Citi raksta

Varam cirst vairāk

Laikraksts "Latvijas Avīze"publicējis sarunu ar vienu no Latvijas lielākajiem meža īpašniekiem Modri Fokerotu, kurš apsaimnieko 5000 ha meža.

– Jūs esat lielākais meža īpašnieks Latvijā, kas reģistrējis savus mežus kā privātpersona. Kāpēc nedibinājāt SIA, kā to dara lielākā daļa uzņēmēju?

– Gadiem ejot, diemžēl nācies pārliecināties, ka tā ir kļūda. Kad sāku nodarboties ar mežsaimniecību, biju lepns par to, ko es daru. Es pirku mežus un reģistrēju tos uz sava vārda un ar to lepojos. Domāju, ka valstij to arī vajadzētu novērtēt. Taču no biznesa viedokļa daudz vienkāršāk ir strādāt ar SIA. Ja mežs, kura pamata kapitāls ir, teiksim, viens miljons, pieder SIA, es šo SIA varu pārdot par simts latiem un viss ir kārtībā. Taču domāju, ka ar laiku tas mainīsies – ja cilvēkam kas piederēs, tad viņš to arī nebaidīsies reģistrēt uz sava vārda.

– Vai šobrīd ir iespējams savus meža īpašumus paplašināt, pērkot klāt vēl meža zemes?

– Ja ir nauda, vēlme un vajadzība, arī šodien ir izdevīgi paņemt bankas kredītu un pirkt mežus un zemi. Bet tad, ja kredītu var saņemt ar normāliem, piemēram, kādiem pieciem procentiem. Ne jau velti te nāk iekšā Skandināvijas valstu pensiju fondi un strādā, ka papēži vien zib. Vērsos arī pie savas bankas ar tādu priekšlikumu – kāpēc mums pašiem tā nedarīt? Tas ir ļoti izdevīgi tieši pašreiz, kamēr zemes cena ir nokritusies.

– Cik stundas jāstrādā, lai apsaimniekotu 5000 ha?

– Daudz! Tas ir ļoti liels darbs. Daži domā, ka mežs izaug pats un cilvēkam atliek tikai to nocirst. Mežsaimniecība – tas ir darbs cauru gadu un mūža garumā. Sākot no meliorācijas un cīņas ar bebriem, kuri, aizdambējot grāvi, var noplūdināt simtiem hektāru. Meliorācijas darbi jāsaskaņo ar visiem kaimiņiem. Meži jāstāda un vairākas reizes jākopj, lai izveidotu labu mežaudzi. Mežu cērtot, jāmeklē vietas, pa kurām kokus izvest līdz ceļam, dažreiz tas notiek pāri citiem zemes īpašumiem, jāsaņem atļaujas, kurš atļauj, kurš neatļauj...

Grūti ir nosargāt jaunaudzes no zvēru postījumiem. Ja nelietosi aizsardzības līdzekļus, nebūs nekāda rezultāta, smecernieki un meža zvēri visu noēdīs. Presē diezgan daudz runā par mežu atjaunošanas termiņiem, bet reti piemin negatīvo šajā sakarā.

– Vai esat savus meža īpašumus sertificējis? Vai pircējs maksā vairāk, ja koksne nākusi no meža, kas ir sertificēts?

– Sertifikācija patiesībā bija domāta, lai aizsargātu Brazīlijas mūžamežus. Mūsu mežsaimniecības prakse vienmēr bijusi ilgtspējīga arī bez visiem sertifikātiem. Es biju sertificējis savus mežus pēc nacionālā sertifikāta standartiem, taču laiks beidzās un neesmu to atjaunojis, tāpat pircēji kokus bezmaz rauj no rokām ārā. Domāju, ka mums nav problēmu sertificēt visus valsts mežus uzreiz, jo prasības, kas jāievēro meža īpašniekam, Meža likumā ierakstītas pat nedaudz stingrākas, nekā izvirza sertificētāji.

– Vai šobrīd pārāk neaizraujamies ar lauksaimniecības zemju apmežošanu?

– Labas lauksaimniecības zemes nevajadzētu aizaudzēt. Es domāju, mums nav pārdomāta un sabalansēta zemes izmantošanas politika ne mežsaimniecības, ne lauku uzturēšanas jomā. Apstādot mazās meža pļaviņas, izcērtot visur krūmus un pamežu, zvēriem pazūd dabiskā drošā dzīves teritorija, viņi vairāk uzturas jaunaudzēs, tur dzīvo un apēd stādījumus. Zinātniekiem par to vajadzētu padomāt un izstrādāt ilgtermiņa valsts politiku zemes izmantošanas jomā. Pašreiz mums mežu platības ar katru gadu tikai palielinās. Bet var pienākt brīdis, kad vairāk vajadzēs lauksaimniecības zemi.

