Citi raksta

Eksporta tirgi prasa zeltainas šprotes

Laikrakstā "Latvijas Avīze" stāstīts par gaidāmo  Eiropas Komisijas ekspertu vizīti Latvijā nākamnedēļ, kas saistīta ar benzpirēna normu pārskatīšanu.

Zivrūpnieki gatavi pierādīt, ka benzpirēna normas jāpalielina

Garša ir ļoti laba, taču izskatam jābūt zeltainākam – šādu vērtējumu a/s "Brīvais vilnis" ražotajām šprotēm šonedēļ pēc piedalīšanās iknedēļas degustācijā deva nozīmīgā Vācijas mazumtirdzniecības tīkla "Aldi" iepirkuma menedžeri Rolands Zonnihsens un Bjorns Nīmans. Viņi ieradušies uzņēmumā, lai novērtētu ražošanas procesu, pašu produkciju un lemtu par sadarbības turpināšanu. Abi speciālisti gan saprot, ka zeltaināku skatu šprotēm gan nevar dabūt, nepārsniedzot ES noteiktās benzpirēna normas. Tās nosaka, ka uz vienu kg produkta drīkst būt 5 mikrogrami benzpirēna.

Benzpirēna normu pārskatīšana, lai lemtu – tās būtu samazināmas vēl vairāk vai tieši pretēji – palielināmas līdz 8 mikrogramiem uz kg, kā to prasa Latvija, ir iemesls Eiropas Komisijas ekspertu vizītei Latvijā nākamnedēļ. A/s "Brīvais vilnis" būs viens no uzņēmumiem, kur ekspertiem uzskatāmi demonstrēs, kā ražo šprotes un kādēļ norma ir jāpalielina.

Pieprasījums atjaunojies

A/s "Brīvais vilnis" šprotes ar tirdzniecības marku "Larsen" uz Vācijas mazumtirdzniecības tīklu "Aldi" eksportē nu jau trīs gadus. Abas puses ar sadarbību ir apmierinātas, un izskatās, ka tā veiksmīgi arī turpināsies – šonedēļ uzņēmumā tiek apspriesta iespēja speciāli "Aldi" tīklam sākt jauna veida konservu ražošanu. "Aldi" vēlas, lai a/s "Brīvais vilnis" ražotu šprotes ar asajiem čili pipariem un šprotes tomātu mērcē pēc īpašas "Aldi" izstrādātas receptūras.

Interese eksporta tirgos par Latvijā ražotajām šprotēm pēc pērn krīzes izraisītā pieprasījuma krituma atjaunojusies ar jaunu sparu, un runas par šprotu ēras norietu Latvijas zivrūpniecībā ir nepamatotas. Kaut arī vasaras sākums nav labākais šprotu ražošanas laiks – izejviela, tas ir, brētliņas un reņģes, nav pašā labākajā kondīcijā – konveijeri strādā ar pilnu jaudu. Pieprasījums pieaudzis gan ES, gan Krievijā un pārējās austrumu puses valstīs. Un tas nodrošina darbu daudziem simtiem cilvēku Salacgrīvā, Rīgā, Liepājā, Mērsragā, Engurē un citur.

Tas, ka šprotes, jo īpaši augstākās kvalitātes, ir īpaši pieprasītas, apliecina arī a/s "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Jautāts par uzņēmuma finanšu rādītājiem šogad, viņš saka: "Ir labi. Pie maza apgrozījuma uzņēmumam ir nosacīti liela peļņa. Tas izdevies, jo pieaudzis pieprasījums dārgajā preču segmentā. Turklāt esam mērķtiecīgi gājuši eksporta tirgos, katrā valstī mums ir savs viens izplatītājs, un mums ir pircēji, kas mūsu produktu pazīst un regulāri pērk. Viņi zina, ka ražojam kvalitatīvu preci."

Zivrūpnieki uzskata, ka pieprasījums atjaunotos daudz straujāk un būtu lielāks, ja varētu ražot šprotes tādā kvalitātē, kādā pircēji tās bija ieraduši lietot uzturā vēl pirms liktenīgā 2005. gada, kad ES pirmo reizi ieviesa benzpirēna normas pārtikas produktiem. Toreiz Latvija nogulēja savas pozīcijas sagatavošanu un aizstāvēšanu. Par vēlu tika saprasts, ka 5 mikrogramu norma nozīmē svītras pārvilkšanu tradicionālajai šprotu gatavošanas receptūrai un vienlaikus uzticības zaudēšanu patērētājos.

