Viedokļi E-Polā

Zaļāka saimniekošana sadārdzinātu pārtiku

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) intervijā laikraksta Diena reportierei Ilzei Zālītei

Valdības deklarācijā lauksaimniecības sadaļā kā pirmais uzdevums minēts ES tiešmaksājumu izlīdzināšana no 2013. gada, ko arī jūs esat minējis kā savu prioritāro darbu. Varat pateikt, cik lielā mērā šie maksājumi izlīdzināsies, jo zināms, ka augstākie maksājumi ES ir sešas reizes lielāki nekā Latvijā saņemtie?

Par cik, to šobrīd nevar pateikt neviens. Šobrīd ir liels sasniegums, ka vecās ES valstis ir pateikušas, ka šie tiešmaksājumi ir jāizlīdzina, jo sākumā tādas domas nevienam nebija. Pēdējās tikšanās laikā beidzot arī Francija pateica, ka tiešām šie tiešmaksājumi ir netaisnīgi un ka tos vajadzētu izlīdzināt. Ko nozīmē taisnīgi? Tas nenozīmē vienādus maksājumus. Par to gan saruna nekad nav bijusi. Runa ir par izlīdzināšanu. Te parādās nākamais jautājums – kā izlīdzināt? Šajā vietā pašlaik ir "stop". Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar trim iespējamajiem izskatāmajiem virzieniem. Pirmais ir esošās politikas piefrizēšana. Otrs ir par mērķtiecīgāku un ilgtspējīgāku politiku. Tas ir vistuvāk, jo tur parādās, ka tiešmaksājumu sistēma jeb finansējums starp valstīm jāpārskata, jāpadara līdzīgāks. Trešais ir pavisam radikāls, kur ir runa par tirgus pasākumu likvidāciju un tad tur vispār neko daudz nevienam nevajadzētu maksāt.

Varbūt tā arī būtu jādara, jo tomēr no ES budžeta tiek tērētas milzu naudas lauksaimniecības subsidēšanai?

Manā skatījumā mums ir bīstami arī visi tie piedāvājumi, ka no ES budžeta varētu maksāt mazāk, bet no katras valsts budžetiem atļaut maksāt vairāk.

Par to arī šobrīd ir diskusija?

Diskusija ir par visu. Ko jūs tur pasakāt, par to iespējama diskusija. Par tiešmaksājumiem no 2013. gada desmit valstis ir apmēram līdzīgās domās. Mēs pat ar lietuviešiem un igauņiem neesam pilnīgi vienādās domās, taču ļoti tuvu.

Kādos jautājumos domas atšķiras?

Tās problēmas pašreiz vēl virmo gaisā un vēl diezgan ilgi virmos. Nākamās tikšanās laikā decembra vidū komisārs [ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs] nāks klajā ar sešiem punktiem, par kuriem varēsim jau tuvāk diskutēt. Tas būs paziņojuma turpinājums, kur jau būs precīzāk pateikts, par ko EK ieteiktu mums vairāk diskutēt. Minētās trīs versijas ir tik izplūdis teksts, ka rodas bažas, vai tik nevelk uz to pusi, ka neko īpaši negrib mainīt, nedaudz piefrizēt un teikt, ka ir notikušas lielas pārmaiņas (..) Vēl ir nākusi klāt tā saucamā zaļā komponente. Cik tad zaļu to lauksaimniecību gribam būvēt.

Tas nozīmētu ierobežojumus ķimikāliju lietošanā?

Tajā skaitā. Saprotiet, tas viss kopā jāsaista ar ekonomiku. Ja mēs to varam atļauties un sabiedrība kopumā akceptē, ka mēs to darām, tad rodas jautājums, kas par to maksās. Kā parādās šāds jautājums, tā iestājas klusums.

Ja lauksaimniecība kļūs zaļāka, tad arī produkti būs dārgāki?

