Viedokļi

Āfrikas cūku mēra skartās saimniecības Kalniešu pagastā saimnieki neizpratnē par sērgas izplatību

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Krāslavas novada Kalniešu pagastā saimnieki, kas nu ir palikuši bez diviem aptuveni 50 kilogramus smagiem aprīlī paņemtiem sivēniem, aģentūrai LETA atzina, ka ir neizpratnē par infekcijas izplatību.

"Mēs šeit dzīvojam vieni paši, tuvākie kaimiņi - vairāku kilometru attālumā, cilvēki no malas īsi pirms slimības fakta konstatācijas pie mums nebija ciemojušies, tādēļ iespēja, ka infekciju būtu atnesis kās no malas, ir visai apšaubāma. Arī kontakts ar meža zvēriem ir maz ticams, jo sivēni dzīvoja kūtī, bet mājas pagalmā ir piesiets suns. Tāpat maz ticams, ka inficēšanās ar ĀCM notikusi ar barību, jo ēdiens pamatā ticis gatavots mājās uz plīts, vārot putras un kartupeļus," skaidroja saimniece Valentīna.

Visai skeptiski Valentīna vērtēja arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieku pieļautās versijas, ka infekciju pa gaisu ar barības atliekām būtu atnesušas vārnas vai arī paši saimnieki ar gumijas zābakiem no meža.

"Inficēto zābaku variants ir izslēdzams, jo kopš klasiskā cūku mēra konstatēšanas Dagdas novadā saimniecībā tikuši uzstādīti dezinfekcijas paklāji," skaidroja Valentīna.

Savukārt saimnieks Sergejs pieļāva, ka ĀCM sērga Latvijā tikusi ievazāta speciāli, lai kaitētu cūkkopības nozarei. Tāpat saimnieki neizslēdza versiju, ka infekciju uz saimniecību netīšām varētu būt atnesuši arī paši PVD darbinieki, kam, pildot savus darba pienākumus, ik dienas nākas apmeklēt daudzas saimniecības.

Lai veiktu nepieciešamās analīzes un sniegtu informāciju, PVD darbinieki Valentīnas un Sergeja saimniecību apmeklēja 7.jūlijā, bet slikti justies viens no sivēniem sāka 11.jūlijā. Šajā datumā tika izsaukts veterinārārsts un veiktas atkārtotas analīzes. Savukārt analīžu rezultāti kļuva zināmi pirmdien, kad saimniekiem piezvanīja atbildīgās personas un pabrīdināja viņus par gaidāmo dzīvnieku likvidāciju. Ap pusdienlaiku vairāku metru attālumā no saimniecības tika iekurts sārts, kurā tika sadedzināti abi sivēni.

"Šķirties no sivēniem bija ļoti žēl, aiz pārdzīvojumiem jutos ļoti slikti un dzēru sirds zāles," daloties atmiņās par vakar pārdzīvoto, aģentūrai LETA stāstīja Valentīna, piebilstot: "Nezinu, kā tagad būs ar iztikšanu, kur ņemšu gaļu. Sivēni ir nokauti, jaunus audzēt saimniecībā tagad laikam kādu gadu nevarēs. Veikalā pirkt? Cilvēks, kurš pieradis ēst mājas cūkas gaļu, kas nobarota ar putrām un kartupeļiem un kurai ir sava garša un smarža, diez vai vēlēsies pirkt gaļu veikalā, kur tiek pārdota galvenokārt lielās fermās rūpnieciski audzēto cūku gaļa."

"Viens mierinājums, ka par katru no sivēniem ir solīta 80-100 eiro kompensācija un aptuveni kubikmetrs dēļu kūtī izlauztās un sadedzinātās dēļu grīdas atjaunošanai," skaidro Sergejs.

"Laikam vīrs būs jāsūta zvejā, paldies Dievam, Daugava ir blakus un arī zvejošana vīram padodas," rādot fotogrāfijas ar Sergeja lomiem, uz atvadām joko saimniece.

Atšķirībā no Robežniekiem, kur aptuveni pirms divām nedēļām līdzīgā kārtā no savas mājas cūkas šķīrās kāda vietējā ģimene, Kalniešos atbildīgo dienestu pārstāvji bija krietni pastrādājuši, uzstādot gan brīdinājuma zīmes un dezinfekcijas baseinu, gan arī ierobežojot saimniecības teritoriju. Savukārt netālu no mājām dežurēja policijas ekipāža, kura pārbaudīja garāmbraucošo transportu, vai tajā karantīnas zonā netiek pārvadāta gaļa. Likumsargi rūpīgi pārmeklēja arī aģentūras LETA reportiera automašīnu.

Tuvojoties karantīnas teritorijai, uz autoceļiem LETA novēroja uzstādītas brīdinājuma zīmes, bet vietējā pašvaldībā bija pieejami bukleti ar informāciju par cūku mēri.