Ar lauksaimniecības zemju apmežošanu kārtējo reizi braucam "auzās". Palasīju ES regulu par šo tēmu. Man regula likās saprotamāka par mūsu MK noteikumiem. Tiesa, es tur saskatīju citu pamatjēgu. ES deva naudu, lai sakārtotu zemes reģistru, lai vietas, kurās aug mežs, transformētu par meža zemēm un tās izņemtu no lauksaimniecības zemju aprites. Mūsu valsts ierēdņi paņēma no šīs regulas tikai punktu par stādu bakstīšanu zemē! Tādējādi ar mežiem aizaugušie lauki netiek transformēti par meža zemi, bet labā lauksaimniecības zemē tiek mēģināts ieaudzēt mežu. Tiek apgūti lieli līdzekļi šīm nodarbībām, bet ļoti daudzi cilvēki cietīs tikai zaudējumus, jo tur, kur mežs negrib augt dabiski, to mākslīgi iestādīt ir ļoti grūti. Zinu to pēc savas pieredzes. Ļoti daudzi stādi nokaltīs, pazudīs zālē un izmaksas zemju īpašniekiem būs daudz lielākas par ieguvumu.

– Kā tiekat galā ar meža platībām, kas atrodas dabas liegumos?

– Ar platībām dabas liegumos vajadzētu būt vienkārši. Valsts grib ierobežot saimniecisko darbību īpašniekam, lūdzu, tikai katrs ierobežojums privātīpašniekam maksā. Ir aizliegums veikt cirtes ezeru un upju krastos, it īpaši pie mazajām upītēm. Gandrīz visur veidojas baltalkšņu džungļi, bebru aizsprosti upēs, saules gaisma netiek līdz ūdenim, nenotiek fotosintēze, upītēs lielākoties pazūd zivis un vēži, nav iespējams piekļūt pie ūdeņiem ne upju, ne ezeru krastos. Peldējos vienā no Kurzemes tīrākajiem ezeriem – Pinku ezerā pie Ēdoles. Apmēram 95% no krasta joslas apauguši ar kārkliem un lapkokiem, kas bieži noliekušies pār ezera ūdeni. Kādreiz tur bija smilšainas pludmales, tagad arvien vairāk redzamas trūdvielas, zāles. Cik daudz lapu katru rudeni nonāk ezerā kā organiskas trūdvielas, cik daudz ūdenī esošā skābekļa tiek patērēts, lai tās sapūtu? Kam tas ir vajadzīgs? Cilvēkiem, lai nevarētu piekļūt ezeriem un upītēm?

Koku biezība ir par lielu, lai apakšā veidotos jauns mežs. Arī normāls mežs tas vairs nav, koki pamazām nokalst, mirst aiz vecuma, pieauguma nav, skābekli neražo... Praktiski paliek ap 150 kubikmetru koksnes uz hektāru. Pēc pašreizējās likumdošanas to nekad nedrīkstēs cirst. Tās ir platības, kur koksne vienkārši sapūs aiz vecuma un arī normāls mežs tur neveidojas. Vai likumdevēji ir padomājuši, kādi izskatīsies šie dabas parki un aizsargjoslas pēc gadu desmitiem? Kas par tādu mežu priecāsies? Bet 150 m3 – tie ir ap 3000 – 4000 latu zaudējumi mežsaimniekam uz hektāru.

ES maksā 60 eiro/ha par mežiem ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas atrodas "Natura 2000" teritorijās. No šiem maksājumiem, kam paredzēti 13 miljoni latu, divos gados iztērēti tikai nepilni divi miljoni latu. LAD negrib maksāt par ierobežojumiem daudzās teritorijās. Vai ierēdniecība saprot, kādi zaudējumi tiek nodarīti mežsaimniekam, ja viņam jāatliek koku ciršana, ko varētu veikt pēc zināma caurmēra sasniegšanas, ja šī cirte jāatliek uz 20 gadiem?

– Vai jums nešķiet, ka Latvijā izcērtam par daudz?

– Latvijā mežu pieaugums ir daudz lielāks, nekā to uzrāda statistika. Pagājušajā gadā, kad vēl izsniedza ciršanas biļetes, kurās bija norādīts atļautais ciršanas apjoms, retināšanas cirtēs es izcirtu divas reizes vairāk, nekā norādīts biļetē. Es neko nepārcirtu, jo esmu kārtīgs mežsaimnieks. Tas, manuprāt, nozīmē, ka VMD lietotie algoritmi, maigi sakot, ir nedaudz neprecīzi. Laiks kļūst siltāks, arī ogļskābās gāzes ir aizvien vairāk, mežs aug aizvien ātrāk.