Viedokļi

Nozare "jābaro" valstiskā līmenī

Kopš 28. jūlija Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijai (LPUF) ir jauns izpilddirektors. Stājoties šajā amatā, kā vienu no savas darbības prioritātēm jaunais direktors izvirzīja valstiskā līmenī aizstāvēt pārtikas uzņēmumu intereses krīzes apstākļos. Par to, kā iecerētais īstenojas dzīvē un cik stabila šobrīd ir pārtikas industrija Latvijā, saruna ar LPUF izpilddirektoru Nori Krūzīti.

Ko, jūsuprāt, nozīmē - aizstāvēt pārtikas uzņēmumus valstiskā līmenī?

Noris Krūzītis. Šobrīd ir svarīgi ne tikai aktualizēt nozarei svarīgo jautājumu un lēmumu pieņemšanu valstiskā līmenī, bet uzturēt dialogu ar valsts institūcijām, lai pieņemtie lēmumi un plānotie pasākumi dotu konkrētu rezultātu nozares izdzīvošanai un attīstībai.

N.K. Šī brīža situācija nozarē ir apmierinoša, un lieki te būtu ko dramatizēt. Ir ievērojams apgrozījuma kritums, ko ietekmējis cenu samazinājums pārtikas produktiem, kā arī iedzīvotāju pirktspēja. Ir samazinājušies saražotās produkcijas apjomi atbilstoši pieprasījumam, un tā nebūt nav labā ziņa, jo tas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma produktivitāti, konkurētspēju tuvākajā nākotnē un ilgākā periodā, kā arī produkta cenu. Jāņem vērā, ka šobrīd Latvijas pārtikas ražotājiem galvenais noieta tirgus ir iekšējais tirgus (85%), un ne visos gadījumos pirktspējas mazināšanās ir pilnīgi objektīvs process. Tas zināmā mērā ir atkarīgs no iedzīvotāju maciņa biezuma jeb iedzīvotāju iespējām darba tirgū, kā arī nodokļu sloga, ko neapšaubāmi iespaido valsts politika šajos jautājumos,.

N.K. Uzņēmējdarbības vidi - uzņēmējdarbības plānošanu un investīciju piesaisti negatīvi ietekmē nenoteiktība valdības lēmumos attiecībā uz nodokļiem. Tirgus spēlētājus negatīvi ietekmē arī apgrozāmo līdzekļu nepieejamība, vietējā tirgus pirktspējas samazināšanās un „pelēkās" zonas palielināšanās alkohola tirdzniecības nozarē.

N.K. Šī brīža situācijā nav jēgas meklēt vājāko vai stiprāko posmu, visiem nākas piemēroties situācijai, lai varētu izdzīvot. Nenoliedzami būs arī tādi, kas, pārdzīvojot šo laiku, kļūs stiprāki.

N.K. Šobrīd aktuāli ir nemazināt iedzīvotāju pirktspēju, pārtikas nozarē svarīgi ir neplānot PVN pieaugumu, vēl vairāk - vajadzētu izskatīt jautājumu par samazinātu, diferencētu PVN piemērošanu dažādām pārtikas preču grupām. Valsts iepirkumos būtu jāveicina iepirkumi no Latvijas ražotājiem. Šajos ekonomiskajos apstākļos nevajadzētu noteikt ieviešanas termiņu pasākumiem, kuri ir nepamatoti dārgi, ieviešot salīdzinājumā ar ekonomisko ieguvumu, un ir papildus izdevumu slogs, kā, piemēram, depozīta sistēmas ieviešanu (PET, skārdenes) vienreiz lietojamiem iepakojumiem.

N.K. Manuprāt, pareizāk būtu vispirms runāt par eksportspējīgiem produktiem. Tādi ir katrā no nozarēm.

N.K. Nozīmīgi mums ir trešo valstu tirgi - Krievija, Kazahstāna, Azerbaidžāna u.c., bet tikpat nozīmīgi ir Baltijas valstu tirgi.

N.K. Ražība, kvalitāte un cena ir svarīga, kā arī pareizo eksporta produktu izvēle, ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no paša uzņēmuma. Svarīgi, lai produkts pēc parametriem, salīdzinot ar līdzvērtīgu produktu, būtu konkurētspējīgs gan ES tirgos, gan trešo valstu tirgos. Svarīgs ir mērķtiecīgs darbs izvēlētajā eksporta valstī. Kā veiksmīgus piemērus te var minēt „Pūri", „Rīgas piena kombinātu" u.c. Nozīmīgi mums ir arī uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kas jau nodrošina dalību eksporta tirgos caur savām eksporta struktūrām. Uzņēmumiem ir svarīga arī uzņēmējdarbības vide tepat Latvijā, lai produktus varētu ražot konkurētspējīgus. Te kā veiksmīgus piemērus varu minēt „Spilvu", „Latfood" un citus.

Labas izredzes ir arī labas kvalitātes „nišas produktiem", bet šajā gadījuma lieli izdevumi ir mārketinga sadaļā , kas ne visiem uzņēmumiem ir pa spēkam. Tiesa, šeit palīdz valsts atbalsts, bet tas varētu būt mērķtiecīgāks. Lai veicinātu eksportu, noteikti jārisina jautājums par apgrozāmo līdzekļu pieejamību un eksporta garantiju iespēju paplašināšanu.

N.K. Īstermiņā droši vien visam nozarēm, nosauktajām un nenosauktajām, problēmas ir līdzīgas, vienīgi nosauktajām ir iespēja būt sadzirdētām pirmkārt. Ilgtermiņā tas, iespējams, dos impulsu paskatīties uz visu pārtikas ražošanas ķēdi kopumā - no izejvielu ražotājiem un pirmapstrādes tālāk uz pārtikas produktu ražošanu līdz patērētājam - un izstrādāt konkrētu konkurētspējīgu pārtikas nozares stratēģiju. Vairāk kā trešdaļa valsts darbspējīgo iedzīvotāju ir iesaistīti šajā nozarē. Uz šo brīdi no valsts puses nekāda īpaša palīdzība nav paredzēta par prioritārajām atzītajām nozarēm.

N.K. Ir tendence, ka zemās pirktspējas dēļ vienkārši varētu sašaurināties kvalitatīvu, līdz ar to arī dārgāku produktu sortiments.

N.K. Es nevaru komentēt, vai akcīzes nodokļa kompensācija patiešām tiks atcelta, bet attiecīgā izdevumu pozīcija, ja tāda būs, kādam jau būs jāsedz, iespējams skars arī gala patērētāju.

N.K. Domāju, ka jā. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi, ka ēdam to, ko ražojam, svaigu un veselīgu, otrkārt - tam ir valstiska nozīme, kā šobrīd, kad ir runa par darba vietām un nodokļiem Latvijā.

N.K. Tuvākajā termiņā svarīgākais šobrīd ir aktīvi piedalīties procesos, kas valsts budžeta veidošanas sakarā, pieņemot izmaiņas likumos, var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi. Šobrīd vēl turpinās darbs ar ministrijām un, pirmkārt, jau ar EM par iespējamiem instrumentiem un pasākumiem, kādi no valsts puses varētu būt par prioritārajām atzītajās nozarēs. Tādā tālākā termiņā - LPUF biedriem ir nepieciešama vel lielāka pārtikas nozaru uzņēmumu konsolidācija, lai vēl veiksmīgāk varētu risināt nozares aktuālos jautājumus, pie tā arī strādāsim.

N.K. Latvijas pārtikas tehnoloģiju platforma, kas ir LPUF un Zemkopības ministrijas iniciatīva kopā ar sadarbības partneriem (Izglītības ministriju, Latvijas zinātņu institūcijām) turpina attīstīties. 1. un 2. oktobrī Rīgā notiks 6. Eiropas nacionālo pārtikas platformu sanāksme. Šobrīd LPTP strādā pie valsts zinātņu tēmu izstrādes nākošajiem četriem gadiem. Aktuālākais šobrīd ir zinātnes projektu, inovāciju un pētījumu cieša sasaiste ar ražotājiem un reālām ražotāju vajadzībām.