Tieši tā. Raža būs mazāka. Piemēram, vai no lauka iegūs 40 centneru vai 90 centneru graudu, kombainam tāpat būs jānobrauc viss lauks, bet izmaksas par degvielu, amortizāciju un viss pārējais gulsies uz tiem 40, nevis 90 (..) Diskusijas ir gan par zaļumu, gan par saimniecību lielumu. Piemēram, ir paredzēta viena programma mazajiem zemniekiem, ka varētu pavērsties pret viņiem ar kādiem speciāliem atbalstiem lauku vides ainavas saglabāšanā. Skan ļoti labi, bet te parādās jautājums – kas Eiropas mērogā ir mazais zemnieks? Ja neatļaus valstīm pašām definēt šo jautājumu, tad nevienosimies.

Vai kādu nozari pēc 2013. gada iecerētās reformas nesagaida cukura nozares liktenis?

Nē. Par to ir pilnīgi skaidrs. Sabiedrībai pārtika ir vajadzīga un arvien vairāk. Gandrīz puse ES budžeta ir laukiem, un tā ir tā lielā diskusija, ka nevajag šo budžetu būtiski mazināt.

Vecās ES valstis vairs negrib tik daudz maksāt kopējā ES budžetā. Tādā gadījumā naudas būtu mazāk un būtu jāizšķiras, kam dot vairāk – kohēzijai vai lauku attīstībai. Jums ir bažas, ka varētu mazināt atbalstu lauksaimniecībai un par cik?

Pēc komisāra teiktā, samazinājums varētu būt, bet ļoti neliels (..) Saprotiet, komisārs neko tādu nesaka, kas politiski varētu tikt tulkots, kā katrs grib. Tad viņš labāk nesaka neko. Komisārs vienīgi atļāvās pateikt, ka par lauksaimniecību bijusi ļoti smaga saruna komisāru starpā. Tātad jāgaida saruna decembra vidū, kad uzzināsim vairāk.

Parunāsim par zemēm. Šķiet, nākamgad maijā beidzas pārejas periods ierobežojumam ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā – vai un kad šie ierobežojumi tiks pagarināti?

Valdība ir atbalstījusi termiņa pagarinājumu, un jautājums ir pie deputātiem. Ierobežojumu termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem, bet tas ir maksimums. Pēc tam vairs nekādi pagarinājumi nav iespējami (..) Aizliegt ārzemniekiem pirkt zemi Latvijā nav iespējams, jo Eiropā zemes tirgum jābūt brīvam.

Tomēr, cik šie ierobežojumi ir efektīvi, jo ārzemnieki netieši var tikt pie zemes Latvijā?

Domāju, ka nav ļoti efektīvi, jo šobrīd, pielietojot vienu otru shēmu vai viltībiņu, zemi, protams, var iegādāties. Nebūs labi, ja sākšu stāstīt, kā to var izdarīt, taču visi, kas grib, to noteikti var uzzināt. Protams, ir jāsaprot atšķirības cenās zemēm Latvijā un vecajā Eiropā. Esmu sācis runāt, ka ir jārada fonds, kur ar bankas starpniecību uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem cilvēkiem, piemēram, par 2% kā Polijā, tiktu dota iespēja iegādāties zemi pie nosacījuma, ja to izmantos lauksaimniecībai, arī mežsaimniecībai.

Tā būtu līdzīga tai programmai, kur uz izdevīgiem procentiem jau varēja iegādāties zemi?

Tā programma ir arī tagad. Tikai tur dod iespēju apmaksāt kredītprocentus un ne jau visus. Piemēram, ja ir paņemts kredīts par 8%, tad pusi jeb 4% apmaksā. Svarīgi ir, lai procenti, ko banka uzliek, ir ļoti zemi. Šiem procentiem vajadzētu būt tikpat zemiem kā poļiem. Saprotu, ka patlaban to būtu grūti izdarīt, jo naudas valstij nav.

Kur nākamgad Zemkopības ministrijā taupīs?

