Viedokļi E-Polā

Iveta Šulca: Latvijas sarunu pozīcija un taktika izšķirs sarunu iznākumu par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar biedrību „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” (LLKA) un biedrību „Zemnieku saeima”(ZSA) šā gada 25. novembrī organizēja preses konferenci, kurā EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca informēja par EK sagatavoto paziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada. 

Ja veikli un prasmīgi strādās Latvijas lobijs un rūpīgi tiks izstrādāta sarunu pozīcija un stratēģija, tad ir iespējams, ka zemniekiem nākamo septiņu gadu periodā tiks noteikti izdevīgāki Eiropas Savienības (ES) platību maksājumi, preses konferencē atzina Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

"Ja Latvija prasīs godīgus un vienlīdzīgus tiešos maksājumus, es neredzu problēmu, lai šis princips tiktu iedzīvināts arī kopējās lauksaimniecības politikas dokumentos," uzsvēra Šulca.

Rezultāts esot atkarīgs no tā, kā tiek definēta valsts pozīcija, vai būs profesionālu organizāciju atbalsts. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs jau esot pateicis, ka pašreizējā situācija ir netaisnīga un šāda situācija pēc 2013. gada nedrīkst pieļaut.

"Tā ir diplomātiska prakse un prasme pierādīt savu viedokli, jo ar šprotu direktīvas sarunām Latvija tikko pierādīja, ka, sniedzot labus argumentus, dalībvalstis ieklausās, un Latvija turpinās šprotu ražošanu," skaidroja Šulca.

"Mans aicinājums ir rūpīgi pārdomāt, kāda ir Latvijas nacionālā pozīcija un kāda ir stratēģija sarunām, jo visas iespējas ir nodrošināt vienādus tiešos maksājumus," viņa uzsvēra.

Par KLP nākotni lauksaimnieku skatījumā viedokli izteica biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš atzina, ka vienādus tiešos maksājumus panākt visās ES valstīs nevarēs panākt. "Atšķirības būs, un to esam sapratuši, taču mūsu mērķis ir panākt izlīdzinātākus maksājumus, jeb mazāko un lielāko saņēmēju atšķirība nedrīkst pārsniegt noteiktu procentu, jo patlaban šī atšķirība ir desmit reižu," sacīja Lazdiņš.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis Edgars Ruža atzina, ka Francija un Vācija, kas ir lielie lauksaimniecības budžeta veidotāji, "protams, cīnīsies, lai viņu lauksaimniecībā paliek vairāk naudas, taču mums ar nagiem un zobiem jācīnās, lai varētu vairāk no šī pīrāga dabūt. Diezgan droši gan ir, ka vienādus maksājumus panākt nevarēsim."

Latvijas pozīcija ir jāformulē līdz nākamā gada janvārim, un tad turpināsies sarunas ES galvaspilsētās, kur attiecīgi valstis lobēs savu pozīciju.