Viedokļi

Gads pēc Rozes

Alīda Pēda, AgroPols
29.01.2010

Zemnieki protestē

Apmēram tāda aizvadītā gada janvārī bija gandrīz visu plašsaziņas līdzekļu pamatdoma.

Piemēram, 27. janvārī laikraksti vēstīja: “ Protesta akcijas ietvaros Latvijas lauksaimnieki ar vairākiem desmitiem traktoru otrdien atbraukuši līdz Rīgai, apstājoties Juglā. “Šāds protesta pasākums bijis ieplānots jau iepriekš,” pastāstīja zemnieku pārstāvis Normunds Kalniņš. Viņš norādīja, ka tas ir tuvākais punkts, kur zemnieki var izrādīt neapmierinātību par to, ka viņiem mēģina "novilkt bikses". Lauksaimnieki vēlas panākt, lai lielveikalos atbilstoši piena iepirkuma cenai samazinās arī piena produktu cenas, no kā ieguvēji būs ne tikai lauksaimnieki.”

“Ar kopīgu traktoru un citas tehnikas skaņas signālu plkst. 12 aptuveni 30 vietās Latvijā zemnieki iestājās par lauksaimniecības nozares saglabāšanu un pievērsa uzmanību neapmierinošajai situācijai savā nozarē. Skaņas signāls, ko akcijas vērotāji vērtē kā emocionālu, lika piebremzēt arī garāmbraucējiem.”

“Kopumā protesta akcijā piedalījās aptuveni 4000 lauksaimnieku, tajā bija iesaistīts 2580 tehnikas vienību, liecina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) apkopotie dati. Savukārt “Zemnieku saeima” aplēsusi, ka liels skaits lauksaimnieku pulcējušies Jelgavā (400 dalībnieku, 295 transporta vienības), Aglonā (300 cilvēku, 90 transporta vienībām), Liepājā (ap 250 cilvēku), Tukumā (100 transporta vienību) un Talsos (120 transporta vienību).”

“Lauksaimnieki valdībai izvirzījušas vairākas prasības, dodot nedēļu laika meklēt risinājumu problēmām. Nākamā tikšanās iecerēta nākampirmdien.”

Punktu pieliek 3. februāris

Zemnieku jeb piena nemieriem prese turpina sekot rūpīgi, bet 3. februāris ir notikumiem visbagātākā diena.

“Otrdienas pēcpusdienā lauksaimnieku protesta akcijas koordinatori no visas Latvijas sanāksmē vērrtēja valdības pieņemtos lēmumus lauksaimniecības krīzes risināšanai. Lauksaimnieku pārstāvji atzina, ka četras ekonomiskās prasības ir tikušas izpildītas daļēji, un mēneša laikā tām jātop īstenotām pilnībā. Vienlaikus lauksaimnieki norāda, ka nav īstenota prasība par zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju.”

“Uzzinot, ka ministra demisija vēl nav notikusi, liela daļa akcijas dalībnieku šopēcpusdien izteica vēlmi ar traktoriem braukt iekšā Rīgas centrā. Negribot radīt problēmas pašiem zemniekiem un pārējiem iedzīvotājiem, akcijas rīkotāji aicinājuši zemniekus ar traktoriem uz pilsētas centru nebraukt un galvaspilsētā ilgāk nekavēties...”

“Līdz ar zārka nogādāšanu pie valdības lauksaimnieku protesta akcijas pirmā daļa beigusies un turpmākās aktivitātes notiek pie Zemkopības ministrijas, prasot zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju.”

““Ekonomiskās prasības ir izpildītas daļēji un vēl daudz darba, lai tās izpildītu niansēs. Taču tautai ar to nepietiek. Lauksaimnieki nevēlas, lai pēc diviem trim mēnešiem atkal būtu jāatgriežas ielās, tāpēc esošajam ministram ir jādemisionē,” norāda “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētās Juris Lazdiņš. Viņš arī uzsver, ka lauksaimnieki protestēs tik ilgi, kamēr ministrs atkāpsies.”

Kad tas notiek, secinājums ir viens: “Lauksaimnieki otrdien (2009. gada 3. februārī) maksimāli sasnieguši cerēto protestu rezultātu”.

Vēl viens janvāris

Tātad gads pagājis. Jau gandrīz gadu strādā jaunais zemkopības ministrs. Un joprojām Latvijas lauksaimniecībā (tāpat kā Eiropā un pasaulē) samezglojumu un grūti atrisināmu jautājumu ir ne mazums.

Kas mainījies gada laikā, kāds bijis aizvadītais laika posms. To jautājām “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājam Jurim Lazdiņam.

- 2009. gada sākumā, lielo notikumu laikā, mums bija izvirzītas vairākas īstermiņa un ilgtermiņa prasības. Īstermiņa prasības, piemēram, bija kredītu pārstukturizācija, lai zemniekiem pieejamāki kļūtu apgrozāmie līdzekļi. Tāpat aktualizējām naudas piešķiršanas nepieciešamību lauku attīstības fondam, kā arī tiešajam atbalstam, kas izpaustos piena sektorā par ciltsdarba maksājumiem. Tobrīd arī no svara bija paātrināti izmaksāt Eiropas maksājumus, nodrošinot lauksaimnieku finansiālu atbalstu.

Ja tagad vērtējam, kā šīs īstermiņa saistības izpildītas... Mēs gan neesam veikuši analīzi, kādu efektu ir devusi lauku attīstības fondā ieguldītā nauda. Taču tiešajā atbalstā naudas summa no valdības tika piešķirta un izmaksāta. Arī attiecībā uz kredītiem atsevišķās banku filiālēs, klientam tiekoties ar bankas pārstāvjiem, tika panākta vienošanās, un kredīti tika pārstrukturizēti. Tātad īstermiņa pozīcijās ir rasts risinājums.

