Citas ziņas sadaļā
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Anderss: Atbalstu gana radikālo sadales tīklu tarifu politikas maiņu
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
ATR_2020 - patiesā valsts nozagšana
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
ATR-2020 un iedzīvotāju kopienas
Viedokļi E-PolāKomentārs par "Zemnieku saeimas" paziņojumuRoberts Ķīlis, Valsts prezidenta kanceleja
21.04.2010 Izlasot Zemnieku Saeimas paziņojumu par Latvijas 2030 izstrādāja prognozēm par Latvijas lauksaimniecības attīstības prognozēm, pamatīgi samulsu. Joks vai PR eksperiments, lai kāds students varētu pabeigt diplomdarbu par sabiedriskās komunikācijas līkločiem Latvijā? Vai drīzāk īpaši pavirša pārstāstu ārkārtīgi dīvaina interpretācija? Izlasot Zemnieku Saeimas paziņojumu par Latvijas 2030 izstrādāja prognozēm par Latvijas lauksaimniecības attīstības prognozēm, pamatīgi samulsu. Joks vai PR eksperiments, lai kāds students varētu pabeigt diplomdarbu par sabiedriskās komunikācijas līkločiem Latvijā? Vai drīzāk īpaši pavirša pārstāstu ārkārtīgi dīvaina interpretācija? Situācijas rekonstrukcija izskatās šādi. 16. aprīli Lauku atbalsta dienesta desmitgades jubilejas konferencē uzstājos ar referātu Lauki - dzīves, darba un atpūtas vieta nākamajā desmitgadē. Šajā referātā otrais slaids bija citāts no paša uzrunas 2009. gada (!) konferencē, kurā bija jautājums, vai atsevišķām lauku saimniecībām Latvijā lauksaimniecība nekļūs par hobiju. Atsevišķām lauku saimniecībām nevis Latvijas lauksaimniecībai! Citāts no gada vecas runas pilnīgi citā kontekstā, jo šī gada runas centrā bija cita tēma - dzīves kvalitātes salīdzinājums pilsētā un laukos un kādas aktivitātes dzīves kvalitātes uzlabošanas virzienā veicamas laukos (!!! nevis lauksaimniecībā); kā laukos kā dzīves vietā varētu vērst par labu negatīvās demogrāfiskās un pakalpojumu tendences. Kā izmantot dažādus uz pilsētniekiem vērstus pakalpojumus (piemēram atpūta pie dabas krūts, ceļošana, veselības un rehabilitācijas tūrismu), kā izmaiņas lauku dzīvē var ietekmēt latviešu identitāti, kāda ir lauku un pilsētu saistība. Par lauksaimniecības struktūru vai pārtikas ražošanas nākotni es vispār nerunāju. Es runāju, ka lauku attīstību nekādi nevar atstāt tirgus varā, ka pašreizējā Latvijas ekonomikas struktūra neveicina ilgtspējīgas mērenas iztikšanas saimniekošanu laukos. Es minēju sekmīgus !! piemērus, kā, mērķtiecīgi rīkojoties, var panākt pozitīvu lūzumu lauku depopulācijas un ekonomikas lejupslīdes tendencēs, atsaucoties uz britu ziņojumu The State of Countryside 2008. Es patiešām arī esmu aktīvi dažādās auditorijās aicinājis veidot Latvijas lauku ilgtermiņa stratēģiju jeb Lauku atjaunotnes plānu, kas pavadītu valsts kopējo stratēģiju Latvija 2030. Ne tikai aicinājis, bet savu iespēju robežās arī jau strādājis pie konkrētu redzējumu piedāvājuma. Piemēram, vērtējot Zemgales reģiona ekonomiskās attīstības perspektīvas kopā ar darba grupas dalībniekiem aprīlī esam vērtējuši iespējamos trīs virzienus lauksaimniecības attīstībā - liela mēroga (daudzi tūkstoši ha) industriāla apjoma lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādi, nelielo saimniecību bioloģisko lauksaimniecību un izejvielu ražošanu augstas pievienotās vērtības nozarēm, piemēram auzas vai linu audzēšanu farmācijas, ķīmiskās rūpniecības vai kosmētikas produkcijas ražotnēm. Esam sprieduši, ka Latvijā pastāv joprojām augsts pieprasījums pēc vietējās pārtikas produkcijas un vērtējuši, kādās formās šo pieprasījumu uzturēt un nodrošināt. Varu vienīgi aicināt Zemnieku Saeimu pirms nākošajiem paziņojumiem iepazīties ne tikai ar mediju pārstāstiem (iespējams vienas ziņas!), bet, ja vien nav grūti, painteresēties par pašiem avotiem. Tomēr varu arī apsveikt Zemnieku Saeimu par sarunas uzsākšanu par lauksamniecības ilgtermiņa nākotni. Protams, būtu bijis labāk, ja pievērstos tajā pašā 16.aprīļa konferencē citā referātā iztirzātajam jautājumam, kādēļ ES maksājumu atdeve Latvijā ir vairakkārt zemāka nekā daudzās mūsu kaimiņvalstīs ES, nevis vienam pilnīgi citas runas pilnīgi citā sakarā demonstrēta citāta slaida "apspriešanai". Šādi gan šī ļoti vajadzīgā saruna aizies strupceļā. Jo ko gan nopietni var diskutēt, ja pozīcijas balsta uz baumām. Valsts prezidenta kanceleja |