Viedokļi

Rīgas Centrāltirgus šogad plāno lauzt līgumu ar piena un gastronomijas paviljonu apsaimniekotājiem

Rīgas pašvaldības AS "Rīgas Centrāltirgus" (Centrāltirgus) prioritāte šogad ir piena un gastronomijas paviljonu pārņemšana, laužot līgumus ar līdzšinējiem apsaimniekotājiem SIA "Viaro", intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

"Pagājušā gada nogalē esam apstiprinājuši Centrāltirgus stratēģiskās attīstības plānu līdz 2018. gadam, kurā kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta piena un gastronomijas paviljona pārņemšana," sacīja Abramovs.

Viņš sacīja, ka patlaban Centrāltirgus administrācija pārvalda trīs paviljonus - gaļas, sakņu un zivju, kamēr piena un gastronomijas paviljonā darbojas apakšnomnieks, kura darbība nav apmierinoša.

"Diemžēl vērojama tendence, ka tur, kur saimnieko nomnieks ilgtermiņā, investīcijas ir beigušās, un spējam tikai noskatīties, kas tur notiek. Jāatzīst, ka ne tikai vizuālais, bet arī tehniskais paviljonu stāvoklis nav iepriecinošs, pārdevēji sūdzas par darba apstākļiem. Patlaban juristi un finanšu konsultanti strādā, lai panāktu saimnieciski izdevīgāko risinājumu Centrāltirgum un lai jau šogad izbeigtu šos līgumus. Tas ir ļoti sarežģīts un komplicēts darbs, jo dažādi ir iepriekš noslēgto līgumu termiņi," sacīja tirgus vadītājs.

Jautāts, vai līgumu laušana nenozīmēs tiesu darbus vai soda naudu, viņš atbildēja, ka pārņemšanas procedūrai būtu jānotiek ārpustiesas kārtībā, pārrunu ceļā ar nomnieku SIA "Viaro".

"Nevēlamies pieļaut tik ārkārtēju soli kā tiesāšanos vai tamlīdzīgi. Protams, katram nomniekam ir savas komerciālās intereses, viss tiek vērtēts caur peļņas prizmu. Līdz ar to nākas strādāt pie tā, lai pārliecinātu, ka jārod abām pusēm pieņemams risinājums," atzina Abramovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad pārmaiņas gaidot arī abus pārējos ar Centrāltirgu saistītos uzņēmumus - Vidzemes tirgu un Āgenskalna tirgu.

"Vidzemes tirgū ar valdes lēmumu izveidojām darba grupu ar mērķi apzināt darba rezultātus un sagatavot priekšlikumus par tālāko apsaimniekošanas modeli. Lielākās izmaiņas gaida gaļas paviljonu, jo tā rekonstrukcija varētu būt spēcīgs atspēriens tirgus attīstībai. Investīcijas šajā projektā pagaidām vēl atturēšos minēt. Iedzīvotājiem nav jāuztraucas, ka tur kaut kas tiks "privatizēts", lai gan šādas runas izskan, redzot līdzšinējo nožēlojamu nojumju aizvākšanu. Teritorija tiek sakārtota, lai uzlabotos tirgus kopskats," sacīja Abramovs.

Viņš arī teica, ka šā gada otrajā pusē sāks detalizēti analizēt Āgenskalna tirgus darba rezultātus, kur būtiski apzināt ēku tehnisko stāvokli un to turpmāko izmantošanas perspektīvu.

Visu interviju ar Abramovu lasiet "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://nozare.lv/comments/item/13350C1B-820F-B96B-C008-5C947975BB64/).

Rīgas pašvaldības AS "Rīgas Centrāltirgus" dibināts 1930. gada 2. novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995. gada, pārvaldot arī Vidzemes tirgu un Āgenskalna tirgu.

Rīgas Centrāltirgus pamatkapitāls ir 10 028 363 eiro. Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju Centrāltirgus apgrozījums 2012.gadā bija 6,942 miljoni eiro salīdzinājumā ar 6,453 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa 2012. gadā bija 564 407 eiro salīdzinājumā ar 660 454 eiro zaudējumiem 2011. gadā. Tirgus nodarbina 198 darbiniekus.

Rīgas Centrāltirgus apsaimniekojamā zemes platība 2014. gadā ir 131 945 kvadrātmetri, ēku un būvju platība ir 57 831,90 kvadrātmetri.