Viedokļi E-Polā

Jānis Dūklavs: nākamā gada darbības prioritāte ir platību maksājumi un programmas radīšana zemes iegādei

Zemkopības ministra Jāņa Dūklava nākamā gada darbības prioritāte ir taisnīgāku platību maksājumu panākšana un finanšu līdzekļu rašana, kas ļaus lauksaimniecības zemi iegādāties tikai tiem, kas reāli nodarbojas ar ražošanu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja ministrs.

Viņš atzīst, ka sarunas Briselē nebūs vieglas. Dūklavs stāsta: “Daudzi uzskata, ka tiešmaksājumus vispār nevajag, bet jāatbalsta stiprāko attīstība, nav jāmaksā par "tukšiem" hektāriem un jānoliek malā vecie vērtēšanas kritēriji. Parādās arī jauni jēdzieni, piemēram, "mazie zemnieki". Ko nozīmē šis jēdziens? Portugālē, piemēram, mazais zemnieks ir tas, kam 10 govis un 20 hektāri zemes. Tikmēr Polijā - kam četras govis un trīs hektāri. Mums savukārt tāds ir zemnieks ar piecām govīm un dažiem hektāriem. Vienosimies šajā jautājumā tikai tad, kad atļaus dalībvalstīm pašām definēt šo jēdzienu.”

Runājot par zemes tirgu Latvijā, ministrs atzina, ka vēršas plašumā lauksaimniecības zemes pārdošana ārzemniekiem un šo problēmu nespēs atrisināt arī iecere līdz 2015. gadam pagarināt aizliegumu pirkt zemi.

J. Dūklavs uzskata: "Ierobežojumi nespēj kavēt zemes pirkšanu, tik un tā tiks atrastas kādas shēmas, lai to pārdotu. Turklāt zeme skandināvu skatījumā joprojām būs lēta. Tādēļ jārada sistēma, kas savulaik darbojās pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad valsts hipotēku banka deva kredītu ar 2% likmi zemes iegādei lauksaimnieciskai ražošanai. Līdzīga sistēma būtu jāievieš jau tuvākajos gados, tādēļ plānoju tuvākajā laikā vērsties pie koalīcijas partneriem un tad - pie valdības vadītāja - ar ierosinājumu radīt īpašu programmu zemes iegādei."

Viņš skaidroja, ka, pateicoties šādai programmai, lauksaimniecības zemi varēs iegādāties tikai tie, kas reāli nodarbojas ar ražošanu. Šādu ideju atbalstot arī lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas.

Jau daudz debatēto ideju par jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību, piesaistot piecus miljonus latu atvēlētās Eiropas Savienības naudas, Dūklavs vērtē kā riskantu, taču nepieciešamu, kas varētu pārtraukt pieaugošo piena izvešanas tendenci.

"Jaunas piena pārstrādes rūpnīcas izveidošana izmaksā vismaz 10 miljonus latu, un tas, ka iedod pusi nepieciešamo līdzekļu, vēl nenozīmē, ka to var uzbūvēt un reāli sākt ražot ilgtermiņā. Būs jāiegulda vēl arī sava nauda - tāda mēroga uzņēmumam jārēķinās ar vismaz 2,5 miljoniem apgrozāmo līdzekļu, turklāt jāatrod produkcijas noieta tirgi un izejvielas pārdevēji," teica Dūklavs.

Viņš atzīst, ka Latvijā nevajag vairāk piena pārstrādes uzņēmumu, tomēr, ja katru dienu no valsts izved ap 300 tonnām piena, tad viņš kā ministrs atbalstīs projektu, kuru īstenojot šo procesu var apturēt. Kaut gan nav garantiju , ka pienu vairs nevedīs ārpus robežām.

Par patlaban stiprākajām lauksaimniecības jomām ministrs atzīst piensaimniecību un graudkopību, bet vājāko – cūkkopību. Dūklavs saka: „ Diemžēl saistībā ar graudu cenu pieaugumu lielākās problēmas ir cūkkopības nozarei. Faktiski jebkurā nobarojamo lopu nozarē patlaban nav ziedu laiki.”  

Dūklavs neatklāj, kurus subsīdiju veidus skars budžeta samazinājums trīs miljonu apmērā nākamgad.

Samazinājums, lai cik nepatīkams un mazina konkurētspēju tomēr ir saprātīgs, ņemot vērā situāciju valstī. Pagaidām nevaru konkrēti pateikti, kuras subsīdijas samazināsim. Katrā ziņā tiks izskatītas visas tās pašas pozīcijas, kas subsidētas iepriekšējos gados, bet nevaru solīt, ka visi saņems. Šonedēļ esam iepazīstinājuši ar priekšlikumiem visas lauksaimniecības organizācijas un viņi solījuši līdz Ziemassvētkiem tos izskatīt un atbildēt.

Pilnu interviju ar Jāni Dūklavu lasiet "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi. Intervijas".