Viedokļi E-Polā

Lauku attīstība - Latvijas prioritāte

Laikrakstā "Latvijas Avīze" publicēts zemkpības ministra Jāņa Dūklava skatījums uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares attīstību.

Pēdējo gadu tautsaimniecības rādītāju analīze liecina - Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares šobrīd ir lielākie Latvijas produkcijas eksportētāji. Tātad nozīmīgas nozares, lai Latvija pēc iespējas ātrāk izkļūtu no ekonomiskās recesijas. Turklāt - kas ir īpaši būtiski tās nodrošina ar darba vietām vairākus simtus tūkstošus cilvēku. Tādēļ esmu pilnīgi pārliecināts - šīm nozarēm - lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai, lauku attīstībai kopumā jābūt vienām no valsts kopējās attīstības prioritātēm.

Zemkopības ministrija, kas šobrīd būtībā atbild ne vien par nozarēm kā valsts tautsaimniecības sistēmas sastāvdaļu, bet arī par lauku reģionu attīstību kopumā, jau līdz šim ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai stabilizētu situāciju lauku reģionos, lai palīdzētu lauksaimniecībā nodarbinātajiem attīstīt uzņēmējdarbību un iespējas saņemt resursus saimniecību attīstīšanā. Tostarp gribu īpaši uzsvērt, ka, meklējot iespējas atbalstīt ražošanu, mēs neesam aizmirsuši arī par mazajām saimniecībām, kas ir nozīmīga lauku dzīvesveida sastāvdaļa. Latvijas laukiem ir vajadzīgi visi - gan lieli, gan mazi lauksaimniecības produkcijas ražotāji, arī tie, kam dzīvošana laukos ir dzīvesveids, lai nodrošinātu sakoptu vidi un saglabātu kultūras un vēsturisko mantojumu.

Protams, lai stabilizētu situāciju Latvijas laukos un nodrošinātu lauku reģionu iedzīvotāju pārliecību par nākotni, nepieciešama nopietna un izsvērta lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības programma. Jau tagad es varu nosaukt veselu virkni jau tuvākajā laikā risināmu uzdevumu.

Lauksaimnieciskā ražošana, kooperācija starp nozares dalībniekiem, apvienošanās konkurētspējīgās tirgus vienībās. Risinot šo uzdevumu, vispirms būs nepieciešams pārliecināt pašus lauksaimniekus un mežsaimniekus par apvienošanās nepieciešamību. Tas nozīmē arī ražošanas un pārstrādes sistēmas pārorientāciju uz ekonomiski izdevīgāku un pamatotāku saimniekošanu.

Meža likuma pieņemšanu jaunā redakcijā, lai nodrošinātu ilglaicīgu un ekonomiski pamatotu meža resursu izmantošanu.

Zivsaimniecības kā Latvijai vēsturiskas un tradicionālās nozares pastāvēšanas nodrošināšana, aizstāvot maksimāli iespējamās nozvejas kvotas.

Meža un lauksaimnieciskās zemes pirkšanas procesa noteikumu izstrāde, kas nodrošinātu priekšrocības zemes pirkšanā mūsu saimniekiem.

Garantiju aģentūras un Kredītfonda reāla darbošanās lauksaimnieku interesēs.

Un visbeidzot - ilgtermiņa valsts stratēģijas pamatprincipu izstrāde lauku un lauksaimniecības attīstībai, ieskaitot arī valsts reģionu viendabīgāku un sabalansētāku attīstību, veicinot reālu policentriskas valsts izveidi.

Šie darbi nav veicami tikai ar Zemkopības ministrijas spēkiem vien - arī Saeimai, valdībai kopumā un visai sabiedrībai jāsaprot, ka zemkopības nozarei un lauku attīstībai kopumā ir svarīga loma valsts nākotnē. Tāpēc es aicinātu visus Latvijas iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt visu Latvijas politisko spēku programmas, pievēršot uzmanību tiem politiskajiem piedāvājumiem, kuros lauku attīstības jautājumiem pievērsta liela uzmanība, turklāt piedāvātie risinājumi ir reāli un saprotami. Nereti aiz „ekonomiskajām programmām", kurās dominē solījumi un nākotnes vīzijas ar skaitļu miljoniem un darbavietu tūkstošiem, nav redzams cilvēks, nav redzama lauku saimniecība, kurā dzīvo un strādā dzīvi cilvēki. Taču pirmajam un galvenajam uzstādījumam jābūt tādam - kā mūsu izstrādātās programmas un izvirzītie mērķi ietekmēs Latvijas lauku reģiona iedzīvotāju, lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kā programmu realizācija palīdzēs kopumā atkopties Latvijas laukiem.