Citi raksta

Ar viedokli uz Eiropu

Laikrakstā "Latvijas Avīze" rakstīts, ka  ar pastāvošo lauksaimniecības politiku nepmierināti gan veco, gan jauno ES dalībvalstu pārstāvji, tik iemesli tam dažādi.

Vairāk nekā pusotru tūkstoti viedokļu par nepieciešamajām reformām kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) vakar varēja lasīt Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības direktorāta interneta mājas lapā. Šodien ir pēdējā diena, kad EK pieņem viedokļus, un sagaidāms, ka to būs krietni virs diviem tūkstošiem.

Tos izteikuši lauksaimnieki, vides aktīvisti, ierēdņi, mājsaimnieces, dzīvnieku tiesību aizstāvji un citi sabiedrības pārstāvji no visām ES valstīm. Visvairāk – no Francijas, Vācijas un Polijas. Tādējādi skaidrāk iezīmējas, kādā virzienā dosies KLP reformu process, ko balstīs uz demokrātijas principiem, tas ir – mēģinot sabalansēt vairākuma vajadzības ar mazākuma viedokli. Viedokli varēja izteikt, atbildot uz četriem jautājumiem: kāpēc vajadzīga kopējā Eiropas lauksaimniecības politika; ko iedzīvotāji gaida no lauksaimniecības nozares; kāpēc vajadzīga KLP reforma; kas vēl būtu vajadzīgs, lai nākotnē pilnveidotu KLP?

Pārlūkojot "vairākuma" viedokli, top skaidrs, ka ES veco dalībvalstu lauksaimnieki ar Eiropas kopējo lauksaimniecības politiku ir tikpat neapmierināti kā Polijas, Rumānijas, Latvijas, Igaunijas citu jauno valstu lauksaimnieki. Tiesa gan – neapmierinātības iemesli katram savi. Vācijas un Francijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar to pašreizējo reformu, kas paredz pakāpenisku atbalsta samazināšanu lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem un šādi ietaupītās summas piešķiršanu konkrētās valsts lauku attīstības pasākumiem – vides saglabāšanai, "zaļās" enerģijas atbalstam utt. Vairākās aptaujas anketās visai skaidri norādīts – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir vajadzīga nauda un iepirkumu cenu stabilitāte.

Turpretī jauno dalībvalstu pārstāvju anketās pamatā lasāma neapmierinātība ar negodīgajiem ES tiešo maksājumu sadales principiem – atbalsts starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir jāizlīdzina, tādējādi godīgākus padarot konkurences apstākļus.

Ir arī trešā pozīcija, ko pauž, piemēram, vides aktīvisti un dzīvnieku aizstāvji, – sabiedrībai vajadzīga kopta ainava un patīkama lauku vide. Lauksaimniekiem jārūpējas par dzīvnieku labturību, jāgādā par izmešu samazināšanos utt.

EK interneta mājas lapā viedokļu no Latvijas nav daudz – tos rakstījuši vairāki lauksaimnieki, arī Zemkopības ministrijas darbinieki un citi. Kopējā nostāja – jādara gals negodīgajai konkurencei starp veco un jauno valstu lauksaimniekiem.

Paralēli viedokļu ierakstiem EK mājas lapā Latvijas lauku cilvēku nostāju pēdējo divu nedēļu laikā centās noskaidrot arī Valsts lauku tīkls sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru (LLKC). Šajā viedokļu vākšanas procesā izdevās iegūt kopumā 920 aizpildītas anketas.

M. Cimermanis: "Viedokļi ir ļoti dažādi, tomēr pārsvarā cilvēki norāda, ka vēlas, lai lauksaimniecības politika vairāk būtu vērsta uz dzīves kvalitātes uzlabošanu laukos."

Aptaujas rezultāti rāda, ka vairākums cilvēku sagaida, ka lauksaimniecība laukos tiktu nosaukta par prioritāro nozari, kurā strādājot, varētu nopelnīt pietiekami cilvēka cienīgu dzīves apstākļu nodrošināšanai. No KLP ļaudis sagaida lielāku pievēršanos to reģionu atbalstam, kas atrodas tālāk no centra. Šīs vēlmes pamatā ir mērķis nosargāt apdzīvotus laukus. Uz jautājumu, kādi vēl pasākumi nepieciešami KLP, pamatā atbildes skanējušas – dot iespēju veidot ražotnes laukos. Konkrēti – pašreizējā politika šobrīd neparedz nekādu atbalstu tiem, kas vēlas sākt saimniekošanu, tā teikt, no nulles. Ne mazāk svarīgs ir atbalsts ražošanas diversifikācijai.

Valsts lauku tīkla sekretariāta vadītāja Liene Feldmane skaidro, ka lauku cilvēku viedokļi jau ir apkopoti un nosūtīti EK. Tālāk viedokļus, kas būs iesūtīti no visām ES valstīm, apkopos ES līmenī neitrāla organizācija. Ņemot vērā šos viedokļus, EK veidos redzējumu par KLP mērķiem pēc 2013. gada, ko prezentēs konferencē 19. – 20. jūlijā Briselē.

Cik lielā mērā EK ņems vērā Latvijas lauksaimnieku viedokli? Uz šo jautājumu atbildes pagaidām nav. Sarunās ar politikas veidošanā iesaistītajiem cilvēkiem atklājas, ka EK viedokļu aptauja tiek veikta vairāk sabiedrības noskaņojuma izpētei, nevis konkrētu priekšlikumu veidošanai.

Par šo tēmu arī Agropola raksts http://www.agropols.lv/?menu=11&newsid=93549