Trīs miljoni latu jāietaupa uz subsīdijām, kur jau tā maz naudas. Nāksim kopā konsultatīvajā padomē un tad kopā ar visām lielajām lauksaimnieku organizācijām lemsim, kam noņemt. Mēs šos samazinājumus nenoteicām. Finanšu ministrija veica aprēķinus un iedeva šos ciparus (..) Tas nav lineārs grieziens, tas noteikts pēc auditu vērtējumiem, sociālo partneru vērtējumiem…

Mums ir vietas, ko mēs nekādi nedrīkstam aiztikt. Vienu varu pateikt, kas nav aizskarama. Tā ir kritušo dzīvnieku savākšana un utilizēšana. Tur ir saistības ar Eiropu, un tas saistīts vispār ar Latvijas pārtikas eksportu kopumā. Ja parādīsies, ka kādi gudrinieki kaut kur mežmalā pa kluso noraks lopus un tas nāks gaismā, mums būs lielas nepatikšanas.

Ja nemaldos, funkciju auditā tieši bija ieteikts taupīt uz kritušo dzīvnieku savākšanai paredzētās naudas rēķina?

Tāpēc neizteikšos par šo auditu. Uzskatu, ka funkciju auditā ir jāpieaicina profesionāli cilvēki, kas pārzina nozari un saprot sekas. Šeit, ņemot vērā arī samazinājumus mežu ugunsdzēšanai, nevaru teikt, ka šis audits ir veikts ļoti saprātīgi, izvērtējot riskus valstij.

Deklarācijā teikts, ka pārskatīsiet nacionālo subsīdiju programmas? Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina?

Vairāk jāpievēršas ražošanai un kvalitātei. Daudz jau vairs nav ko pārskatīt, tik maz ir palicis. Tām funkcijām, ko vienkārši nedrīkstam nedarīt, arī sanāks. Tiem pašiem kritušajiem dzīvniekiem, arī ciltsdarbam, lai ganāmpulks būtu kvalitatīvs. Saprotiet, tas trakākais ir tas, ka mēs esam ļoti mazi un arī apkārt mums nav lieli. Ja mēs nelielajā tirgū būtiski pasliktinām jeb sadārdzinām savu produkta ražošanu, mēs tajā tirgū zaudējam. Pieņemsim, ja Lietuvai visu to apmaksās valsts, bet mums viss ciltsdarbs, kritušie dzīvnieki un tā tālāk būs jāapmaksā pašiem lauksaimniekiem, tad mūsu gaļas un piena cena tirgū būs nekonkurētspējīga. Tātad veikalā, piemēram, latviešu piena paka maksās par 10 santīmiem vairāk. Ko tad pirks cilvēki? Protams, ka lētāko, jo kvalitāte jau nemazināsies. Tāpēc saku, ka nevaram būtiski atšķirties savā starpā.

Arī runājam par vietējā tirgus aizsardzību, bet tur arī nevaram izlekt ārā no pārējās Eiropas. Mums uzņēmēji saka, ka vajag aiztaisīt tirgu. Kā mēs to aiztaisīsim, vai uz robežas saliksim, kas durs riepas pušu mašīnām? Varam veikalos kontrolēt produktu kvalitāti, marķējumu, ko darām un darīsim vēl vairāk. Notiek visādas šmaukšanās ar šīm lietām. Nopērk lielus daudzumus, pārfasē mazākos. Uzraksta, ka tas ir tas, bet tur galīgi nav tas.

Kas dabūs ES atvēloto naudu piena nozarei, par kā sadales nosacījumiem nozarē strādājošie visai ilgi karoja?

Kurš iesniegs projektu, un kā projekts tiks atbalstīts. Pieteikšanās termiņš ir 17. decembris, un līdz šim neviens projekts nav iesniegts.

Zemnieki pārmeta, ka pārāk tuvu šim procesam stāv un lēmumu par naudas sadali var ietekmēt Rīgas piena kombināta (RPK) līdzīpašnieki Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis.

