Viedokļi

Ko par nākamā gada budžetu domā lauksaimnieki?

Viens no šīsnedēļas svarīgākajiem notikumiem noteikti ir valsts budžeta apstiprināšana, kurā veikta konsolidācija 500 milj. latu apmērā un pieņemti vairāki iedzīvotājiem nelabvēlīgi lēmumi, tostarp nodokļu un nodevu likmju palielināšana un jaunu nodokļu ieviešana.

Viens no šīsnedēļas svarīgākajiem notikumiem noteikti ir valsts budžeta apstiprināšana, kurā veikta konsolidācija 500 milj. latu apmērā un pieņemti vairāki iedzīvotājiem nelabvēlīgi lēmumi, tostarp nodokļu un nodevu likmju palielināšana un jaunu nodokļu ieviešana.
Kopumā 500 milj. latu konsolidācija ietver budžeta izdevumu samazināšanu par 301,5 milj. latu un ieņēmumu palielināšanu par 185,9 milj. latu, mainot nodokļus, kā arī palielinot nenodokļu ieņēmumus par 18 milj. latu.
Paredzēts, ka nākamā gada ieņēmumi valsts budžetā būs 3,78 mljrd. latu, izdevumi - 4,34 mljrd. latu.

ZM budžets par 8,38% knapāks kā šogad

Zemkopības ministrijas (ZM) pamatbudžets 2010. gadam ir samazināts par 25,46 milj. latu (jeb par 8,38%), salīdzinājumā ar šo gadu. Valsts subsīdijām nākamgad plānots atvēlēt 10,04 milj. latu, kas ir par 16,49 milj. mazāk kā šajā gadā. Biodegvielas ražošanas veicināšanai nākamajā gadā atvēlēti 3,32 milj. latu jeb par 830 tūkst. latu vairāk nekā šajā gadā. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) paredzēti 4,99 milj. latu, tātad par 1,7 milj. latu mazāk kā šogad.

Nodokļu pieaugums nepriecē

Tieši valdības plāns lielu daļu ieņēmumu gūt no nodokļu politikas sabiedrībā raisa asu kritiku. Piemēram, nākamajā gadā iedzīvotāju ienākumu nodokļu likme būs 26% (iepriekšējo 23% vietā), tādējādi atsakoties no nodoma samazināt nepaliekamo minimumu no 35 uz 25 latiem. Tāpat būs ieviests progresīvais mājokļa nodoklis, ko aprēķinās pēc kadastrālās vērtības. (Ja kadastrālā vērtība ir līdz 40 tūkst. latu, piemēros 0,1% likmi, ja īpašuma vērtība ir vairāk nekā 40 tūkst. latu - 0,2%, ja virs 75 tūkst. latu - 0,3%).Tāpat nolemts palielināt īpašuma nodokli zemei līdz 1,5%, bet par neapstrādātu lauksaimniecībai paredzētu zemi plānots 3% nodoklis. Lauksaimniekus, protams, nepriecē ne zemes nodokļa pieaugums, ne arī tas, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamais gada minimums tiks samazināts no Ls 4000 līdz Ls 2000.

Pat līdz absurdam

Jaunums būs arī akcīzes nodoklis gāzei, ja to izmanto kā kurināmo vai degvielu, kā arī nodoklis par „dienesta auto” izmantošanu. Pēdējais īpaši satrauc lauksaimniekus. Turklāt pamatoti, jo lauksaimnieciskajā darbībā grūti nošķirt, kad automašīna tiek lietota darba vajadzībām, kad - privātajām. Laukos bez transporta neiztikt, ne kārtojot formalitātes, ne piegādājot lopiem barību un pa ceļam, piemēram, aizvedot bērnus uz skolu. Tāpat lauksaimnieks bieži vien reizē ir gan darba ņēmējs, gan darba devējs.
„Tiem, kuri strādā pilsētās, ir nesalīdzināmi vieglāk, jo var izmantot sabiedrisko transportu, bet šāda nodokļa piemērošana lauksaimniekiem ir absurda. Tagad iznāk, ka lielo saimnieku īpašniekiem būs jāatskaitās par katru braucienu uz ganībām,” sašutumu neslēpj LOSP priekšsēdētājs Armands Krauze.

Diskusijas par subsīdiju sadalījumu tikai sākušās

Lai gan premjers Valdis Dombrovskis akcentē, ka šis budžets ļauj valstij turpināt saņemt starptautisko aizdevumu un vienlaikus sekmēt ekonomikas atveseļošanu, jo ir veikti vairāki uzņēmējdarbību veicinoši pasākumu, lauksaimnieku pārstāvji domā pretēji.

