Citi raksta

Kā sabalansēt - mežs cilvēkam vai cilvēks mežam?

Daiga Stokenberga, www.nra.lv
21.06.2010

Kad sakām runāt par dabas resursu apsaimniekošanu, vienmēr būs atšķirīgi domājošie un pateikt, kam īsti ir taisnība, diezin vai kāds uzņemsies. Mežam, tāpat kā purvam, jūrai vai pļavai, ir vairākas funkcijas - būt līdzsvarā dabas daudzveidības saglabāšanai un dot iespēju cilvēkam dzīvot labāk, saprātīgi izmantojot esošos resursus. Turklāt mežam ir vēl īpaša funkcija — tās ir planētas plaušas. Jo labāk mežs aug, jo vairāk skābekļa tas saražo, piesaistot un iestrādājot koksnē ogļskābo gāzi.

Ja runājam par mežu apsaimniekošanu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka atkarībā no klimata, mežu audžu platības, ikgadējā dabiskā pieauguma un vairākiem citiem faktoriem apsaimniekošanas sistēmai jābūt atšķirīgai. Mēs nevaram salīdzināt Kazahstā-nas, Argentīnas un Latvijas mežus, tomēr koksnes izmantotāji itin bieži grib pārliecināties, ka koksne nāk no labi apsaimniekota meža. Katrā atsevišķā valstī to nodrošina likumdošana, bet tirgū to apliecina meža apsaimniekošanas un izaudzētās koksnes sertifikācija.

Pasaulē pastāv vairākas meža sertifikācijas sistēmas, no tām Eiropā izmanto divas - FSC un PEFC. Kā liecina mājaslapā ievietotā informācija, FSC ir vecākā — to Meža uzraudzības padome (Forest Stewardship Council) ir izveidojusi 1993. gadā. FSC ir balstīta uz vispārējiem šīs organizācijas noteiktiem meža apsaimniekošanas principiem un kritērijiem. Atbilstoši šai sistēmai Latvijā sertificēti valsts meži un daži privāti meža īpašumi. Savukārt PEFC mežu sertifikācijas sistēma ir balstīta uz 750 standartu sertifikācijas vadlīnijām un ir piemērota meža apsaimniekošanas tradīcijām katrā konkrētā valstī, pamatojot to ar nacionālām sertifikācijas sistēmām.

Šī atšķirība - neiedziļināšanās konkrētās valsts meža apsaimniekošanas tradīcijās un vietējos apstākļos — likusi Latvijas valsts mežiem būtībā pārtraukt FSC sertifikāciju, pagājušajā nedēļā paziņojot, ka «uzņēmums atbalsta FSC sertifikācijas apturēšanu valsts mežos, ja vien netiks būtiski uzlabota sertifikācijas procedūru caurskatāmība un audita procesu kvalitāte». Kā galvenās problēmas uzņēmums iezīmē auditoru vienpusību, neiedziļināšanos Latvijas sabiedrībai būtiskos jautājumos un kvalifikācijas trūkumu mežkopības un meža apsaimniekošanas jautājumos. Iebildumi ekspertiem ir par to, kādi ekoloģiskie koki ir atstāti mežā, gan par kritušo koku izvešanu no meža. Mums tas šķiet pašsaprotami, ka koksne, kas nav izmantojama rūpnieciskajā pārstrādē, ir malka un no meža tā ir jāizved. Taču pēdējos gados eksperti vēlas, lai mežā atstātu aizvien vairāk sausos un kritušos kokus, ko jau mūsu vectēvi un vecvectēvi vienmēr vākuši un gatavojuši kurināmo. Pēteris Jasinskis no Annenieku pagasta, kurš vairāk nekā 40 gadu strādājis mežsaimniecībā, ir sašutis:

«Tas, ko redzu cirsmas, ir nevis vides saglabāšana, bet totāls bezsaimnieciskums, kas manā laikā, kad strādāju mežā, nebija iedomājams. Prasu mežzinim, kāpēc tas ar saknēm izgāztais ozols atstāts cirsmā, jo tā taču sliktākajā gadījumā ir ļoti laba malka? Bet mežzinis brīdina neaiztikt, jo atbrauks Eiropas audits un uzliks bargu sodu meža apsaimniekotājam. Man sirds sāp skatoties, cik daudz labas malkas iet zudumā -vairojas tikai kukaiņi un čūskas. Zinu, ka tos arī vajag, bet nedomāju, ka šī dzīvnieku un kukaiņu daudzveidība izmirtu, ja kritalu un zaru cirsmās atstātu mazāk.» No mežu apsaimniekotājiem dzirdams, ka kritalas mežā ir kļuvušas bezmaz vai par svēto govi.

LVM struktūrvienības Mežs direktors Edvīns Zakovics: «Ar pilnu atbildību varu teikt, ka tik absurdas prasības attiecībā uz meža apsaimniekošanu kā pēdējā FSC audita laikā nekad vēl nebiju saņēmis, ne padomju laikos, ne pēc neatkarības atjaunošanas. Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā auditoru ieinteresēja sagatavoto materiālu krautuve pie cirsmas, konkrēti -malka, kas sagatavota vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Auditors uzdeva jautājumu — kāpēc šie sausie koki nav atstāti mežā bioloģiskajai daudzveidībai? Šajā cirsmā jau bija atstāts pat vairāk sauso koku dabas vērtību palielināšanai, nekā prasa likums un LVM iekšējās prasības. Vai tiešām FSC prasību dēļ malkai ir jāsapūst mežā, bet mājas kurināsim ar importētām oglēm vai dīzeļdegvielu?»

Alternatīva FSC sertifikācijai ir PEFC, kas ir nevalstiska organizācija, kas ir nodibināta, lai atbalstītu ilgstošu meža apsaimniekošanu. Tā funkcionē kā globāla organizācija, kas novērtē un atzīst nacionālās meža sertifikācijas shēmas. Šīs nacionālās shēmas jāveido katrai valstij individuāli, lai veicinātu attiecīgo meža apsaimniekošanu.

Līdz ar to PEFC sertifikācija notiek saskaņā ar piemērojamiem PEFC apstiprinātiem valsts standartiem. Pašreiz ļoti daudzas valstis ir izstrādājušas savu nacionālo PEFC meža sertifikācijas standartu.

UZZIŅAI

FSC- Mežu uzraudzības padome - tika izveidota ar mērķi aizsargāt no izciršanas tropu mežus. Tās juridiskā adrese ir reģistrēta Meksikā, Oaksas pilsētā. No turienes ideja par mežu apsaimniekošanas uzraudzību tika pārnesta arī uz Eiropu.

Sertificēti 134 miljoni hektāru meža.

Pēc FSC sistēmas sertificēti Zviedrijas un Lielbritānijas, kā arī citu valstu valsts meži. PEFC- starptautiska bezpeļņas nevalstiska organizācija, kas darbojas Ženēvā Šveicē ar mērķi veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Darbojas caur nacionālām mežu sertifikācijas organizācijām. Sertificēti 225 miljoni hektāru meža.

Atbilstoši PEFC valsts meži sertificēti Austrijā, Francijā, Somijā, Vācijā un citās valstīs. PEFC atzīta publisko iepirkumu procedūrās Lielbritānijā, Vācijā, Japānā u. c.

www.nra.lv

x

Paroles atgadināšana