Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
Atklātā vēstule par Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumiem
Latvijas iedzīvotāji uzskata - rudzu maize ir vērtība, kas jāsaglabā
Aizdomas par dzīvnieku draugu reiderismu pret Balticovo
ViedokļiPat ja valsts piesolītu 90 procentu atbalstu, es tik un tā šķiedras liniem sacītu stingru nēAndris Felss, Latvijas Avīze (LA)
29.08.2009 - Ministrija teic, ka zemniekiem jādomā par jaunām tehnoloģijām un jāmācās skaitīt naudu . Viss jau ir pareizi, tikai vai valsts skaita un domā? Zemniekam jāriskē, bet valsts, re, riskēt negrib un būt par drošības garantu zemniekam arī negrib. Zemkopības ministri, kas nāk un iet, runā skaisti, bet nepasaka vienu ļoti būtisku lietu. Pirms pāris gadiem biju Lietuvā, kur ārzemnieki uztaisījuši modernu linu rūpnīcu. Arī sābru zemnieks par graudiem naudu saņem kaut cik laikā, bet par liniem sola, ka maksās tikai tad, kad būs pabeigta pārstrāde, kad būs redzama situācija un tamlīdzīgi. Zemniekam subsīdijas par liniem vajadzīgas tieši tāpēc, lai būtu kaut kāda nauda tajā tukšuma periodā. Bet to nepasaka. Ņemot vērā savu rūgto linu pieredzi, tagad saku pat ļoti skarbi ja man valsts šobrīd piesolītu 90 procentu atbalstu, es tik un tā šķiedras liniem sacītu stingru nē. |