Viedokļi E-Polā

LOSP: Profesionālajai lauksaimniecības izglītības sistēmai beidzot jāsāk strādāt, ievērojot nozares ilgtermiņa intereses

Kā rāda skaitļi, jauniešu interese mācīties lauksaimniecības specialitātēs aizvien straujāk samazinās un tas rada kritisku speciālistu trūkumu lauksaimniecības nozarē kopumā. Tāpēc, ar mērķi noskaidrot lauksaimniecības nozares pārstāvju un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nostāju šajā nozarei tik svarīgajā jautājumā, LOSP tikās ar IZM pārstāvjiem, lai diskutētu par veicamajām reformām profesionālās lauksaimniecības izglītības jomā.

Tā kā Latvijā ir aptuveni 70 000 reāli ražojošu saimniecību, tad arī nepieciešams tikpat zinošu lauksaimniecības speciālistu skaits, kuri ne tikai teorētiski apguvuši saimniekošanai vajadzīgās zināšanas, bet arī praktiski māk apieties ar dzīviem lopiem un lauksaimniecības tehniku. Tāpat trūkst arī profesionālu nozares speciālistu, ar pamatīgu teorētisko un praktisko bāzi, dažāda veida valsts institūcijās, kas izprastu reālās nozares vajadzības un spētu racionāli risināt konkrētas lauku vides, saimniecību problēmas.

Dotajā situācijā profesionālo lauksaimniecības nozaru skolu un programmu sadalījums ir ļoti sadrumstalots un nevienmērīgs. Tāpat ļoti būtiski ir jūtams finansējuma trūkums un skolu nespēja nodrošināt programmas ar praktisko materiālu. Jauniešiem apgūstot specialitāti, būtiski ir ne vien iegūt teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas. Potenciālais darba ņēmējs – jaunietis, nonākot darba vidē, nespēj veikt darba devēja, saimnieka, dotos uzdevumus, ja līdz šim nav bijusi reāla pieredze.

Lai situāciju strikti mainītu, ir jāpanāk, ka lauksaimniecības izglītības prestižs strauji kāpj un to var izdarīt izvērtējot esošo programmu lietderību un nepieciešamību pēc reāliem speciālistiem lauksaimniecības nozares sektorā. Tāpat jāveicina lauksaimniecības programmu pievilcība un jauniešu motivācija kvalitatīvi apgūt zināšanas, to veicinot, ar speciālu atbalstu, stipendiju palīdzību.

Mārtiņš Cimermanis, LOSP valdes loceklis, Latvijas Zemnieku federācija: “Būtu normāli, ja gadā lauksaimniecības nozares programmās uzņemtu vismaz 1000 skolēnus. Tas ir jauniešu skaits, kurš nākotnē minimālā līmenī nodrošinātu ar jauniem speciālistiem lauksaimniecības uzņēmumu vadītājus, darbiniekus, kā arī Zemkopības ministrijas iestāžu vajadzību pēc ekspertiem! Svarīgi ir ap skolām veidot praktisko apmācību bāzi, kur jaunietis reāli var apgūt praktiskas zināšanas. Tā kā tagad zemi lielos apjomos izpērk ārzemnieki, tad varbūt Latvijai vajadzētu padomāt par vairākās citās valstīs pielietotu prasību, kas nosaka, ka lai lauksaimniecības zemi varētu apsaimniekot ir jābūt lauksaimniecības izglītībai. LOSP visīsākajā laikā jānāk klajā ar savām prioritātēm profesionālās izglītības sakārtošanai un jānosaka reģionālās skolas, ar kurām lauksaimniecības nozare sadarbosies ilgtermiņā.”

LOSP turpina darbu pie šiem jautājumiem un tuvākajā laikā sniegs konkrētus priekšlikumus IZM par redzējumu, kā optimizēt skolu izvietojumu un konkrētu programmu nepieciešamību, kas vajadzīgs lauksaimniecības nozarei kopumā.