Citas ziņas sadaļā
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Kūtrim būšot jāatvainojas
Viedokļi E-PolāLOSP: zemnieki vēlas uz esošajiem pasākumiem balstītu, prognozējamu, ilgtermiņa politiku subsīdiju sadalēKrista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
28.12.2010 27. decembrī notika pirmā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizāciju darba grupa par Valsts atbalsta (subsīdiju) lauksaimniecībai 2011. gadam sadalījumu. Lai gan subsīdiju sadales pirmais projekts iesniegts vēlu, LOSP dalīborganizācijas jau iepriekš aktīvi līdzdarbojās nolikuma izstrādē un Zemkopības ministrija (ZM) ir respektējusi galvenās lietas, par ko iestājās dalīborganizācijas. Subsīdijām ir jābūt vērstām uz ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību. Lielākā daļa lauksaimnieku atbalsta patreizējās programmas, kas tiek īstenotas ar valsts atbalstu. Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka kardināli mainīt atbalsta shēmu nav ieteicams, jo patreiz ir nepieciešama skaidra un paredzama atbalsta sistēma, lai lauksaimnieki spētu ilgtermiņā rēķināties ar valsts atbalsta noteikumiem, tomēr atbalsta programmu efektivitāte ir jāizvērtē ik gadu. Tā kā šī bija pirmā darba grupa, tad darbs pie šī jautājuma turpinās. LOSP aicina 2011. gada subsīdiju sadalījumā ņemt vērā vairākuma viedokli. Pamatojoties uz kopējo valsts finansējumu, kas atvēlēts lauksaimniecības atbalstam, jāsecina, ka kopēja summa ir ievērojami mazāka, taču tas nemaina situāciju, ka dotā summa ir adekvāti un pamatoti jāsadala izvirzītajām pozīcijām, nosakot atbalstāmās prioritātes. Dalīborganizāciju deleģētie pārstāvji skaidri norādīja uz prioritātēm: Atbalsts ciltsdarbam; Atbalsts saimniecībām, kuras nav saņēmušas ES fondu atbalstu no LAP modernizācijas programmas kredītprocentu dzēšanai; Atbalsts NVO darbam, lai arī mazie zemnieki varētu paust savu viedokli pozīcijas dokumentu sagatavošanai Latvijā un Briselē; Atbalsts zinātnei par īpašu prioritāti nosakot "Nitrātu direktīvas" ieviešanas monitoringu Latvijā vides jūtīgajā teritorijā, lai nepieļautu pārējās Latvijas teritorijas pakļaušanu šīm prasībām. LOSP aicina Zemkopības ministriju, pieņemot gala lēmumu, respektēt vairākuma lauksaimnieku viedokli, gala lēmumam jābūt lauksaimniecības nozari stiprinošam un atbalstāmam, tāpēc jāņem vērā visu organizāciju ieguldījums nozares un Latvijas lauku attīstības jautājumu virzības labā. Tāpat jāņem vērā arī katras izvirzītās programmas pamatojums un nepieciešamība, kas balstīta uz iepriekšējo gadu saņemtā finansējuma izvērtējumu. Aicinām ZM veikt analīzi un atskaitīties LOSP dalīborganizācijām par atsevišķu programmu efektivitāti un turpināt debati par nepieciešamajiem uzlabojumiem, piemēram par programmu "Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu" un "Pētījumi starptautiskai un savstarpējai sadarbībai". Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja: "Pieņemot lēmumu par atbalsta sadalījumu, pirmkārt ir jāņem vērā lauksaimnieku vairākuma, tātad arī mazo saimniecību viedoklis. Tāpat, pirms nosakot galīgās sadalījuma summas, svarīgi ir veikt "Nitrātu direktīvas" uzraudzības, monitoringa darbības programmas analīzi Latvijā, lai vienreiz par visām reizēm izstrādātu ilgtermiņa pasākumu plānu zinātniski pamatotu datu vākšanai un tā radot iespēju pamatot Latvijas situāciju Briseles gaiteņos un neieviest šīs papildus vides prasības pret lauksaimniekiem visā valsts teritorijā! Kā arī programmas, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai - izanalizēšanu, jo Latvijā šos pakalpojumus joprojām veic tikai viena firma, savā ziņā veidojot monopola situāciju. Jebkurā gadījumā pieņemot galīgo lēmumu, ir jārēķinās ar visu lauksaimnieku organizāciju viedokli un finansējuma nepieciešamības pamatojumu. LZF kategoriski iestājas par atbalsta nepieciešamību NVO darbam, lai arī mazās un vidējās ģimenes saimniecības varētu paust savu viedokli pozīcijas dokumentu sagatavošanai Latvijā un Briselē, jo skaidri apzināmies mazo un vidējo lauksaimniecības uzņēmumu "spēju" pašiem noalgot kvalitatīvus ekspertus savu interešu aizstāvniecībai un tā daudzi lēmumi tiek pieņemti par labu šauram saimniecību lokam." Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs: Pirms tiek pieņemts lēmums par subsīdiju sadalījumu, ir nepieciešams izvērtēt iepriekšējos gados piešķirto subsīdiju lietderību un efektivitāti tirgus veicināšanas pasākumos, kā arī investīciju veicināšanai lauksaimniecībā. Un tikai tad, kad ir pamatots saņemtā atbalsta izlietojums, var spriest par 2011. gada atbalsta sadalījumu un apjomu." |