Viedokļi

PVD: Q drudža ierisinātājs vēl nav atrasts; uzturā būtu jālieto pasterizēts piens

Pagaidām Q drudža ierisinātājs vēl nav atrasts, 13. augustā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

PVD un Zinātniskā institūta BIOR speciālisti ir bijuši konkrētajās saimniecībās un ņēmuši paraugus, ierosinātājs vēl tiek meklēts, norādīja Balodis.

Viņš atgādināja, ka līdz šim neviens saslimšanas gadījums ar Q drudzi nav konstatēts - izmeklējumi uzrāda slimības ierosinātāja klātbūtni. Par šādiem gadījumiem nevajadzētu brīnīties, jo drudža ierosinātājs dzīvo apkārtējā vidē, piemēram, to var pārnēsāt ērces, atgādināja PVD ģenerāldirektors. "Būsim reālistiski, ik pa brīdim Q drudzis kādā saimniecībā tiks konstatēts," viņš sacīja.

Lai apsargātu veselību, iedzīvotājiem viņš iesaka uzturā lietot pasterizētu jeb karsētu pienu. Ja iegādāts svaigs piens, to vienkārši vajag uzkarsēt, teica Balodis.

Kā ziņots, vismaz divas zemnieku saimniecības Latvijā, iespējams, skāris Q drudzis - reti sastopama infekcija, kas var skart gan lopus, gan arī cilvēkus, 6.augustā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Patlaban ir aizdomas par infekcijas izplatību divās saimniecībās Kurzemē un Vidzemē. Vienā no tām ir 260, bet otrā aptuveni 400 lopu.

PVD veiktie izmeklējumi uzrāda slimības ierosinātāja klātbūtni, bet vēl nav veiktas galīgās analīzes, lai varētu droši apgalvot, ka drudža ierosinātājs tiešām cirkulē ganāmpulkā, ziņo raidījums.

Jūlija beigās par iespējamu Q drudža izplatību saimniecībās esot runāts lauksaimnieku un Valsts prezidenta tikšanās laikā.

PVD speciālisti norāda, ka līdz šim drudzis Latvijā nebija radījis nekādas problēmas, tomēr, ja govis tiešām slimo, iedzīvotājiem tas būtu jāzina.

PVD skaidrojums: Kas ir Q drudzis

Q drudzis ir zoonoze – slimība, ar kuru var slimot gan dzīvnieki (uzņēmīgi ir liellopi, aitas, kazas, cūkas, zirgi, kamieļi, suņi, vistas, zosis, baloži un citi dzīvnieki), gan cilvēki. Q drudža ierosinātājsC. burnetii ir pietiekami patogēns un kā rezervuārs dabā tam var kļūt vairāk kā 60 savvaļas zīdītāju dzīvnieku sugas, vairāk kā 50 putnu sugas, kā arī vairāk kā 53 ērču sugas no  Dermacenter, Amblyomma, Haemophylus, Hyalomma, Ixodes, Ornithodorus, Rhipicephalus dzimtas. Q drudža ierosinātāja dabīgie rezervuāri dabā ir grauzēji un ērces, kuri nodrošina to cirkulāciju un izplatību apkārtējā vidē. Tādēļ slimības uzliesmojumus visvairāk var novērot ērču un grauzēju bioloģiski visaktīvākajā periodā – pavasarī - lauksaimniecības dzīvnieku masveida atnešanās periodā, kā arī vasarā.

Uzņēmīgie dzīvnieki inficējas transmisīvi - caur inficētu ērču kodieniem, alimentāri – uzņemot kontaminētu barību vai ūdeni, kā arī aerogēni - pilienu infekcijas veidā vai tieša kontakta ceļā.

Ierosinātājs lokalizējas dzīvnieku piena dziedzeros, piena dziedzeru limfmezglos, dzemdē, placentā un auglī. Ierosinātājs no dzīvnieka izdalās ar pienu, placentu vai reproduktīvās sistēmas izdalījumiem grūsnības un laktācijas laikā.C. burnetiiarī ir atrodams fekālijās un urīnā, kā arī buļļu spermā.

Drudzis dzīvniekiem izpaužas ar temperatūras paaugstināšanos, izslaukumu samazināšanos un abortiem. Taču dzīvnieki var slimot arī bez acīmredzamām pazīmēm.

Q drudzi dzīvniekiem ārstē ar antibiotikām.

Lai novērstu Q drudža ierosinātāja C. burnetii ienešanu novietnē, ir jāievēro bioloģiskās drošības pasākumus, tai skaitā, novērst iespējamo mājdzīvnieku kontaktu ar savvaļas dzīvniekiem un putniem, un veikt efektīvu ērču un grauzēju apkarošanu gan novietnē, gan barības uzglabāšanas vietās, gan ganību teritorijā.

Ja liellopu ganāmpulkā tiek konstatēta dzīvnieku saslimšana ar Q drudzi, novietnei ir aizliegts nodot pienu un gaļu pārstrādei, jo Q drudzis tiek ārstēts ar antibiotikām un to atliekvielas paliek gan pienā, gan gaļā.

Kā ar Q drudzi var inficēties cilvēks?

Cilvēki ar Q drudzi visbiežāk inficējas kontaktējoties ar liellopiem, aitām un kazām, it īpaši šo dzīvnieku atnešanās laikā vai areogēni, bet iespējams inficēties arī alimentāri, lietojot uzturā kontaminētu nepasterizētu pienu vai citus kontaminētus pārtikas produktus.

Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka Q drudzis nav vienīgā zoonoze, ar kuru dzīvnieki var slimot, tādēļdrošāk uzturā ir lietot termiski apstrādātu pienu (govs un kazas).

Papildus informācija par Q drudzi cilvēkiem pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā internetā -http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/840/q-drudzis-un-ta-profilakse