Citas ziņas sadaļā
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Kūtrim būšot jāatvainojas
Viedokļi E-PolāSandra Kalniete: Latvija nokavē savu interešu aizstāvības galveno posmuSandra Kalniete, Eiropas parlamenta deputāte, darbojas EP Lauksaimniecības komitejā, www.nra.lv
01.04.2010 Latvijai ir izveidojusies nepareiza risināmo jautājumu koordinācija ar ES. Galvenā koordinatora funkciju ir uzņēmusies Ārlietu ministrija, bet tā diez vai varētu uzņemties galveno lomu. Manuprāt, ir jāizveido sekretariāts tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, kur vislabāk zina, kā lauksaimniecības vai citu sfēru jautājumi ierakstās kopējās politikas kontekstā. Pagaidām, ja Latvijas atašejs ES institūcijās uzraksta ziņojumu ministrijai, piemēram, "klīst baumas, ka vistu olām būs jābūt rombveidīgām", tas tiek nolikts atvilktnē. Un tā tas notiek arī katru nākamo reizi. Un galu galā Latvija nokavē savu interešu aizstāvības galveno posmu, kā tas, piemēram, notika ar CO2 emisijas kvotām. Latvijas institūcijas sāk pieslēgties interešu aizstāvībai mirklī, kad tas ir Eiropā nonācis līdz galvenajam lēmumam, bet tad vairs tam nav nekādas nozīmes ministrs var doties uz Briseli ar vārdiem "mēs vai nu mirsim, vai uzvarēsim", bet galu galā atgriežas mājās dzīvs un bez uzvaras, jo ministru līmenī vairs par tādām lietām nerunā. Ja līdz šim dienesti nav sekojuši interešu aizstāvībai, tad ministrs izskatās diezgan muļķīgi. Kamēr Latvijā nebūs izveidojusies sava sistēma, kā aizstāvēt savas intereses Eiropas institūcijās, tikmēr mums savas stingras pozīcijas nebūs, tikai atrakstīšanās. ES lauksaimniecības politikā un lauksaimniecības finansēšanas modelī nekādas izmaiņas nevar notikt līdz 2013. gadam. Taču ir sākusies jauna diskusija par finansēšanas modeli pēc šā 2013. gada, un šeit Latvija ir izstrādājusi savu pozīciju taisnīgākai sistēmai, kas nenostādīs mūsu lauksaimniekus sliktākā kontekstā par citiem Eiropas Savienībā. Latvijas intereses ir, lai pamatā tiktu novērsta tāda līdzmaksājumu sistēma, kas ļauj grieķu zemniekam saņemt 600 eiro par hektāru, bet Latvijas 80 eiro par hektāru. Šobrīd mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, es regulāri tiekos ar ministrijas pārstāvjiem, ar atašejiem, kā arī ar dažādām lauksaimnieku organizācijām ja tas tā turpināsies, mums ir labas izredzes aizstāvēt savu pozīciju. |