Turklāt arī toreiz aktīvi prasītais atbalsts pienam reizē ir gan vistiešākais īstermiņa prasību piemērs, gan ieguldījums ilgtermiņā. Tobrīd to vajadzēja, lai stabilizētu sektoru un nodrošinātu, ka iespējami vairāk piena ražotāju paliktu sektorā. Tātad tas, aktuālais īstermiņa uzdevums, reizē bija arī ar perspektīvi. Tā arī ir īstā šo īstermiņa uzdevumu jēga - būt par pamatu turpmākajam.

Savukārt ilgtermiņa prasības, piemēram, skāra gan piena paritātes cenas (lai nebūtu tik milzīga starpība starp piena iepirkuma un pārdošanas cenu). Tāpat par vienu no galvenajiem jautājumiem tika izvirzīta ilgtermiņa lauksaimniecības stratēģija, kas ir aktuāla jau nez kuro gadu pēc kārtas, bet uz kuru joprojām nav rastas atbildes. Vēl tika aktualizēta kooperācijas vertikālā integrācija, lai piena sektorā mēs no ražošanas aizietu līdz pārstrādei un tirdzniecībai.

Svarīga zemnieku prasība bija arī administratīvā sloga un birokrātijas samazināšana. Protams, pa šo laiku reformas ministrijās ir notikušas, bet to, vai tās devušas kādu efektu, mēs tā īsti vēl neizjūtam. Turklāt jāsecina, ka šobrīd arī Zemkopības ministrija un mēs visi strādājam tādā ugunsgrēka dzēšanas režīmā. Mums nav kapacitātes un iespējas domāt ilgtermiņā, jo pagājušā gada beigās nāca lielā nodokļu politikas maiņa, budžeta konsolidācija, un vēl līdz šai baltai dienai mums ir tikai un vienīgi jāstrādā ar ietaupījumiem, kādi bijuši kopš pagājušā gada beigām.

Ir nepieciešama stratēģija

Juris Lazdiņš turpina: 
-  Attiecībā uz ilgtermiņa prasībām - tās visas mums joprojām ir aktuālas. Turklāt diez vai var atzīt, ka kaut kas no tām būtu ticis veiksmīgi realizēts.

Mums ir nepieciešama stratēģija, mums ir jāredz, kurā virzienā lauksaimniekiem doties, lai pēc kāda laika posma mēs atkal nenonāktu šādā pašā situācijā. Jā, šad tad kāda nozare kaut kur tiek pieminēta, īstermiņā kāda nozare vai sektors tiek atbalstīts, bet par ilgtermiņu nav domāts. Taču, ja mēs ar nacionālām subsīdijām vai Eiropas naudām kādu no sektoriem atbalstām, ir jābūt pārleiecībai, ka tas būs ilgtspējīgs arī nākotnē.

Manuprāt, ja mēs, piemēram, nevaram šodien pateikt, ka strausu audzēšana Latvijā būs perspektīva, tad jādara zināms, ka tā var būt tikai kā papildu ienākumus nesoša nodarbe, ja pats audzētājs to atzīst kā nišu, kurā ir gatavs darboties, necerot uz valsts ilgtermiņa atbalstu. Iespējams, sākotnēji valsts var stimulēt uzņēmēju, lai dažādotu šo lauksaimniecisko ražošanu, bet nedrīkst pieņemt, ka banānu un strausu audzēšana tiktu atbalstīta nepārtraukti un prioritāri.

Diemžēl, atskatoties gada griezumā, jāsecina, ka mēs šobrīd atkal esam nokļuvuši turpat, kur pērn. Jo pēdējās dienās ir ļoti aktualizējies jautājums par apgrozāmiem līdzekļiem. Tātad ar steigu ir jāmeklē izeja, jo mums zvana biedri un informē, ka bankas atsaka apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Bet tas nenovēršami draud ar to, ka arī ilgtermiņa saistības netiks izpildītas. Tāpēc šobrīd mēs vēršamies valdībā ar lūgumu tikties, pārrunāt šo jautājumus un rast risinājumu.

-Vai pērn zemnieku ieteiktais un atbalstītais nozares ministrs Jānis Dūklavs ir attaisnojis uz viņu liktās lauksaimnieku cerības?

- Mums, lauksaimniekiem, šā gada laikā ir bijusi iespēja izvērtēt to, kā strādā ministrija, ja to vada cilvēks, kurš pats nāk no uzņēmēju vides. Tieši tas arī iepriekšējā gadā tika akcentēts, diskutējot par jauno Ministru kabinetu vai ministru posteņiem. Mēs uzskatījām, ka ministriem vajadzētu būt profesionāļiem, kas orientējas savā sektorā. Tagad varam teikt, ka tā arī ir.

Mūsuprāt, zemkopības ministrs ļoti veiksmīgi atrisina daudzus operatīvos jautājumus. Viņš saprot, kurā virzienā ir jāiet, kuri tirgi jāapgūst. Protams, ka gada laikā ministram nav bijusi iespēja iepazīt visu sektoru līdz pēdējam sīkumam un saredzēt visas nianses, kas aktuālas. Taču lielāko daļu problēmu viņš apzinās, izprot, un mēs pašreiz ministra darbību vērtējam ļoti pozitīvi.

Nenoliedzami, ir jautājumi, kuros mūsu viedokļi atsķiras, un mēs tad arī paliekam katrs pie sava viedokļa. Taču tas mums netraucē risināt citus jautājumus un sadarbību turpināt.

x x x

Arī nākamajā “Agropola” laidienā publicēsim zemnieku un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju viedokļus par to, kāds bijis aizvadītais gads.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana