšanā saistītas arī ar nopietnu biznesu – gaļas ieguvi restorāniem, bet fazānu olas, iespējams, jau šomēnes piedāvās mazumtirgotājiem. Saimniecība ar pilnu jaudu attīstās kopš 2006. gada, tajā nodarbināti astoņi cilvēki, no kuriem četri ir pašnodarbinātie, ko darbā pieņem uz laiku.

"Ezerleju" saimnieks jau pirms pusotra gada Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedza divus projektus, par kuru īstenošanu līgumu noslēdza 2008. gada decembrī. Viens no tiem ir Eiropas Zivsaimniecības fonda pro-grammā "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos", paredzot zivju audzēšanas ceha izbūvi, kur visu gadu varētu audzēt foreles, stores un vēl citas zivis. Zivju ceha būvniecības izmaksas pēc 2008. gada cenām bija 402 793 lati, no kuriem ES fonda finansējums pēc projekta realizācijas beigām būtu 205 825 lati.

Otrs projekts iesniegts Lauku attīstības programmas pasākumā "Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem", paredzot kamīnmalkas ražotnes izveidi. Šā projekta kopējās izmaksas – 43 848 lati, no kuriem 17 538 lati būtu ES fondu nauda. Pēc abu projektu īstenošanas Launkalnē būtu par vismaz 10 darba vietām vairāk.

"Priekšdarbus jau esam veikuši. Zivju ceham esam izrakuši papildu dīķi, ir gatavs tehniskais projekts, saņemtas būvatļaujas. Arī iekārtu iegāde ir sarunāta. Šobrīd darbus esam apstādinājuši, nav naudas. Mūsu iecerēm svītru pārvilka ekonomiskā krīze. Bankas, pat neiedziļinoties manis iesniegtajos projektos, kredītu atsaka. Neskatoties uz to, ka esam pierādījuši, ka arī šajos apstākļos spējam izdzīvot, ka protam strādāt," stāsta Guntis.

"Ezerleju" saimnieks stāsta, ka pērn apbraukājis visas bankas, kuru filiāles atrodas Cēsīs. Sācis ar Hipotēku banku, kuras klients viņš jau ir vairākus gadus. Kredītspeciāliste tā arī pateikusi – pārāk daudz gribat, visai Cēsu filiālei neesot pieejams tik liels finansējums, cik nepieciešams "Ezerleju" projektiem. Tad sekoja "DnB NORD", "Swedbank", SEB banka, "Unicredit", "Nordea". Nekā.

G. Lauciņš: "Populārākā atruna – uztaisiet vērtējumu īpašumam. Vērtējumu uztaisīju, un izrādījās, ka īpašuma vērtība nosedz visas projektu izmaksas. Nākamais – ko dosiet ķīlā? Tas nederot. Ir bankas, kur pateica – tu ko, no maza gribi liels kļūt? Tā nemēdz notikt!"

Atsaucīgākas bijušas līzinga kompānijas, kas, redzot saimniecības pozitīvo naudas plūsmu, esot gatavas sadarboties. Taču ar līzinga kompāniju atbalstu nepietiek.

Varbūt bankas netic, ka ar malku un zivīm saimniecība spēs atdot kredītu? Turklāt projektos nav skaidras norādes, ka to īstenošanas rezultātā taps, kā šobrīd valsts mērogā moderni runāt, inovatīvi, uz eksportu vērsti produkti.

G. Lauciņš: "Ieejiet veikalā un apskatieties – tur ir Polijas un Lietuvas karpas, Norvēģijas laši. Mūsu novērojumi šeit rāda, ka cilvēki tomēr pērk Latvijas preci. Pie mums nebrauc tikai makšķerēt, daudz cilvēku no apkārtnes un arī no Rīgas brauc pirkt zivis."

Gunta dzīvesbiedre Evita papildina, ka jau pērn neesot varējuši apmierināt pieprasījumu pēc forelēm, uz rudens pusi jutuši, ka sāk trūkt arī karpu.

Guntis un Evita vairs īsti necer, ka iespēja īstenot projektus būs – līgums, kas noslēgts ar LAD, paredz, ka projektiem jābūt īstenotiem jau līdz šā gada oktobrim. Guntis vēl prāto, ja līdz ar sniega nokušanu atrastos kāds aizdevuma izsniedzējs, zivju cehu līdz rudenim varētu paspēt "uzraut", arī malkas ražotnei placis jau sagatavots. Diemžēl kredītiestādes cerības nedod nekādas.

"Ja neizdosies, otro reizi vairs projektus nerakstīšu, jo to sagatavošana vien prasa vismaz pāris tūkstošus latu, nemaz nerunājot par nerviem un laiku. Ko darīšu tālāk? Dzīvosim kā līdz šim, jo ar esošo biznesu varam iztikt labi. Taču žēl, ka nevaram attīstīt ražošanu. Kādēļ tad cilvēks dzīvo, ja ne tādēļ, lai īstenotu savus sapņus," saka Guntis.

