Citas ziņas sadaļā
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Anderss: Atbalstu gana radikālo sadales tīklu tarifu politikas maiņu
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
ATR_2020 - patiesā valsts nozagšana
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
ATR-2020 un iedzīvotāju kopienas
Viedokļi E-PolāLauksaimniecības komisārs: Nebūs vienotu lauksaimniecības maksājumu no 2014. gadaLeta-Nozare
29.04.2010 No 2014. gada nebūs vienota fiksēta atbalsta lauksaimniecībai visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. To intervijā "Latvijas Avīzei" teicis ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs. Atbildot uz jautājumu par Latvijas zemnieku diskriminēšanu, maksājot tiem vismazākos atbalsta maksājumus, komisārs skaidroja, ka nevēlas komentēt kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes virzienu, kamēr nebūs uzklausījis visu dalībvalstu domas. Taču viņš uzskata, ka tiešo maksājumu sistēma ir jāpadara daudz uzticamāka, taisnīgāka un caurspīdīgāka. "Taču es nerunāju par vienotu, fiksētu atbalstu visām ES dalībvalstīm, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Mans mērķis ir atteikties no vēsturiskajiem kritērijiem, pēc kuriem valstīm tiek noteikti tiešie maksājumi. Tie varbūt varēja būt būtiski reformas laikā 2003. gadā, taču nebūs atbilstoši nākotnē. Es rēķinos ar to, ka tas nebūs viegli un būs nepieciešama zināma līdzekļu pārdalīšana ne tikai dalībvalstu starpā, bet arī starp noteiktiem sektoriem noteiktās valstīs. Taču ir ārkārtīgi svarīgi atrast objektīvākus un saprotamākus kritērijus, ja mēs vēlamies turpināt saņemt nodokļu maksātāju atbalstu šim instrumentam," skaidroja Čološs. Viņš norāda, ka pārtikas ražošanai paliks galvenā loma Eiropas lauksaimniecībā, tādēļ jākoncentrējas uz to, lai padarītu saimniecības konkurētspējīgākas tā, lai galvenos ienākumus nestu tirgus. Taču tas ir jāpanāk ilgtspējīgā ceļā. Komisārs uzsvēra, ka Eiropas lauksaimniecība nodrošina daudz vairāk nekā tikai pārtiku. Sabiedrības labumu nodrošināšana nākotnē kļūs aizvien nozīmīgāka, īpaši runājot par dabas resursu - ūdens, augsnes un enerģijas - izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un klimata izmaiņām. Tie ir labumi, kurus tā vienkārši nevar kompensēt ar tirgu. |