Viedokļi E-Polā

Apsnigsim? DnB Nord Latvijas barometru lasot...

Lai gan šī vasara nāks ar Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem, iepriekš jau daudzreiz paustais apgalvojums, ka latvieši ir dziedātāju tauta, pašlaik tā kā nebūtu dzirdēts. Vai tāpēc, ka aukstā laikā balsis jāsaudzē? Vai tāpēc, ka “laiki grūti”, un tikai retais jūtas tik stiprs, lai joprojām rīkotos tā, kā māca tautasdziesma: “Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama”?

Bet kāpēc tad balsis netiek taupītas, uz gaidāmajām vēlēšanām arvien naskāk norādot un jau sākot sacensties par to, kurš vērienīgāk un skaļāk spēs solīt, iestāstīt, pārliecināt? Kāpēc to nedarām, šķendējoties par visu un visiem, sākot ar Staptautisko Valūtas fondu un Latvijas valdību un beidzot ar ceļu uzturētājiem un meža dzīvniekiem, kas, izmantojot saimnieka slinkumu nepasargāt jaunās ābelītes no ziemas sala, reizē arī nepasargā tās no nokļūšanas uz meža iemītnieku brokastu, pusdienu vai vakariņu galda? Un kāpēc esam gatavi aizgūtnēm stāstīt “kā mums neiet”, tikai retu reizi atzīstoties: “Viss kārtībā. Nav iemesla sūdzēties”? Vai tā rīkojamies piesardzības dēļ - lai kāds nenoskauž, lai nevienam citam netiek ne prieka kripatiņas no mūsu prieka?

Varbūt apsniegam? Varbūt grimstam arvien dziļākā pesimismā?

Tieši tā liek domāt jaunākajā “DnB Nord Latvijas barometra” numurā atrodamie fakti. Jā, protams, 1000 respondentu (vecumā no 18 līdz 74 gadiem) ir tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju, taču, kā norāda pētījuma autori, “izlase ir reprezentīva attiecībā pret ģenerālo kopumu”.

Tādējādi, uzdodot ikmēneša nemainīgos "DnB Nord Latvijas barometra" jautājumus, 2009. gada decembrī noskaidrots, ka nedaudz kritiskāk vērtēts gan Latvijas attīstības virziens kopumā, gan arī ekonomiskais stāvoklis. Proti - tikai 2% respondentu uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabojas, savukārt 27% pauduši viedokli, ka tā nemainās, kas ir par četriem procentu punktiem mazāk kā mēnesi iepriekš.

Tāpat decembrī, turpinot iepriekšējo mēnešu tradīciju, vairāk nekā 4/5 iedzīvotāju (83%) uzskata, ka Latvija attīstās nepareizā virzienā. Arī Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli 90% vērtē negatīvi. Turklāt 69% iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija turpina pasliktināties, bet novembrī tā domāja 64% aptaujāto.

Jau ierasti tiek pausta neapmierinātība ar Latvijas valdības darbu, un decembrī 52% bija pilnībā neapmierināti ar to.

Arī lielākā daļa iedzīvotāju (54%) decembrī savas ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli vērtējuši kā kopumā sliktu, bet 40% - kā viduvēju. Tikai 4% (!) norādījuši, ka tas ir labs. Savukārt 33% prognozē, ka viņu ģimenes finansiālais stāvoklis pasliktināsies. Maz iepriecinoša arī, vērtējot laba darba atrašanas iespējas Latvijā, jo 65% tās vērtē kā ļoti sliktas. Kopējā noskaņojuma indekss tāpat zems: -53.

Savukārt, prognozējot, kā būs mainījusies Latvijas ekonomiskā situācija pēc gada, 51% uzskata, ka tā būs pasliktinājusies, un tikai 13% domā, ka uzlabojusies...

Un tas viss decembrī, Ziemassvētku gaišumu gaidot un laimīgu Jauno gadu cerot? Kā paši sevi raksturosim tagad, kad ziema vēl bargāk sevi apliecina? Jo viss notiek kā par spīti - gan sniegi dziļi, gan sals lielāks nekā pagājušoziem un vēl vairākas gadskārtas pirms šīs. Tātad biezākam apģērbam nauda jāatrod un lielāki apkures rēķini jānomaksā... Savukārt kurnētājiem jauns iemesls paust savu neapmierinātību un ziemas noturībā vainot to pašu Starptautisko Valūtas fondu un, protams, Latvijas valdību, kura, lūk, nav mums sarūpējusi citus klimatiskos apstākļus...

Jā, it kā ir īstais brīdis dungot kaut ko no savulaik populārās dziesmiņas par Fledermausi, un paklausīt prātīgu cilvēku ieteikumam: “Satinieties, aptinieties” (lai nenosaltu). Arī cita turpat paustā doma: “Aizkorķējiet ausis!” mūsu ikdienu var darīt vienkāršāku un ērtāku. Piemēram, pateikt priekšā ikrīta apspriežamos pamatjautājumus (“Nu, nenosali?”, “Mašīnu izdevās iedarbināt?”, “Mājās tev silti?”, “Vai bērniem rīt jāiet uz skolu?”, “Dzirdēji? Sola, ka būšot vēl aukstāks...” u. tml.).

Taču nebūtu lāgā, ja mēs, neierasti lielā aukstuma samulsināti, ļautos vēl lielākam pesimismam un piemirstu, ka dienas skrietin skrien uz priekšu, un pat kalendārs, tik tiko pilns ar divpadsmit mēnešu lapām, nu jau par vienu plānāks.