Viedokļi

Lietuvā saka paldies krīzei

Pārtikas ražotāji rada jaunus produktus, par noietu nesūdzas

"Mēs varam lepoties, ka Lietuvas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji kļūst arvien konkurētspējīgāki un Lietuvā ražotas pārtikas kvalitāti novērtē miljoniem patērētāju gan Lietuvā, gan aiz valsts robežām," ar šādiem vārdiem Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite atklāja pārtikas un lauksaimniecības izstādi "AgroBalt", kas pagājušās nedēļas nogalē notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

"Litexpo" izstāžu centrā kopumā bija sabraukuši nedaudz vairāk kā 120 uzņēmumu, pārsvarā Lietuvas pārtikas ražotāji, arī vairāki lauksaimniecības un dārza preču tirgotāji. Tirgotāju skaits salīdzinājumā ar pasākumiem Rīgā, kas parasti pulcē vairākus simtus dalībnieku, nav liels, taču – kopaina dod pārliecību, ka Lietuvas ražotāji kļūst arvien spēcīgāki. Par spīti krīzei. Runājot ar ražotājiem, neviens pat negrasās gausties par grūtiem laikiem un sliktiem ienākumiem. "Krīze ir mentāla, nevis materiāla problēma, mūsu produkcijas noiets nemazinās," optimistisks ir mājražotājs Valdis Kavaliauskis.

Saprotams, ka centrālā vieta šajā pasākumā bija Lietuvas uzņēmumiem, taču pamanāms bija arī Igaunijas kopstends, kur galveno vietu ieņēma smiltsērkšķu produkcijas ražotāji. Ar kopstendiem izstādē piedalījās arī Ungārija, Itālija un vēl dažas valstis. Latvijas ražotāju gan nebija. Kā zināms, valsts naudas kopstenda izveidei pietiek tikai pašām lielākajām Eiropas izstādēm, "AgroBalt" par tādu netiek uzskatīta.

Eksportā – ar kvalitāti un cenu

"Mūsu produkcijas noiets pieaug, īpaši eksportā," tā saka gaļas produkcijas lielražotāja "Biovela Group" pārstāvis Rimants Sakalausks. "Biovela" grupas uzņēmumi nodarbojas ar pilna cikla ražošanu – tam ir savs cūku audzēšanas komplekss, sava pārstrāde, kur ražo, sākot no augstas kvalitātes kūpinājumiem līdz pat vārītajām desām, un savs loģistikas centrs.

R. Sakalausks saka – tieši pēdējā laikā pieaug eksporta apjomi, jo uzņēmuma precei pieaugot pieprasījums gan Vācijā, gan Holandē, gan Somijā, gan citās ES valstīs. "Varam teikt paldies krīzei, jo esam krietni aktīvāk domājuši par produkcijas sortimenta paplašināšanu," teic R. Sakalausks. Ļoti pieņemamās cenas un augstā kvalitāte uzņēmumam ļaujot cerēt uz arvien plašāku noietu ES nopietnāko lielveikalu ķēdēs, jo pozitīvā gultnē esot ievirzījušās sarunas par produkcijas ražošanu ar šo lielveikalu privātajām preču zīmēm. Uz jautājumu, vai "Biovela" nācies saskarties ar citu valstu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, piemēram, prasībām pēc īpašiem sertifikātiem utt., uzņēmuma pārstāvis saka: nē, tieši pretēji. Pircēji šobrīd krietni vairāk nekā jebkad agrāk ir gatavi jauniem produktiem, neskatoties uz to, kurā valstī tie ražoti.

Cerīgi uz tirgu raugās arī piena pārstrādātāji. "Mariampoles pieno grupe" pārdošanas direktore Jurgita Savičiene stāsta, ka uzņēmums eksportā stabili turas ar preci, kuru neviens cits Baltijas valstīs vairs neražo, – piena konserviem (kondensēto un iebiezināto pienu). Šīs produkcijas ražošanas apjomi pēdējos divdesmit gados nav samazinājušies. Turklāt pozīcijas tirgū stiprinātas, zem Mariampoles piena grupas uzņēmumu jumta apvienojot biezpiena un biezpiena siera ražotāju SIA "Lukšiu pienine" un augstas klases siera ražotāju SIA "Belvederio sūrine". Latvijas tirgū Mariampolē ražotais kondensētais piens jau sen nopērkams, notiekot sarunas ar "Maxima" tīklu, lai arī Latvijas veikalos būtu šā uzņēmuma ražotais kūpinātais biezpiena siers.

Konkurence piena produktu tirgū Baltijas valstīs ir liela, taču, novērtējot Lietuvas piena ražotāju piedāvājumu, jāsecina, ka tikai saldo biezpiena sieriņu ražotāji Latvijā var justies mierīgi – līdziniekus šai precei kaimiņos gan ražo, taču garšu nokopēt nevienam neizdodas.

Īpaša vieta nacionālajam lepnumam

Arī mazie ražotāji, kas strādā tikai Lietuvas pircējiem, ir optimistiski un, dalot bukletus un stāstot par savu preci, aicina braukt ciemos. Tā, piemēram, "Siera nama" īpašnieks Valdis Kavaliauskis aicina iegriezties viņa saimniecībā, kas atrodas Dargužos – 50 kilometrus no Viļņas attālā miestā. "Ražoju sieru, itin labi iztieku ar 15 kazām, divām govīm un 15 hektāriem zemes," saka Valdis. Viņš saimniekošanu balsta ar asociācijas "Viva Sol" palīdzību. Šī ir asociācija, kurā neformāli apvienojušies gan mazie ražotāji, gan viņu produkcijas piekritēji un atbalstītāji, kas vēlas dabisku preci.

Taču daudz plašāku vērienu Lietuvā ieņem kāda cita kustība, kas palīdz izdzīvot īsto nacionālo preču ražotājiem – Lietuvas tautas mantojuma ražotāju un amatnieku asociācija. "AgroBalt" izstādē šiem nacionālo prasmju kopējiem izrādīta īpaša cieņa – plašā stendā vienkopus savākti medalus darinātāji, gaļas kūpinātāji, podnieki, zāļu tēju lasītājas un daudzi citi.

Asociācijas vadītājs, etnologs, profesors Liberts Klimka ir lepns, ka Lietuvā izdevies radīt īpašu kustību, kuru no globālā tirgus un "falšuma" ietekmes sargā īpašs nacionālā mantojuma likums.

"Es zinu, ka arī Latvijā gatavojas līdzīgas asociācijas dibināšanai. Pirmais – jāsāk ar likumu. Tad ir jāatrod eksperti, kas konkrēto amatnieku un ražotāju atzīs par nacionālajam mantojumam atbilstošu un piešķirs īpašu preču zīmi katram konkrētajam produkcijas veidam," stāsta L. Klimka. Kāds ir ekonomiskais ieguvums?

L. Klimka: "Ekonomikas te nav daudz. Nacionālais mantojums ir garīga vērtība, par kuru mums jārūpējas. Īpaši tagad, kad tirgu pārplūdina ES ražojumi un lētie nieki no Ķīnas."