„Protams, vissāpīgāk lauksaimniekiem ir pieņemt atbalsta samazinājumu par gandrīz 17 milj., kas jau iepriekš tika solīts Starptautiskajam Valūtas fonam,” atzīst Armands Krauze. Līdzīgās domās ir LLKA izpilddirektore Linda Bille: “Finansējums nav paredzēts 2009. gada kredītprocentu daļējai dzēšanai, kas lauksaimniekiem un lauksaimniecības kooperatīviem visus šos gadus ir bijis ļoti būtisks atspaids.” Viņa arī piebilst, ka izstrādātais subsīdiju naudas sadalījums pierāda to, ka Zemkopības ministrijas vadība kooperāciju atbalsta tikai vārdos, nevis darbos, jo pašreizējā projektā viss iepriekšējos gados pieejamais kooperatīvu atbalsts ir svītrots. „Tajā pašā laikā, piemēram, atbalsts nevalstiskajām organizācijām ir palicis iepriekšējā gada līmenī. Lai gan, manuprāt, visiem ir skaidrs - nevalstiskai organizācijai jābūt biedru finansētai, pretējā gadījumā liela daļa organizāciju ir tikai formālas, lai saņemtu šo subsīdiju naudu,” savu viedokli pauž L. Bille. Viņa arī uzsver, ka diskusijas par subsīdiju finansējumu ir tikai sākušās: „Mēs noteikti cīnīsimies, lai finansējumu tomēr koncentrē ražojošiem lauksaimniekiem un kooperatīviem svarīgos pasākumos. Pašreiz liela daļa naudas paredzēta dažāda veida administrējošajām iestādēm. Taču primāri būtu jāatbalsta ražotāji, jo pretējā gadījumā arī šīs iestādes nav vajadzīgas. Kopējais dramatiskais subsīdiju samazinājums, salīdzinot ar 2009. gadu, liecina par to, ka vēl joprojām valstiskā līmenī netiek izprasta lauksaimniecības nozīme. Tomēr ēst mums vajadzēs vienmēr, tāpēc vispirms valstiskā līmenī ir jādomā, kā palīdzēt mūsu lauksaimniekiem izdzīvot.”

Ir arī kas labs

Kā pozitīvu jaunievedumu LOSP priekšsēdētājs Armands Krauze var vien nosaukt to, ka likumā par PVN ieviesta īpaša nodokļa nomaksas kārtība. Proti - tā dēvētais „kases princips”, kas paredz, ka nodokli maksā tad, kad saņemta nauda par preci un pakalpojumu, nevis brīdī, kad izrakstīts rēķins.

Kāda loma ir izglītībai?

Tāpat lauksaimniekus uztrauc valsts finansējuma samazinājums lauksaimnieku izglītošanai. „Finansējuma samazinājums ir jūtams, bet tagad mācās galvenokārt tie, kuriem lauksaimniecība ir sirdslieta. Atbalstu universitātes izvēlēto prioritāti - labāk atlaist vienu garderobistu nekā vienu pasniedzēju,” stāsta Māris Šņickovskis, Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs.
„Tikko runāju ar kādu no LLU lektoriem. Izrādās, ka viņiem algas samazināts tieši uz pusi (!!!), samazinātas arī slodzes un tehniskais nodrošinājums” situāciju LLU raksturo A. Krauze. Viņš pastāsta arī par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri veidot kompetenču centrus un aicina reformas dēļ nezaudēt jau ieguldīto attīstībā. Runājot par izglītību, viņš atsaucas uz ASV lauksaimniecības atašeju Eriku Venbergu, kurš šonedēļ viesojās Latvijā. Arī viņš uzsvēris izglītības primāro lomu valsts attīstībā.

Arī mūsējie interesējas par jaunāko tehniku

Sazinoties ar Jauno Zemnieku klubu, jūtams optimisms un ticība tālākai attīstībai. Tam ir vairāki iemesli. Nesen viņi apmeklējuši Starptautisko lauksaimniecības tehnikas izstādi Hanoverē, kur jau vērojama strauja lauksaimniecības tehnikas attīstība, lai gan Latvijas mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem tas vēl tāls sapnis. Toties Latvijas lielie saimnieki gan interesējušies par šiem agregātiem, atzīst Māris Šņickovskis
Tāpat jaunie zemnieki neslēpj prieku, ka piena cena pamazām kāpj, un tiem, kuri izturējuši līdz šim, situācija nepasliktināsies, lai gan jaunpieņemtais budžets prasīs vairāk atdot nodokļos. Arī JZK priekšsēdētājs min jau daudzkārt skandēto „auto nodokli”, jo tieši automašīna ir svarīga, lai produkciju izaudzētu un nogādātu tirgū.

Šim laikam neder strausa politika

„Mums nevajadzētu gausties, bet gan mērķtiecīgi strādāt, palīdzot savai un varbūt arī citām lauku saimniecībām. Vajag kooperēties ne tikai ar tehniku, bet arī ar padomu. Ja tā rīkosimies, tad pamazām arī valstī sāks veikties labāk,” aicina Māris Šņickovskis.