Bankas – kreditējam veiksmīgos

Kā bankas vērtē "Ezerleju" projektus, un kādas ir prasības projektu iesniedzējiem? Šādu jautājumu uzdevu piecu Latvijas lielāko banku pārstāvjiem. No konkrētā projekta vērtēšanas atteicās visas uzrunātās bankas, aizbildinoties, ka to varot darīt tikai pēc detalizētas projektu izpētes. Savukārt gandrīz visas norādīja, ka prioritāri atbalsta projektus, kuru iesniedzējam ir pozitīva kredītvēsture, stabili esošie un prognozējamie finanšu rādītāji, pieredzējusi vadība un pats uzņēmums ir eksportspējīgs. Tam, ka kredīts nepieciešams ES fondu projekta īstenošanai, lielas nozīmes neesot.

SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs skaidro, ka lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivkopība esot starp bankas visvairāk atbalstītajām nozarēm un pērn SEB tām esot piešķīrusi kredītus 15 miljonu latu apmērā. Banka īpašu labvēlību ES fondu projektiem gan neizrādot, jo galvenais, ko banka vērtē, esot uzņēmuma finansiālais stāvoklis. K. Danēvičs: "Banka finansē nevis to daļu, kas pietrūkst, lai realizētu projektu, bet visu projekta summu. Vienmēr pastāv risks, ka klients neizpildīs ES fondu līguma prasības, kā dēļ viņam tiks atteikts finansējums vai tas tiks samazināts."

"DnB NORD bankas" filiāļu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Mareks Bažovskis norāda, ka uzņēmēju iesniegtie biznesa plāni nereti esot "virspusēji un pat formāli". Cik noprotams, pret ES fondu projektu apguvējiem banka ir īpaši piesardzīga, jo tai nav pieņemams, ka iespējamo ES finansējumu uzņēmējs paredz izmantot kredīta maksājumu veikšanai. Kredīta maksājumi esot jāsedz no uzņēmuma paša naudas plūsmas.

Arī "Swedbank" uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ieva Fatjanova norāda, ka banka saņemot maz tādu projektu, kura iesniedzējam kredīts nepieciešams jaunu, pieprasītu, vēlams, ar augstu pievienoto vērtību produktu ražošanai un vienlaikus tas spētu uzrādīt stabilu dzīvotspēju. Tiesa, šī banka uz ES fondu īstenotājiem skatās pozitīvi.

Savukārt Hipotēku banka, kam līdz maija beigām jāpārtop par attīstības banku, šobrīd komerckredītus izsniegt nedrīkst. To liedz valdības vienošanās ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu. Tādēļ šobrīd banka drīkst izsniegt finansējumu tikai valsts apstiprinātu atbalsta programmu ietvaros. Tādas šobrīd ir četras. Šīs programmas izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un diemžēl no finansējamo nozaru saraksta ir svītrota lauksaimniecība un zivsaimniecība. Taču banka esot uzsākusi konsultācijas ar Zemkopības ministriju par investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanas programmas izstrādi un ieviešanu. Kad tādas būs, pagaidām precīzi nav zināms.

Kā atdot parādu

Pēc banku atbildēm skaidri noprotams – tās joprojām ir nobijušās no pašu izraisītās finanšu krīzes sekām un centīgi sargā savu maksātspēju, pēc iespējas neuzņemoties nekādu vairāk vai mazāk riskantu projektu īstenošanu. Turklāt īpaši netic pašu banku analītiķu piesardzīgajam optimismam par ekonomikas atveseļošanos.

Taču – bez kredītiem ražošana neattīstīsies, nebūs ne jaunu darba vietu, ne naudas valsts kasē, ar ko uzturēt pašiem sevi un vēl atdot aizdevējiem.

Kur ņemt naudu, ja komercbankām tās ir pārāk maz? ZM sola, ka jau jūlijā tikšot atvērts speciāls kredītfonds 100 miljonu latu apmērā no ES fondu naudas, kur pie naudas tikšot tie investīciju projektu īpašnieki, kas jau saņēmuši LAD atbalstu. Kādēļ šāda fonda izveide sākta tikai šā gada februārī, ja reiz jau pirms gada bija redzams, ka ES projektu īstenošanā sācies "sastrēgums"? Kā atzīst ZM preses un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dagnija Muceniece – labāk vēlāk nekā nekad. Turklāt fonda atvēršana esot atkarīga no EK, ar ko viss process esot jāsaskaņo. Tas prasa vismaz pusgadu.

Savukārt Finanšu ministrija uz jautājumiem par kredītresursu pieejamību uzņēmējiem norāda – Hipotēku bankā jau darbojas vairākas programmas, kuru ietvaros aizdevumus var saņemt uzņēmējdarbības projektiem, tostarp ar augstu risku saistītiem, un šīs programmas patiešām esot uzņēmēju ļoti iecienītas.

FM norāda, ka "normālā tirgus situācijā bankām būtu jānodarbojas ar aizdevumu izsniegšanu komersantiem ar tirgus nosacījumiem."

Ja reiz bankas nejūtas pietiekami stabilas, lai kreditētu valstij tik nozīmīgos ES fondu projektus, varbūt var izmantot finanšu sektora stabilitātei atvēlēto aizdevēju naudu? FM norāda – no aizdevējiem saņemtie 650 miljoni eiro glabājas Latvijas Bankā depozītos un tos nevar izmantot komerckredītu izsniegšanai.

Tātad ES fondu apguvē aizdevējiem solīto uzrāvienu gaidīt nav pamata. Ne tādēļ, ka cilvēki Latvijā negribētu strādāt un nebūtu ideju, bet tādēļ, ka trūkst ideju, kā vēlmi darboties atbalstīt.