Citas ziņas sadaļā
Latvija sekmīgi pārstāvējusi ES dalībvalstis FAO ģenētisko resursu komisijas 15.pastāvīgā sesijā
Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki
Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē ir spēkā
Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"
EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu
Neatrod piemērotāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo
Armands Krauze tikās ar COPA/COGECA ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu
Agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk
ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība
Citi rakstaSācies skumbriju karšPaula Prauliņa, Lietišķā Diena
03.09.2010 Kad augusta sākumā Īslande vienpusēji palielināja savu skumbriju kvotu no 2000 līdz 130 000 tonnu gadam, savukārt Fēru salas nolēma ierasto 25 000 tonnu vietā no jūras izcelt 85 000, saniknotais Skotijas zivsaimniecības ministrs Ričards Lokheds abas salas apsūdzēja okeāna «izsūkšanā» un piedraudēja Īslandei, ka tādējādi tā nopietni apdraud savas iespējas pievienoties Eiropas Savienībai. Ar jaunu sparu tā sauktais skumbriju karš uzliesmoja aptuveni pirms divām nedēļām, kad vienā no Skotijas ostām vietējie zvejnieki bloķēja kādu Fēru salās reģistrētu traleri, neļaujot tam izkraut tā 620 000 ASV dolāru vērto ķērienu. Savukārt Skotijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Struans Stīvensons aicināja visā Eiropas Savienībā uzsākt Īslandes un Fēru kuģu blokādi. Viņi uzvedas «pilnīgi bezatbildīgi un savādi», paziņoja S. Stīvensons. «Īslande un Fēru salas izlaupa krājumus tieši tāpat, kā to darīja viņu senči vikingi.» «Nāves spriedums» Konfliktā ir iesaistījušās arī vides aizsardzības grupas, norādot, ka Īslandes un Fēru salu palielinātās kvotas rezultēsies ar 35% lielāku šo zivju nozveju, nekā rekomendē Starptautiskā Jūras pētniecības padome. Tas būšot «nāves spriedums» reģiona skumbriju populācijai, un, tādā tempā turpinot, zivju skaits zem atjaunojamā līmeņa nokritīsies jau 2012. gadā. Taču Īslande uzskata, ka, palielinot kvotas, tā nav izdarījusi neko nepareizu un tai ir visas tiesības zvejot skumbrijas savā jurisdikcijā. Apgalvojumus, ka nozvejots tiek pārāk daudz, un sankciju draudus valsts zivsaimniecības ministrs Jons Bjarnasons nosaucis par absurdiem. Arī Īslandes zvejnieku pārstāvis Sigur-durs Sverisons noliedz, ka loms ir bezatbildīgs, jo, pateicoties vērienīgai zivju migrācijai uz Īslandes piekrastes ūdeņiem, valsts varētu zvejot vēl krietni vairāk. Eksperti norāda, ka līdz ar temperatūras maiņu okeānā skumbrijas - viena no būtiskākajām zivju sugām Skotijai, Īrijai un Norvēģijai - dodas tālāk uz ziemeļiem, meklējot aukstākus ūdeņus. «Varat nostāties ar makšķeri pie Reikjavīkas ostas - pusstundas laikā noķersiet duci. Mūsu ūdeņi mudž no skumbrijām,» laikrakstam Financial Times apgalvojis S. Sverisons. Ietekmēs arī Latviju Tam, ka tik krass kvotu palielinājums saistīts ar zivju skaita pieaugumu, piekrīt Latvijas Zivsaimniecības asociācijas priekšsēdētājs un Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits, piebilstot, ka rezultāts varētu būt izdevīgs apstrādātājiem, taču ne zvejniekiem. «Kvotu palielināšana nozīmē, ka skumbrijas cena varētu kristies, jo tiks sazvejots vairāk. No Īslandes varēs ievest lētāk, līdz ar to arī Eiropas Savienības skumbriju zvejniekiem vajadzēs zivis pārdot par zemākām cenām,» norāda eksperts, piebilstot, ka tas attiecas arī uz nozares spēlētājiem Latvijā. Arī blokāde šādos gadījumos neesot nekas neparasts, un to uz savas ādas esot gadījies piedzīvot arī latviešiem. «Skaidrs, ka negribas pieļaut lētākas kravas izkraušanu, kas nospiedīs cenu uz leju. Ja izkrautu dārgāku preci, neviens neko nebloķētu,» skaidro I. Voits. Savukārt Latvijas zivju pārstrādes sektoram un patērētājiem šādi Īslandes un Fēru salas lēmumi nenāks par sliktu - iespējams neliels izejvielas cenu kritums, atzīst Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš uzskata, ka šis konflikts ļaus vērtēt to Eiropas Savienības dalībvalstu, kuras nozvejā skumbrija sastāda būtisku daļu, spēju panākt kopēju Eiropas rīcību. «Iespējams, ka Latvijai šī ir izdevība «samainīt» savu atbalstu pret ieinteresēto valstu atbalstu mums nozīmīgos jautājumos,» viņš pieļauj. Labāk zveja nekā Eiropas Savienība Skumbrijas gan nebūt nav vienīgais strīdus avots. Atbalsojot konfliktu ar Lielbritāniju par mencu nozvejas tiesībām Ziemeļatlantijā pagājušā gadsimta 50. un 70. gados, pa vidu skumbriju karam britu zvejnieki gatavojas jaunām nesaskaņām līdz ar Īslandes lēmumu palielināt savu mencu nozvejas kvotu, tiesa, tikai par 10 000 (līdz 160 000 tonnu). «Ari mencu cena samazināsies,» portālam uiorl-dflshing.net sūdzējies Skotijas zivsaimnieku pārstāvis Maiks Parks. Jāpiebilst, ka, aizstāvot tiesības savos ūdeņos rīkoties pēc pašu prāta, īslandieši pat ir gatavi atteikties no dalības Eiropas Savienībā. Pēc 2008. gadā piedzīvotā valsts bankrota, kad pilnībā sabruka tās finanšu sistēma, zivsaimniecība ir kļuvusi vēl svarīgāks ienākumu avots 320 000 salas iedzīvotāju. Konflikts radies arī saistībā ar vaļu zveju, kas Eiropā ir aizliegta un no kuras līdz ar iestāšanos Īslandei būtu jāatsakās. «Īslande nepievienosies Eiropas Savienībai,» uzskata vaļu zvejas veterāns Kristjans Loftsons, jo ir pārliecināts, ka īslandieši referendumā iestāšanos noraidīs. «Tas, kā Eiropas Savienība pārvalda savus zivsaimniecības resursus, ir vissliktākais iespējamais piemērs, un Īslande nepiekritīs šīm muļķībām,» viņš uzsver. Lietišķā Diena |