Tieši tādēļ šobrīd, kad Eiropas Komisija (EK) atkal pārskata benzpirēna normas, zivrūpnieki ir pienācīgi sagatavojušies un šoreiz roku rokā ar Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistiem ir gatavi pierādīt savu taisnību. Jo eksporta tirgi negaida un šobrīd kā nekad agrāk ir nepieciešams atgriezties pie tradicionāla produkta ražošanas, ko gaida patērētāji no Krievijas līdz pat ASV.

Latvijai sava taisnība jāpierāda vienai, jo citur ES šprotu ražošana notiek minimāli un tai nav tik nozīmīga ietekme uz valsts kopējo eksporta bilanci, nodarbinātību un piekrastes reģionu dzīvotspēju.

Cīņa par dūmiem

"Latvijas Avīze" jau pagājušā gada nogalē rakstīja, ka EK līdz šā gada pavasarim bija iecerējusi pārskatīt veidu, kā pārtikā uzskaitīt policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) daudzumu. Benzpirēns ir viena no šīm PAO vielām, un EK rosināja samazināt tā normu no pašreizējiem 5 mikrogramiem uz 3 mikrogramiem uz kg. Tas nozīmē – šprotu ražošanu faktiski nāktos pārtraukt.

Pusgada laikā Latvija ir savākusi pierādījumus tam, ka šprotēm šādu normu piemērot nedrīkst. Tām jānosaka cita norma – ne mazāka kā 8 mikrogrami uz kg. Tas nozīmē, ka par vienu vai divām minūtēm varētu palielināt šprotu kūpināšanas laiku un iegūt eksporta tirgos tik pieprasīto zeltaino toni. Jāpiebilst, ka šobrīd, lai saražotu ES normām atbilstošas šprotes, brētliņas alkšņa šķeldas dūmos kūpina trīs minūtes, bet reņģes atkarībā no izmēra – piecas līdz sešas minūtes.

"Joprojām nesaprotu, kādēļ mums, šprotu ražotājiem, šādas normas ir noteiktas. Sen jau pētījumos pierādīts, ka daudz augstāks benzpirēna līmenis ir augu eļļā, graudos un citos produktos. Pat mājās ceptās kotletēs ir daudz augstāks šīs vielas līmenis, bet tādēļ cepamās pannas ES neviens vēl nav aizliedzis," saka A. Babris.

Kā informē ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta speciālists Māris Valdovskis, Latvijas īpašā pozīcija arī bija iemesls, kādēļ maija pēdējā dienā EK ekspertu komiteja vēl nepieņēma nekādu lēmumu attiecībā uz PAO normām pārtikā.

Komitejas sēdē Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits detalizēti izskaidrojis, ko ražotājiem nozīmē EK rosinātās izmaiņas. Latvijas Pārtikas centra direktors Gatis Ozoliņš iepazīstinājis ar Pārtikas centra veikto ietekmes novērtējumu par PAO kūpinātās šprotēs. Novērtējums pierāda, ka, ņemot vērā nelielo šprotu patēriņu, benzpirēna līmeņa palielināšana līdz Latvijas prasītajam līmenim nerada kaitējumu patērētāju veselībai. Savukārt M. Valdovskis saskaņā ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava apstiprināto pozīciju sanāksmē uzturēja iepriekš izvirzīto prasību noteikt atsevišķu augstāku benzpirēna līmeni šprotēm.

Šī pārliecinošā un saskaņotā Latvijas pārstāvju ofensīva EK pārstāvjus pārliecināja, ka lēmums jāpieņem tikai pēc tam, kad ir redzēta šprotu ražošana Latvijā.

Latvijas zivrūpnieku interešu galvenais lobētājs Didzis Šmits domā, ka šoreiz Latvijai savu taisnību izdosies panākt: "Ja tas notiks, šis būs paraugs citām profesionālajām asociācijām, kā cīnīties par savām interesēm Eiropas iestādēs."