Citi raksta

Formula krustugunīs

Līva Melbārzde, Dienas Bizness
20.09.2010

Laikrakstā "Dienas Bizness" nozares asociāciju pārstāvji sašutuši par neloģiskajiem parametriem zaļās enerģijas iepirkuma formulā.

Jaunās prasības minētas jaunajā Atjaunojamo energoresursu likumā, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Atjaunojamo energoresursu asociāciju pārstāvji, kas arī piedalījās likuma izstrādes darba grupā, DB pauda savu pārsteigumu par pēkšņi Valsts sekretāru sanāksme izsludināto likumu, kura gala versija neesot tikusi ar viņiem saskaņota. Arī tagad jautājumu par jauno likumu ir vairāk nekā atbilžu.

Viena formula

«Mans mērķis ir jauno likumu, lai arī tā versija nav vēl līdz galam izstrādāta, manu ekonomikas ministra pilnvaru laikā pieņemt Ministru kabinetā un nodot skatīšanai Saeimai,» atklāts bija ekonomikas ministrs Artis Kampars. Likums izstrādāts, lai nodrošinātu 40% lielu zaļās enerģijas īpatsvaru Latvijas galapatēriņā līdz 2020. gadam, radīt stabilu investīciju vidi, veicināt zaļās enerģijas eksportu un mazināt administratīvo slogu atjaunojamo energoresursu ražotājiem. Īpaši daudz darāmā ir siltuma un dzesēšanas sektorā, kurā atjaunojamo energoresursu izmantojums jākāpina no pašreizējām 6000 GWh līdz 16 tūkst. GWh 2020. gadā. Savukārt elektrības sektorā pašreizējo 4000 GWh vietā jāsaražo 5000 GWh. Lai to visu panāktu, Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu zaļās enerģijas ražotāju atbalsta formulu, kura būšot «mazāk mistiska» nekā iepriekšējā. Līdz šim zaļo enerģiju atbalstīja ar katram energoresursam atšķirīgu kvotu, taču tagad formula visiem ir viena, atšķiras tikai katram resursam piemērojamo komponentu daudzums, t.i., par vienu saražoto megavatstundu stacijas īpašnieks varēs saņemt 20 latus, ja viņš pārdos arī siltumu, savukārt par elektrību viņš saņems elektrības tirgus cenu, kas pašlaik ir aptuveni 45 lati, 32,9 latus par videi kaitīgo emisiju samazināšanu, 17,4 latus par jaudas komponentu, tomēr tikai tad, ja stacijas uzstādītā jauda nebūs mazāka par to, lai ražotu vismaz 3500 stundas gadā, bet biogāzes stacijas varēs vēl saņemt 14,9 latus tā dēvēto «mēslu komponentu», bet tikai tad, ja savās koģenerācijas stacijās izmantos vismaz 90% kūstmēslu.

Stundu limits neloģisks

«Saskaitot visus komponentus kopā, biogāzes stacijas varbūt varētu atmaksāties, tomēr absolūti neloģisks lielums ir tās 3500 stundas. Vēja un saules stacijas, kā arī mazie HES šo nosacījumu vispār nevar izpildīt, jo viņu resursam ir neregulārs raksturs, savukārt biomasas un biogāzes stacijas tas mudina ražot nevis ar iespējami lielāku jaudu, bet gan tikai šīs 3500 stundas, jo jaudas komponents neatšķiras arī tad, ja stacija strādā 8500 stundas,» DB sacīja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. «Šīs stundas ir tīrais Sadales tīklu lobijs, lai vēju jaudas pēc iespējas nebūtu vispār. Labāk iepērkam elektrību no krieviem, nevis sataisām savu tīklu sistēmu tā, lai varētu uzņemt arī daudzu vēja ģeneratoru saražoto elektrību,» neapmierināts ir Latvijas Vēja enerģijas asociācijas prezidents Paulis Barons. Viņš uzskata, ka A. Kampara sacītais par to, «cik skaisti Latvijas ainavā iekļautos vēja ģenerators pie katras lauku viensētas», ir tikai tukši vārdi. «Kāda motivācija mājsaimniecībai uzstādīt savu vēja ģeneratoru, ja pārpalikušo saražoto elektrību sistēmas operators iepērk par 80% zemāku cenu, nekā ir paredzēts atjaunojamo energoresursu formulā?» «3500 stundas likumā ir iekļautas, jo no šāda saražotās enerģijas daudzuma parādās ekonomiskā jēga, lai kādu atjaunojamā energoresursa staciju pielīdzinātu bāzes jaudai. Ne vējš, ne saule bāzes jaudu Latvijā nevar nodrošināt,» DB sacīja A. Kampara padomnieks Klāvs Olšteins. Savukārt mājsaimniecībām ir dota līdz šim nebijusi iespēja, pašsaražoto elektrību vispār pārdot tīkla operatoram. No valsts puses ar ES fondu līdzekļiem tikšot stimulētas pašas investīcijas vēja ģeneratoros vai saules paneļos.

Dienas Bizness

x

Paroles atgadināšana