Viedokļi

Guntis Belēvičs: Latvija iznieko ES subsīdijas

Latvija nelietderīgi izmanto Eiropas Savienības (ES) subsīdijas, jo ar šo finanšu atbalstu neveicina saimnieciski izdevīgas lauksaimniecības attīstību, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" saka z/s "Zemitānu" briežu dārza saimnieks Guntis Belēvičs.

Pagājušajā gadā subsīdijās uzņēmējs saņēmis 146 tūkstošus latu. Viņš stāsta: „ Septiņus gadus nodarbojoties ar lauksaimniecību, esmu sapratis, kāpēc vispār zemniekiem tiek maksātas subsīdijas. Tās netiek maksātas, lai, piemēram, Preiļos ražotu sieru vai Tērvetē alu. Subsīdijas maksā, lai tiktu stiprinātas tautas nacionālās saknes. Lai cilvēki dzīvotu un strādātu laukos. Francijā zemniekiem maksā lielas subsīdijas, lai katrā ciematā saglabātu vīna un siera ražošanu. Svarīga ir lokāli ražoto produktu esība un pieejamība vietējam patēriņam. Subsīdijas ir mazo ražotāju aizsardzības mehānisms pret lielajiem.

Subsīdijas dāņu cūkkopim Latvijā nevajadzētu maksāt nevis tāpēc, ka viņš, iespējams pārkāpj kādas vides prasības, bet gan tādēļ, ka pēc desmit piecpadsmit gadiem dāņu bērnu koris Latvijas skolēnu dziesmu svētkos nedziedās. Subsīdijas maksā, lai cilvēki dzīvotu laukos un tos koptu. Latvija bez lauku iedzīvotājiem nav iedomājama, jo tieši tur ir mūsu tautas nacionālās saknes. Cilvēki, kuri no laukiem pārceļas uz pilsētām un pēcāk uz ārzemēm, ļoti drīz vairs nav latvieši. Viņi no saimniekiem kļūst par kalpiem un brīdi vēlāk - par kosmopolītiem. Lielie uzņēmumi vai ierēdņi, kuri apgalvo, ka laukos nav vērts ievilkt elektrību un internetu mazā patērētāju skaita dēļ vai asfaltēt ceļu uz mazākām apdzīvotām vietām, aiz ļaunprātības vai stulbuma ir nostājušies uz latviešu tautas iznīcināšanas ceļa.

Nekad neesmu sapratis, kāpēc Latvija iznieko Eiropas subsīdijas un valsts atbalstu, maksājot par lopiem, ja tie tiek turēti uz gana auglīgas zemes, kurā varētu audzēt cukurbietes un graudaugus. Par graudiem būtu vērts maksāt divas reizes lielākas subsīdijas, tur, kur graudaugi patiešām aug. Savukārt par lopiem vajadzētu maksāt divreiz lielākas subsīdijas tur, kur graudi nepadodas. Lopkopji būtu bagāti un turīgi no lopkopības, savukārt lauksaimnieki no lauksaimniecības. Tā vietā Latvijas zemnieki ir nabagi visās frontēs. Šo jautājumu vairākkārtīgi esmu uzdevis Zemkopības ministrijai, ne reizi nesaņemot saprotamu atbildi.”

Uz jautājumu, kas jādara, lai Latvijā veicinātu lauksaimniecības attīstību, uzņēmējs atbild: „ Pateicoties tieši krīzei, Latvija varētu pārvērst savus defektus efektos un kļūt par ekoloģiskās pārtikas, pārtikas ar lielu pievienoto vērtību, ražotāju priekš visas Eiropas. It īpaši cilvēkiem ar biznesa pieredzi un citās nozarēs nopelnītu naudu iesaku sākt veidot un ieguldīt laukos, izveidojot paraugsaimniecības ekoloģiskās pārtikas produktu ražošanai. Ir jāizmanto visa ES nauda, bet tā būs pieejama tikai līdz 2017. gadam, tāpēc jārīkojas jau tagad. Turklāt jārāda arī citiem, kā tas tiek darīts, nevis jāslēpj - ir laiks rīkoties pilnīgi netipiski latviešiem. Cilvēkiem ar biznesa ķērienu, dibinot savas lauku saimniecības, uzdevums ir atvērt durvis visiem, kas vēlas uzsākt un nodarboties ar kaut ko līdzīgu. Problēma, kas jāatrisina, it īpaši ekoloģiskās pārtikas ražotājiem, ir kooperācija, lai visi Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki ar savu produkciju varētu nonākt lielajā Rietumu tirgū.

Arī patērētājam ir jāsāk domāt, ko viņi ēd, un apzināti jālieto Latvijas produkti. Ja katrs Latvijas iedzīvotājs dienā apēstu karotīti vietējā medus, medus gada patēriņš būtu divreiz lielāks nekā valstī pašlaik saražojam. Tā vietā lielveikalos tiek pirkts medus no Ķīnas, kas ir atjaukts ar cukura sīrupu. Gan zemi, gan ekonomiku, gan tautu varam glābt, gudrāk ēdot!”

Visu interviju ar Belēviču var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".