Viedokļi E-Polā

Par baltiem palagiem un Baltijas jūru

Nemaz ne tik sen lielas pasaules daļas uzmanība bija pievērsta ANO klimata 15. konferencei Kopenhāgenā (Dānija, 2009. gada 7.-18. decembris) un valstu līderu vismaz vārdos skaļi apliecinātajiem centieniem situāciju pozitīvi mainīt. Ja atceramies, konference nebija pat beigusies, kad visās valodās rakstošie vai raidošie plašsaziņas līdzekļi gandrīz vai sacentās, kurš kuru pārspēs, ziņojot, ka samits nesis tikai vilšanos, ka tā bijusi “pilnīga katastrofa” un “apkaunojoša un milzīga kļūda”.

Jā, ASV, Ķīnas, Dienvidāfrikas, Brazīlijas un lielāko Eiropas valstu izstrādāto konferences gala deklarāciju nabadzīgākās valstis atteicās parakstīt (kopīgo vienošanos parakstīja tikai 25 valstu līderi, un tajā nekas nav minēts par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdes ierobežojumiem). Taču arī bagātāko valstu līderi atzina, ka vienošanās klimata problēmas neatrisinās, ka tā nav ideāla, un, jebkurā gadījumā, lai būtu pamats runāt par kaut kādiem uzlabojumiem, darāmā vēl bezgala daudz.

Izdzirdot šo atzīšanos, protestētāji, klaigātāji un visdažādākie vides aktīvisti (gan īstie tās aizstāvji, gan pašlabuma meklētāji) dubultoja savu enerģiju, norādot, ka tieši tur, lūk, meklējams īstais vainīgais gan konferences mērķu nesasniegšanā, gan klimata problēmu radīšanā... Diemžēl arī Latvijas plašsaziņas līdzekļi tiražēja pārliecību, ka tieši valdības ir vienīgās par visu atbildīgās, un sabiedrībai labpatika domāt tāpat. Bet tie daži viedokļi, kas ietvēra domu sākt pašiem ar sevi, mainot savus patērētāju un izmantotāju paradumus, netika uzskatīti par vērā ņemamiem.

Turklāt tos joprojām negribam sadzirdēt.

Tāpēc arī Helsinkos (Somijā) nupat notikušais Baltijas jūras rīcības samits (BSAS), kura mērķis bija apvienot valsts, privātā un sabiedriskā sektora resursus un potenciālus Baltijas jūras saglabāšanai, līdzinājās daudzreiz redzētai šo jūras valstu pirmo personu un kārtējās darba grupas (rīcības grupas, komitejas, komisijas utt.) spilgtāko pārstāvju sevis demonstrēšanai televīzijas kameru priekšā, iespējami izteiksmīgāk un rūpju pilnu vaigu nolasot iepriekš sagatavotus daiļskanīgus paziņojumus.

Jā, ne reizi vien tika atgādināts fakts, ka apmēram 90 milj. cilvēku 14 Baltijas jūras baseina valstīs ir atkarīgi no šīs vides, tāpat fakts, ka šī jūra ir daudznacionāla mēroga apkārtējās vides krīzes piemērs... Tāpat tika daudzināts, ka šo problēmu iespējams atrisināt tikai plaši sadarbojoties, taču vispirms valstīm jāvienojas par svarīgiem jautājumiem politiskajā līmenī... Turklāt samita laikā prezentētās valsts un privātā sektora īstermiņa apņemšanās (tiks īstenotas tuvākajā laikā, vai pašlaik jau tiek īstenotas. Baltijas jūras saglabāšanai) braši kāpa pāri simtam (137).

Arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers BSAS 10. februāra rīta plenārsesijā, uzrunājot samita dalībniekus, informēja par Latvijas ieguldījumu Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā, minot piecas galvenās mūsu valsts apņemšanās. Vispirms prezidents uzsvēra, ka Baltijas jūras rīcības plāna prioritātes ir iekļautas Latvijas vides politikas pamatnostādnēs. Tāpat Latvija ir izstrādājusi četrus upju baseinu menedžmenta plānus, lai samazinātu Baltijas jūras eitrofikāciju (ūdens bagātināšanu ar organiskajām vielām) no mūsu virszemes ūdeņiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta vides politikas koordinācijai Baltijas jūras jautājumos gan pašā Latvijā, gan sadarbojoties ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Latvija arī aktīvi piedalīsies Eiropas Savienības (ES) pētniecības programmā “BONUS” par jūras vides izpēti. Bet jau no šāgada 1. jūnija Latvijā tiks aizliegta to mazgāšanas līdzekļu tirdzniecība, kuros fosfātu līmenis pārsniedz 0,5%.

Es nešaubos, ka jebkuras šīs apņemšanās (gan mūsu 5, gan visu 137) pamatdoma - glābt Baltijas jūras ekosistēmu - ir visnotaļ slavējama, un jebkura no tām arī visiem spēkiem īstenojama. Taču es skaidri zinu, ka jūru neglābs nedz 100, 500 vai pat desmiti tūkstoši apņemšanos, ja mēs, pat visus spēkus veltot cīņai ar sekām, nesadūšosimies un nesāksim meklēt cēloņus, kāpēc tā notiek, un novērst tos. Tieši mēs katrs (arī savās vannasistabās vai virtuvēs plašu ķīmisko mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas arsenālu diendienā aktīvi lietojot), ne vien valdības, parlamenti un “zaļās domāšanas” aktīvākie piekritēji.