Ir kritēriji, un neviens lielražotājs pie šīs naudas nevar tikt. A. Sausnīti pazīstu kopš laikiem, kad viņš vēl bija komjaunietis. Viņi visu laiku ir klāt šajā procesā, tāpat kā citi 28 piena pārstrādātāji no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības. Jā, viņi bija neapmierināti, jo, ja skatās, Latvijā piena pārstrādātāju pietiek. Tomēr, lai piens netiktu vests ārā no Latvijas, ņemot vērā, ka piena pārstrādātāji un piena ražotāju kooperatīvi savā starpā ir sastrīdējušies ja ne uz mūžu, tad uz pusmūžu točna, tad budžeta ieguvums no tā, ka nevedīs ārā pienu, ir tik liels, ka divos gados tā rūpnīca pilnībā atmaksājas. Tāpēc tika pieņemts lēmums, ka vajag Latvijā uz vietas pievienot šo vērtību. Būtu normāls variants, ja tādu pašu cehu piebūvētu pie kādas jau esošas piena pārstrādes rūpnīcas. Ne obligāti pie RPK, bet kaut vai pie Preiļu siera vai Valmieras piena, bet nevar, jo nespēja savā starpā ne par ko vienoties.

***

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs

Šajā amatā ir kopš 2009. gada marta vidus, kad viņu vēl kā bezpartijisku Valda Dombrovska valdībā virzīja ZZS. No tās saraksta kandidēja un iekļuva 10. Saeimā.

Dzimis 1952. gadā.

1971. gadā absolvēja Jaunjelgavas vidusskolu, 1976. gadā pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un ieguva inženiera mežkopja specialitāti.

No 1975. līdz 1991. gadam bija kolhoza Piebalga priekšsēdētājs. Pēc tam līdz 1998. gadam ieņēma valsts priekšsēdētāja amatu SIA Daims. No 1998. līdz 2009. gadam vadīja SIA Piebalgas alus, taču šajā laika posmā bija arī citu uzņēmumu valdēs. Vairākus gadus vadīja Latvijas Alus darītāju savienību.

Precējies, ir trīs meitas

***

Valdības deklarācijā solītais par lauksaimniecību, meža un zivsaimniecību

Panāksim, lai Latvijas zemnieki pēc 2013. gada saņemtu izdevīgākus un ar citām ES dalībvalstīm vienlīdzīgākus lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta maksājumus.

Veicināsim Latvijā ražotu pārtikas produktu patēriņu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģisko un nišas produktu, kā arī importu aizstājošu produktu ražošanai.

Veicināsim kredītresursu un valsts garantiju pieejamību lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai.

Pārskatīsim nacionālo subsīdiju programmas, izvērtējot programmu efektivitāti un pārdalot līdzekļus jaunām programmām.

Skaidri nodalīsim atbalstu ražojošām saimniecībām no neražojošiem apsaimniekotājiem.

Atbalstīsim mazo un vidējo uzņēmumu kooperāciju lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs, veicinot efektīvu ražošanu, pārstrādes uzņēmumu dibināšanu un produkcijas realizāciju.

Atbalstīsim mazo un nerentablo saimniecību pārprofilēšanos uz citiem darbības veidiem, lai saglabātu ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību lauku teritorijās.

Veicināsim lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un citu saistīto nozaru nevalstisko organizāciju līdzdalību pozīcijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni aizstāvēšanā un citu nozarēm būtisku jautājumu apspriešanā.

Nepieļausim ne valstij piederošo mežu, ne to apsaimniekotāju privatizāciju.

Nodrošināsim meža nozares nacionālo konkurētspēju un meža kapitāla vērtības saglabāšanu, veicināsim koksnes plašāku izmantošanu un tās dziļāku pārstrādi.

Turpināsim zvejas flotes sabalansēšanu ar pieejamajiem zivju resursiem.

Īstenosim drošas un kvalitatīvas pārtikas aprites politiku, veicinot augstu sabiedrības veselības līmeni un patērētāju tiesību aizsardzību.